LSKA Senioru Saeimas priekšsēdētāja 25.septembrī piedalījās Rīgas domes rīkotajā „Rīcības plāna projekta trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā laikā no 2024. līdz 2028. gadam” publiskās apspriešanas sanāksmē Rīgas domes sēžu zālē.
Atbilstoši MK 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr.16 „Vides trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” prasībām SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma izstrādājusi rīcības plāna projektu trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā laikā no 2024. līdz 2028. gadam.
- Sanāksmē tika sniegta informācija par to, ka Rīgas aglomerācijas pašvaldība:
1) var veikt darbības, kuru izpildes rezultātā ir iespējams samazināt autotransporta un tramvaja radīto trokšņa piesārņojuma līmeni,
2) bet pašvaldības kompetencē nav veikt darbības citu vides trokšņa avotu – dzelzceļa, aviotransporta un rūpniecības objektu, radītā piesārņojuma līmeņa samazināšanai, jo tās jāveic VAS “Latvijas dzelzceļš”, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” un rūpniecības objektu operatoriem.
3) var veidot normatīvo regulējumu, kas samazina visu vides trokšņa avotu radītā piesārņojuma ietekmi, nosakot prasības trokšņa avotu izvietošanai, to darbībai, kā arī jutīgu objektu izvietošanai un aizsardzībai.
4) var sekmēt kluso teritoriju saglabāšanu un paplašināšanu, kā arī to funkcionalitātes un izmantošanas iespēju palielināšanu.
- Darbības, kuras tiek veiktas trokšņa piesārņojuma līmeņa un ietekmes samazināšanai, ir iedalītas piecās grupās:
1) Pasākumi, kuru ieviešanas rezultātā, tiešā veidā tiek samazināts trokšņa emisijas/imisijas līmenis vai mazināta skaņas izplatība tās transmisijas ceļā (tehniskie pasākumi);
2) Pasākumi, kas tiešā veidā neietekmē skaņas avotu un uztvērēju, bet ilgtermiņā var sekmēt trokšņa ietekmes līmeņa samazināšanos vai trokšņa pārvaldības uzlabošanu (netiešie pasākumi);
3) Normatīvā regulējuma pilnveidošana, kas var sekmēt trokšņa piesārņojuma līmeņa un ietekmes samazināšanos;
4) Darbības trokšņa pārvaldības sistēmas pilnveidošanai;
5) Rīcības kluso teritoriju saglabāšanai, to pieejamības, funkcionalitātes un akustiskās kvalitātes uzlabošanai.
- Izstrādātajam Rīcības plānam ir 10 pielikumi, kuros sīkāk skaidroti dažādi trokšņa samazināšanas aspekti un metodika, tostarp:
1) Kluso rajonu noteikšanas metodika
2) Tehniskie pasākumi vides trokšņa piesārņojuma un ietekmes līmeņa samazināšanai
3) Netiešie pasākumi vides trokšņa piesārņojuma un ietekmes līmeņa samazināšanai
4) Darbības trokšņa pārvaldības sistēmas pilnveidošanai
5) Citu personu veicamās darbības vides trokšņa piesārņojuma un ietekmes līmeņa samazināšanai
6) Plānoto troksni samazinošos pasākumu sasaiste ar Rīgas attīstības programmas 2022. – 2027. gadam Rīcības plānu un Investīciju plānu
- Trokšņa radīto kaitīgo seku novērtējums
Sanāksmē tika sniegta informācija par trokšņa radīto kaitīgo seku novērtējumu balstoties uz veiktajiem aprēķiniem.
Tādejādi ir noteikts, ka autotransporta radītais troksnis rada būtisku diskomfortu apmēram 99 tūkstošiem jeb gandrīz 15 % Rīgas pilsētas iedzīvotāju, un apmēram 30 tūkstoši iedzīvotāju varētu saskarties ar būtiskiem miega traucējumiem. Sliežu ceļu transporta un aviosatiksmes radītā trokšņa ietekme ir ievērojami mazāka, kas skaidrojams ar salīdzinoši nelielo šo avotu ietekmes zonu.
