Pēc divām nedēļām no Mārtiņiem svinēja Katrīnas, kad pretstatā iepriekš Mārtiņiem galvenās bija meitas, kuras ietērpās baltās kleitās vai apsedzās ar palagiem, tā kļuva skaistas un baltas. Tās tika pielīdzinātas līgavām, bet, lai būtu vēl krāšņākas, greznojās ar krāsainām lentām, lakatiem un jostām, atgādinot arī Meteņu  jeb Vastlāvju ķekatniekus. Katrīnas baltās meitas reizumis arī tēloja kāzu gājienu, dancojot un dziedot.

Cienastam deva desas, pupas un zirņus, taču, tā kā rudens bija bagāts laiks, cienāja arī ar konfektēm un kliņģeriem, kā jau meitenēm piedien. Arī Igaunijā baltās ķekatnieces ir zināmas, tās tiek pretstatītas Mārtiņdienas nejaukajiem puišiem.

Tika vēroti un salīdzināti arī laika apstākļi šajās dienās, sasaistot arī ar Andrejiem (30. novembrī), kaut tos īpaši nesvinēja. 

Tomēr Andrejos zīlēja, pirms gulētiešanas vārīja „mēmo putru”, kuru nogaršojot nedrīkstēja runāt  vai smieties, lai sapnī ieraudzītu savu nākamo.

Mīkla:

„Maza, maza meita, simts villaiņu apkārt” 

 (Vista) ( Sīkrog – Sīkrags, teicējs Pēteris Dambergs)

Sakāmvārds:

„Mārtiņš apglabā, Katrīna apsedz, Andrejs izārda”

(Vaid- Vaide, teicēja Paulīne Kļaviņa) 

Katrīnas dziesma:

„Katrīnas tēvam bij’ deviņi dēli,

Tie visi deviņi – amata brāļi.

Trīs bundzinieki, trīs svilpotāji,

Trīs vilka zvejtīklu gar jūras malu.”

(teicējs nezināms, no ansambļa „Līvlist” arhīva)

Materiāls sagatavots izmantojot grāmatas „Katram nostūrim savi paradumi” Zojas Sīles sagatavotos lībiešu paradumu tekstus no 124.lpp.