Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”, īstenojot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas projekta “Senioru saeima - rīdzinieku sadarbības meistarklases”, konstatējusi, ka aktīvas pilsoniskas attieksmes īstenošanai senioriem ļoti būtiska ir dalība sociālās un ekonomiskās dzīves sfērās.
LSKA priekšsēdētājas vietniece, projekta “Senioru saeima – rīdzinieku sadarbības meistarklases” vadītāja Lilita Kalnāja norāda, ka senioriem būtiska ir ne vien līdzdalība sociālajos un sabiedriskajos procesos, bet arī dialogs ar valsts institūciju pārstāvjiem un parlamenta deputātiem. “Priekšstats, ka seniori vēlas pavadīt vien mierīgas vecumdienas, sēdot parkā uz soliņa un komunicējot galvenokārt ar saviem tuviniekiem un citiem vecāka gadu gājuma cilvēkiem, ir maldinošs. Liela daļa senioru aktīvi seko līdzi kā sabiedriskajām, tā arī politiskajām norisēm, un vēlas gūt tiešas, nepastarpinātas atbildes arī no lēmumu pieņēmējiem.” Lilita Kalnāja stāsta, ka, lai arī Covid-19 pandēmijas dēļ tikšanās iespējas klātienē bija ierobežotas, tomēr iespēju robežās senioriem tika organizēta tikšanās ar labklājības ministru Gati Eglīti, kurā ministrs atbildēja uz seniorus interesējošiem jautājumiem, tai skaitā par sociālās iekļaušanas politiku, senioru nodarbinātību, u.c., kā arī ar Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru, Saeimas deputātu Ati Zakatistovu. Savukārt Veselības ministrijai nosūtīta virkne senioriem aktuālu jautājumu saistībā ar geriatrijas pakalpojumu pieejamību, neirodeģeneratīvām saslimšanām un to ietekmi uz senioru dzīves kvalitāti, par tādu medikamentu 100% kompensāciju, kuri ir lietojami regulāri un vitāli nepieciešami senioru veselības un aktivitātes uzturēšanai, kā arī par citiem jautājumiem. LSKA pārstāvji piedalījās arī Labklājības ministrijas Senioru lietu padomes sēdē, kurā aktualizēja jautājumu par termina “seniors” definējuma noteikšanu Ministru Kabineta noteikumos. Lilita Kalnāja ar gandarījumu atzīst, ka uz senioru jautājumiem saņemtas izsmeļošas atbildes, un LSKA sadarbība ar valsts institūcijām bijusi tiešām produktīva.
Tāpat projekta ietvaros veikta līdzšinējo Latvijā veikto pētījumu, kas skar senioru interešu problemātiku, analīze, aktualizējot nepieciešamos likumdošanas aktus, kā arī tika turpināta jau pērn Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstītā projekta “Rīgas seniors LR Saeimā” ietvaros uzsāktā senioru problēmu apzināšana sociālajā, ģimenes tiesību un mantošanas jomā, kā arī virknē citu senioru tiesības un dzīves kvalitāti skarošu jautājumu.
Par saviem secinājumiem un ierosinājumiem likumdošanas jomā attiecībā uz senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu, LSKA pārstāvji, piedaloties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, informēja arī deputātus.
Kā norāda LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne, biedrības izstrādātie ieteikumi senioru interešu aizstāvībai cita starpā paredz sniegt atbalstu senioriem arī piedāvājot specifiskus dzīves kvalitāti uzturošus atbalsta pasākumus, konsultācijas, kā arī izstrādāt un īstenot jaunas atbalsta metodes, tai skaitā, attīstot brīvprātīgo darbu un aktīvu nevalstisko organizāciju iesaistīšanu. “Tas ļautu sekmēt gados vecu cilvēku integrāciju sabiedrībā, kā arī palīdzētu novērst ar vientulību saistītos riskus,” uzsver LSKA valdes priekšsēdētāja.
“Senioriem nav mazsvarīga arī jaunu zināšanu gūšana, par ko pārliecinājāmies veidojot un vadot kopumā divpadsmit dažādas meistarklases par dažādām senioriem aktuālām tēmām. Kā piemēru varu minēt meistarklasi, kurā tika skaidrots kā senioram izvērtēt savas iespējas saņemt un, galvenais, atdot dažāda veida aizdevumus, kā arī ar tiem saistītos riskus; organizējām arī meistarklases par drošu mājas vidi un citām sadzīviskām tēmām, piemēram, par atkritumu apsaimniekošanu daudzstāvu namos un ar to saistītajām problēmām senioriem ar kustību un/vai redzes traucējumiem, notika arī meistarklases par iekļaujošas vides veidošanu, senioru mūžizglītības iespējām un citiem jautājumiem,” stāsta Lilita Kalnāja. (Ar meistarklašu materiāliem, kā arī videomateriālu par projekta gaitu, iespējams iepazīties LSKA mājas lapā lskapvieniba.lv)
Projekta vadītāja uzsver, ka attālinātā darba un attālinātas komunikācijas apstākļos nozīmīgas bija senioru apmācības attālinātai saziņai ZOOM platformā.
Savukārt projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone atzīst, ka viena no seniorus visvairāk interesējušām meistarklasēm bijusi par brīvprātīgo darba iespējām. “Seniori vēlas būt sociāli aktīvi, justies vajadzīgi un novērtēti, un brīvprātīgo darbs ir viens no veidiem, kā seniors var palīdzēt sabiedrībai.” Tomēr juriste arī norāda, ka būtu nepieciešama plašāka informācija par šo visā pasaulē populāro kustību senioru visbiežāk izmantotajos informācijas kanālos – radio, televīzijā un preses izdevumos. “Daudzi seniori, kuri labprāt šai kustībā iesaistītos, vienkārši nezina, kā to izdarīt. Esam veikuši pētījumu, kā senioru iesaistīšanās brīvprātīgo kustībā tiek īstenota dažādās pasaules valstīs, tāpat arī pētījām, kādas iespējas iesaistīties brīvprātīgo darbā senioriem ir Latvijā un Rīgā. Iespējas ir diezgan plašas – seniori var palīdzēt citiem gados vecākiem cilvēkiem, nākt talkā jaunajiem vecākiem, pieskatīt bērnus, kā arī darboties dārzniecības vai dzīvnieku kopšanas jomā, organizēt svētkus utml. Taču, vēlreiz jāatkārto, - lai seniori aktīvi iesaistītos brīvprātīgo kustībā, nepieciešama plašāka un visaptverošāka informācija,” uzsver Barba Girgensone.
Savukārt Lilita Kalnāja rezumē, ka projekta īstenošanas gaitā LSKA pārliecinājās - seniori var un vēlas iesaistīties pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs. “Viņu dzīves pieredze, darba gaitās gūtās prasmes, kā arī jaunu adekvātu zināšanu un iemaņu apgūšana senioriem dod iespējas sniegt savu ieguldījumu ekonomiskajā un sociālajā dzīvē. Svarīgi ir, lai viņi šo vēlmi varētu arī realizēt,” saka Lilita Kalnāja.
Projekts “Senioru saeima-rīdzinieku sadarbības meistarklases” tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.