Lai nodrošinātu efektīvu sabiedrisko organizāciju un valsts pārvaldes institūciju sadarbību pensionāru problēmu identifikācijā, izvērtēšanā un to risinājumu piedāvājumu izstrādē darbojas
Senioru lietu padome.
Labklājības ministrijas Senioru lietu padomi vada ministrs.
Padomes locekļi ir valsts iestāžu pārstāvji no Labklājības, Veselības un Kultūras ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Komisijas loceklis ir arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis.
Pensionāru intereses aizstāv padomes locekļi no biedrībām „Latvijas Pensionāru Federācija”, „Rīgas aktīvo senioru alianse” un „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”.
Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” Senioru lietu padomes locekļi ir biedrības valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne, valdes locekle Lilita Kalnāja un juriste Barba Girgensone
26.maijā tikām aicināti uz Senioru lietu padomes attālināto tikšanos, kuru vadīja ministre Ramona Petraviča.
Padomē tika izskatīti šādi jautājumi:
1) pensiju indeksācija 2021.-2022.gadā;
2) priekšlikumi par piemaksas pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim saņēmēju loka paplašināšanu;
3) minimālo pensiju aprēķināšanas un finansēšanas turpmākā attīstība;
4) citi Senioru lietu padomes dalībnieku interesējošie
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska tikšanās dalībniekus iepazīstināja ar labi un pārskatāmi sagatavotu pensiju aprēķinu un budžetā pieprasījumu prezentāciju. To arī lūdzām nodot mūsu biedrībai, ko apspriedīsim tuvākajā valdes sēdē 28. maijā.
Par paredzamajām izmaiņām un turpmākajiem atbalstiem pensionāriem savu redzējumu sniedza biedrības „Latvijas Pensionāru Federācija” priekšsēdētāja Aija Barča. Izteicām savu skatījumu un piekritām A.Barčas vērtējumam.
Mūsu biedrība ierosināja iekļaut 26.maija Senioru lietu padomes darba kārtībā jautājumu par termina "seniors" definējuma noteikšanu MK noteikumos.
Mg.iur. Barba Girgensone LSKA juriste, andragogs, Banku augstskolas un RISEBA lektore sagatavoja kopā ar biedrības vadību iesniegumu un pamatojumu šim jautājumam.
Senioru lietu padomē notika diskusija par šo jautājumu, kur mūsu juriste Barba Girgensone visiem paskaidroja nepieciešamību pieņemt definējumu.
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Daiga Kudiņa bija sagatavojusi un sniedza mums plašu apskatu par šī definējuma pielietojuma iespējām mūsu valstī un citās ES valstīs.
Uzsākām diskusiju, kuru turpināsim sadarbojoties ar ministriju.
Pievienojam mūsu iesniegumu:
2021.gada 19.maijā Nr.02/ 10-21
Latvijas Republikas
Labklājības ministrijai
Skolas iela 28, Rīga, LV-1331
Par senioru interešu aizstāvību
Latvijas Senioru kopienu apvienība SIF mikro projekta „Aktīvs seniors Latvijā” ietvaros veikusi pētījumu par vairākām identificētām problēmām, kas skar senioru mantiskās un nemantiskās intereses.
Uzskatot, ka LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai šis pētījums varētu kalpot par informatīvo materiālu, risinot ar senioru problēmām saistītos jautājumus, ierosinot papildinājumus un grozījumus vairākos normatīvajos aktos, kas tieši skar senioru intereses, šo pētījumu 2020.gada 1.oktobrī klātienē iesniedzām komisijas priekšsēdētājam Skrides kungam.
Esam kopsavilkumu no Saeimā iesniegtā pētījuma pārskata nosūtījuši Labklājības ministrijai. Tā kā šajā kopsavilkumā skartā problemātika ir aktuāla arī pašlaik, tad vēlamies iekļaut 26.maijā paredzētās Senioru lietu padomes attālinātās tikšanās darba kārtībā jautājumu par „senioru” vecuma definējumu.
Pamatojums: Dažādos sociāli ekonomiskās un labklājības politikas plānošanas dokumentos, ir ietverts termins „seniors”. Savukārt normatīvajos aktos (likumos, MK noteikumos) šis termins netiek lietots. Atbilstoši normatīvā akta mērķim attiecīgā normatīvā akta regulējums tiek attiecināts uz: pensionāru, darba meklētāju, trūcīgu personu, maznodrošinātu personu, vientuļo pensionāru, vecāka gada gājuma nodarbināto, gados vecāku nodarbinātu personu u.c.
Tas nozīmē, ka Latvijā (arī citās ES valstīs) normatīvajos aktos senioru grupas robežas un pārejas vecums nav noteikts, kā arī nav noteikts vecums, kuru var definēt kā “seniora vecumu”.
Centrālās statistikas pārvalde par demogrāfiskās novecošanas sākumpunktu uzskata vecumu – 60 gadi un vairāk. Ja šīs grupas īpatsvars ir 12%, salīdzinot ar kopējo iedzīvotāju skaitu, tad valsts tiek uzskatīta par demogrāfiski novecojušu.
Savukārt attiecībā uz nodarbinātības jautājumiem, dažādiem nodokļu un/vai maksājumu atvieglojumiem, kā galvenais kritērijs tiek piemērots pensijas vecums (pieņemot, ka tas ir 65 gadi), kaut dažām amatu kategorijām pensijas vecums ir mazāks, kā arī atšķirīgs pensijas vecums ir personām, kas saņem citas valsts pensiju, vai arī kā kritērijs noteikts 50 gadu vecums.
Dažādi dienesti vai pakalpojumu sniedzēji, kas piešķir atlaides par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, par senioru vecumu definē 55 gadus.
Senioru interešu aizstāvības kontekstā būtiski ir noteikt senioru vecuma definējumu, kas pēc LSKA veiktās analīzes nosakāms kā 55 gadi. Šis definējums būtu iekļaujams 2018.gada 27.martā izdotajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 173 „Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību”.
Ar cieņu
Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”
Valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne
Juriste Barba Girgensone