Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 27 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti gan sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi, gan visu darba kārtības jautājumu prezentācijas. Darba kārtība:
1) Par aktuālo biedrību un nodibinājumu darbības regulējumā
Informē Sanita Mertena Tieslietu ministrija (TM)
2) Par aktuālo sabiedriskā labuma organizāciju darbības regulējumā
Informē Olga Bogdanova Finanšu ministrija (FM)
3) Par izmaiņām regulējumā sabiedrības pārstāvju iesaistei attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādes procesāInformē ane Legzdiņa-Joja Valsts kanceleja (VK)
- Tiek sniegta informācija par grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā un Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumos.
Problēma - Biedrības un nodibinājumi aktīvi neizmanto iespēju norādīt savu darbības jomu. 2021. gada 1. novembrī UR ir ierakstītas 23 408 biedrības, no kurām savu darbības jomu ir norādījušas tikai 2393 biedrības, un reģistrēti 1563 nodibinājumi, no kuriem 163 nodibinājumi ir norādījuši savu darbības jomu.
"Biedrības un nodibinājumi darbojas dažādās jomās un veic daudzveidīgas aktivitātes. NVO darbība tiek reģistrēta dažādiem nolūkiem, no kuriem trīs būtiskākie ir:
1) organizāciju saimnieciskās darbības reģistrēšana;
2) organizāciju reģistrs pēc to darbības jomas jeb NVO klasificēšanas noteikumi;
3) kā arī uzskaite par tām organizācijām, kas veic sabiedriskā labuma darbu.
Lai arī dažādi klasificēšanas noteikumi eksistē, tie nedod skaidru priekšstatu par NVO, jo nereti organizācijas nespēj identificēt ne savu saimniecisko darbību, ne reģistrē savu darbības jomu UR. Neskaidra kopēja NVO sektora aina rada negatīvas sekas. Bez visaptverošiem un pilnīgiem datiem nav iespējams no NVO sektora izdalīt, analizēt biedrības un nodibinājumus, to darbības jomas, saimnieciskās darbības aktivitātes, kā arī finanšu un citus rādītājus. Šī nenoteiktība rada paaugstinātu NVO riska novērtējumu organizāciju attiecībās ar finanšu sektoru. NVO sektora uzskaites neskaidrība liedz mērķēti sasniegt noteiktu jomu NVO, kad tas ir nepieciešams. Ievērojot minēto, TM uzskata, ka nepieciešams noteikt kā obligātu pienākumu visām biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu, tādā veidā padarot NVO sektoru pārskatāmāku un caurspīdīgāku ne tikai attiecībās ar finanšu sektoru, bet kopumā.
Tāpat konkrētas un nepārprotamas darbības jomas reģistrēšana atvieglotu gan finanšu institūciju darbu, gan NVO kontrole un uzraudzība varētu tikt veikta efektīvāk.
Kā ir norādījušas NVO attiecībā uz darbības jomas pieteikšanu ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā, ņemot vērā, ka šāds ieraksts nav obligāts, tad NVO nereģistrē darbības jomas, ja vien nav nepieciešamība veikt citus ierakstus UR. Tāpat viens no iemesliem, kāpēc netiek pieteikta darbības jomas ierakstīšana UR, ir tas, ka šis ir maksas pakalpojums.
Jaundibināmās biedrības un nodibinājumi darbības jomu norādīs, iesniedzot UR pieteikumu par biedrības vai nodibinājuma ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā.
Esošās biedrības un nodibinājumi darbības jomu pirmreizēji norādīs, iesniedzot gada pārskatus VID EDS. Tas attieksies arī uz tām biedrībām un nodibinājumiem, kuri jau ir norādījuši savu darbības jomu atbilstoši MK noteikumiem Nr. 779 un tā ir ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā. VID EDS būs nepieciešams integrēt biedrību un nodibinājumu darbības jomas atbilstoši MK noteikumos ietvertajām darbības jomām.
Biedrībām un nodibinājumiem, iesniedzot gada pārskatus, būs iespēja no piedāvātā saraksta izvēlēties atbilstošu darbības jomu, mērķgrupu (ja biedrība vai nodibinājums vēlēsies to norādīt), kā arī būtu jāparedz iespēja manuāli ierakstīt papildu informāciju, ja tāda ir nepieciešama. Tāpat būtu nepieciešams nodrošināt, ka gada pārskats netiek pieņemts VID EDS, kamēr biedrība vai nodibinājums nav norādījis darbības jomu.
TM uzsver, ka diskusija vēl ir priekšā un attiecas uz MK noteikumiem pēc tam, kad būs pieņemti likuma grozījumi. Likums var stāties spēkā pēc attiecīgu datu sistēmu pielāgošanas, kas var notikt 2024.gadā.
- Tiek sniegta informācija par jautājumiem, kas attiecas uz sabiedrības gaidām pēc jēgpilnām līdzdalības iespējām, īpaši reformu procesā, savlaicīgas informācijas par iespējām iesaistīties un atgriezeniskās saites.
Šajā sakarā ir izmantojama TAP (tiesību aktu portāls) darbība, jaunais Pašvaldību likums un Interešu pārstāvības atklātības likums.
Top jauni MK noteikumi par Sabiedrības līdzdalības kārtību attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādes procesā.