Vērtējot autotransporta trokšņa radītās kaitīgās sekas Rīgas pilsētas apkaimēs, ir konstatēts, ka nozīmīgākā ietekme ir novērojama Katlakalna, Centra, Teikas, Avotu, Grīziņkalna, Brasas un Maskavas forštates apkaimēs, kur būtiskam diskomfortam pakļautais iedzīvotāju skaits pārsniedz 17 % no apkaimes kopējā iedzīvotāju skaita.
Augstais būtiskam diskomfortam pakļautais iedzīvotāju skaits pilsētas centra apkaimēs skaidrojams ar lielu transporta kustības intensitāti šajās apkaimēs, kuru veicinājusi pilsētas monocentriskā attīstība un pārvietošanās koridoru trūkums Daugavas šķērsošanai.
Augsts būtiskam diskomfortam pakļautais iedzīvotāju skaits ir novērojams arī mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas, kas novietotas pie maģistrālajām ielām, kur trokšņa izplatību nekavē dabiski vai cilvēka veidoti šķēršļi.
Vērtējot dzelzceļa un tramvaja trokšņa radītās kaitīgās sekas Rīgas pilsētas apkaimēs, konstatēts, ka sliežu ceļu transporta radītā trokšņa ietekme ir salīdzinoši zemāka, nekā autotransporta trokšņa radītā ietekme, tomēr dzīvojamās apbūves teritorijās, kas robežojas ar dzelzceļu, tā ir uzskatāma par būtisku. Nozīmīgākā ietekme ir novērojama Beberbeķu, Rumbuļas, Mīlgrāvja, Maskavas forštates un Šķirotava apkaimēs, kur būtiskam diskomfortam pakļautais iedzīvotāju skaits pārsniedz 13 % no apkaimes kopējā iedzīvotāju skaita.
Vērtējot aviotransporta trokšņa radītās kaitīgās sekas Rīgas pilsētas apkaimēs, konstatēts, ka aviotransporta radītā trokšņa ietekme ir lokāla, skarot tikai tās Rīgas pilsētas daļas, kuras šķērso lidojumu koridoru zemākās daļas. Tajā pašā laikā apkaimēs, kuras ietekmē aviotransporta radītais troksnis, tā ietekmes līmenis ir uzskatāms par nozīmīgu. Nozīmīgākā ietekme ir novērojama Beberbeķu, Mūkupurva un Buļļu apkaimēs, kur būtiskam diskomfortam pakļautais iedzīvotāju skaits pārsniedz 24 % no apkaimes kopējā iedzīvotāju skaita.
- Sanāksmē tika prezentēta Rīcības plāna izstrādes gaita,
norādot uz to, ka uzsākot Rīcības plāna izstrādi, tika organizētas tikšanās ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem, kuru laikā tika iegūta informācija par trokšņa avotiem, kas traucē Rīgas iedzīvotājiem, piemēram, dažādu rūpniecības uzņēmumu darbības radīto troksni, vilcienu kustību pa dzelzceļa sliedēm, gaisa kuģu nolaišanās un pacelšanās trajektorijām, kā arī autotransporta kustības radīto troksni.
Sanāksmē tika sniegts apkopojums par to, kāda ir atgriezeniskā saite ar apkaimju pārstāvjiem tikšanās reizēs, kad visvairāk negatīvu komentāru tika saņemts par autotransporta kustības radīto troksni.
Par vienu no lielākajām problēmām daļā Rīgas apkaimju ir norādīts, ka rīta un vakara pīķa stundās ielas, kas atrodas B un C kategorijas ielu tuvumā, tiek izmantotas sastrēgumu apbraukšanai, tādējādi paaugstinot trokšņa līmeni un radot apdraudējumu pārējiem satiksmes dalībniekiem (gājējiem un velosipēdistiem). Kā piemēri minamas Krūzes iela, Smārdes iela, Lielirbesiela, Tapešu iela, Valdeķu iela, Graudu iela, Kristapa iela, Kapseļu iela, u.c.