MK noteikumi
- precizē sabiedrības līdzdalības procesā iesaistīto pušu rīcību un atbildību
- skaidrāk attiecina uz tiesību aktu izstrādi
- iekļautas reformas un citas sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas
- nosaka TAP portāla izmantošanu līdzdalības nodrošināšanai MK apstiprināmajos tiesību aktos un politikas dokumentos
- skaidrāks regulējums par līdzdalības rezultātu publicēšanu
- mērķtiecīga sabiedrības informēšana par iesaistes iespējām
- stiprinātas dalības iespējas konsultatīvos formātos un šo formātu atklātība
- aktualizēta pieeja līdzdalības iespēju piemērošanai tiesību aktu projektu izstrādē (noteikti arī izņēmumi)
- aktualizēts formālo un neformālo sabiedrības pārstāvju uzskaitījums
- sabiedriskā apspriede, domnīca un citas inovatīvas metodes, norisei arī tiešsaistes formāts
- sabiedrības pārstāvji varēs rosināt līdzdalības iespējas
- atgriezeniskā saite – sistemātiski publiskot un nosūtīt līdzdalības rezultātus.
VK uzsver, ka sabiedrība jāinformē mērķtiecīgi, kā arī faktu, ka sabiedrības pārstāvji (NVO) iesniedzot dažādas iniciatīvas pārvaldes institūcijās, nesaņem atgriezenisko saiti. Šī situācija ir jāmaina.
- Tiek sniegta informācija par to, ka jau 2022.gada 17.maijā Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11. pants papildināts ar septīto daļu, nosakot tiesības sabiedriskā labuma organizācijai dibināt SIA, kurai piešķirams sociālā uzņēmuma statuss, un bez atlīdzības tai nodot ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus.
Lai sabiedriskā labuma organizācijām (SLO) nodrošinātu iespēju dibināt sociālos uzņēmumus, jau ir pieņemti grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā, paredzot, ka sešu mēnešu laikā tiek iegūts sociālā uzņēmuma statuss. Tādējādi ir salāgoti divi likumi, kas paredzēti sabiedriskā labuma ietekmes veicināšanai ar uzņēmējdarbību.
Sociālajam uzņēmumam tiek nodrošināta iespēja izmantot priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai, un, lai novērstu praksē konstatētās nepilnības, kā arī negodprātīgu statusa izmantošanu, vienlaikus tika noteikti stingrāki sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas kritēriji.
Ir atzīts, ka spēkā esošie normatīvie akti, tajā skaitā arī Sabiedriskā labuma organizāciju likums, kas regulē SLO darbības, ir novecojuši. Tie kavē sabiedriskā labuma attīstību. Tāpēc FM vadībā ir izstrādāts informatīvais ziņojums “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību”, kas apstiprināts MK 2022.gada 29.novembra sēdē.
Labklājības valstīm ir raksturīga spēcīga sabiedriskā labuma sistēma. Arī Latvijā ir valstiski svarīgi sakārtot SLO jomu. Svarīgi nelikt šķēršļus pilsoniskai aktivitātei un vēlmei veikt ziedojumus, piedalīties brīvprātīgajā darbā, īstenojot svarīgus sabiedrībai nozīmīgus pakalpojumus un darbus. Pašlaik norit darbs pie likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”” izstrādes, ievērojot ziņojumā paredzētās izmaiņas sabiedriskā labuma sistēmā. Tajā skaitā grozījumi tiks veikti arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
Likumprojekts paredz:
1) divpakāpju SLO sistēmas ieviešanu, kur organizācijai būs tiesības izvēlēties SLO pakāpi un attiecīgi atbilstošu priekšrocību un uzraudzības pakāpi;
2) skaidrus nosacījumus SLO iespējām veikt saimniecisko darbību, atsevišķos gadījumos arī 100% saimniecisko darbību. NVO ar SLO statusu būs tiesīgas saimnieciskajā darbībā iegūtos līdzekļus novirzīt SLO aktivitātēm bez uzņēmuma ienākuma nodokļa maksāšanas pienākuma;
3) sabiedriskā labuma sistēmas sakārtošanu, kas nodrošinās, ka sistēmā darbojas tikai tādas organizācijas, kuru mērķis ir sabiedriskā labuma sniegšana.
Likumprojekta apspriešanas laikā NVO ir izvirzījusi papildu konceptuālus jautājumus par:
- nepieciešamību palielināt Komisijas darbības efektivitāti, optimizējot izskatāmās lietas;
- skaidrāku regulējumu SLO saimnieciskajai darbībai;
- SLO mantas un finanšu līdzekļu izlietošanas ierobežojumiem, t.sk. neizmantoto ziedojumu ieguldīšana vērtspapīros;
- par ziedojumu nodošanu ārstniecības/ kultūras/ mākslas/ institūcijām;
- par riska vadības elementu ietveršanu Likuma 13.pantā;
- NVO grāmatvedības kārtošanas normatīvā regulējuma pārskatīšanu.
LSKA 27.septembra NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdi vērtē kā ļoti produktīvu un no informācijas aktualitātes viedokļa noderīgu, par ko informē apvienības biedrus un interesentus.
LSKA turpinās aizstāvēt senioru intereses, komunicējot ar likumdevēju, izpildvaru (gan valsts, gan pašvaldību līmenī) un NVO sektoru, izmantojot gan LM un SIF atbalstu, gan AS Delfin Group finansējumu. LSKA struktūrvienība Senioru Saeima turpinās piedalīties dažādās NVO un to apvienību aktivitātēs informējot par uzzināto LSKA mājas lapā.
Projektu „Sadarbībā atbalstam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”
Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49
2) Labklājības ministrija, līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu Nr. LM2023/24-1-05/10.