Sanāksmju laikā ir saņemti priekšlikumi, dažādiem satiksmes mierināšanas pasākumiem, kuri ir iekļauti Rīcības plānā kā tiešie pasākumi vides trokšņa samazināšanai. Saistībā ar autotransporta kustības radīto troksni kā viens no trokšņa avotiem norādīts nekvalitatīvais ielu segums, par kura uzturēšanu un seguma maiņu ir atbildīgs Rīgas Domes Satiksmes departaments.
Rīgas apkaimju biedrību pārstāvji ir izteikuši viedokli par autotransporta kustības ātruma samazināšanas nepieciešamību atsevišķās Rīgas apkaimēs, kā arī par iespējamiem kravas autotransporta kustības ierobežojumiem. Troksni samazinošie pasākumi “Braukšanas ātruma ierobežojumi” un “Ierobežojumi kravas transporta kustībai” ir iekļauti gan Rīcības plānā vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā 2017.-2022. gadam, kā arī pārcelti uz Rīcības plānu vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā 2024.-2028. gadam.
Kā vienu no problēmām, kuru izcēla biedrību pārstāvji no Vecmīlgrāvja apkaimes, ir kravas autotransporta kustība pa Emmas un Meldru ielām uz Rīgas brīvostas teritoriju, tādējādi radot paaugstinātu trokšņa līmeni dzīvojamās teritorijās šo ielu tuvumā, it īpaši nakts laikā. Lai samazinātu kravas transporta kustību pa Emmas un Meldru ielām, kā iespējamais risinājums ir minama Laivinieku ielas posmā no Atlantijas ielas līdz Vecāķu prospektam izbūve.
Atsevišķu Rīgas apkaimju (Imantas, Zolitūdes, Zasulauka, Šampētera, Torņkalna, Dārzciema, Šķirotavas) pārstāvji ir pauduši viedokli par vilcienu kustības pa dzelzceļa sliedēm radīto troksni un vibrācijām. Ir norādīts, ka Rīgas pašvaldības kompetencē nav veikt darbības citu vides trokšņa avotu, šajā gadījumā, dzelzceļa radītā piesārņojuma līmeņa samazināšanai, bet tās jāveic VAS “Latvijas dzelzceļš”.
- gadā, balstoties uz stratēģisko karšu rezultātiem, ir uzsākta VAS “Latvijas dzelzceļš” trokšņa samazināšanas rīcības plāna izstrāde.
Rīcības plānā vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā ir iekļauts pasākums “Troksni samazinošo pasākumu ieviešana, ieviešot rīcības plānu trokšņa samazināšanai vilciena līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā”, kas ietver detalizētu troksni samazinoši pasākumu plānošanu dzīvojamās teritorijās Rīgas aglomerācija dzelzceļa līniju tuvumā.
Rīgas apkaimju biedrību pārstāvji ir izteikuši interesi par dzelzceļa infrastruktūras līnijas „Rail Baltica” būvniecību, plānotajām satiksmes organizācijas izmaiņām, kā arī paredzētajiem troksni samazinošajiem pasākumiem.
Paredzams, ka ilgtermiņā Rīgas attīstības programmā 2020. – 2027. gadam definētā mērķa sasniegšanu pozitīvi ietekmēs pašvaldības plānotie pasākumi transporta infrastruktūras pilnveidošanai, piemēram,:
- Rīgas Ziemeļu transporta koridora izbūve;
- Raņķa dambja un Vienības gatves savienojuma izbūve;
- Rietumu maģistrāles izbūve.
LSKA Senioru Saeima priekšsēdētāja Barba Girgensone
Projektu „Sadarbībā atbalstam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”
Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49
2) Labklājības ministrija, līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu Nr. LM2023/24-1-05/10.
LM LOGO