ēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 32 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi. Darba kārtība: 

1) Par jaunu organizāciju pievienošanos memorandam  

 Informē Zane Legzdiņa-Joja Valsts kanceleja (VK) 

2) Ministru prezidentes Evikas Siliņas uzruna 

3) NVO un Ministru prezidentes dialogs

1. Tiek sniegta informācija par jaunu organizāciju pievienošanos memorandam  nosaucot šīs 14 organizācijas, kas paraksta memorandu 2023.gada 25.oktobrī.
2. Ministru prezidente Evika Siliņa savā uzrunā uzsvēra, ka gan viņai personīgi, gan valdībai pilsoniskā dialoga jautājumi ir ļoti svarīgi. Tāpēc arī Valdības deklarācijas 21. punktā ir pausta apņemšanās veicināt sociālo un pilsonisko dialogu, kā arī palielināt finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai. Nākošā gada budžetā paredzēti 200 000 euro memoranda aktivitātēm un pilsoniskā dialoga uzturēšanai. Tāpat ir paredzēts piešķirt 2,3 miljonus SIF, kas dažādu projektu veidā šo summu sadala NVO sektoram. Vēl ir paredzēti 1,7 miljoni atbalstam NVO, ko piešķir dažādas ministrijas atbalstu veidā. Ministru prezidente NVO un MK sadarbības memoranda darbību vērtē kā efektīvu un elastīgu, kas nav smagnēja, bet ir jēgpilna. 

Ministru prezidente kā vistuvāko nevalstiskajam sektoram nosauc SIF, bet esošā kultūras ministre ir atvērta sadarbībai ar NVO un labprāt uzņemtos Memoranda padomes koordinācijas pienākumus, taču nevalstiskajām organizācijām un biedrībām ir arī aktīvi jāturpina darboties savās nozarēs, risinot jautājumus nozaru ministrijās. Runājot par sabiedrības informētību, premjerministre norādīja, ka ļoti nopietni uztver dialoga ar sabiedrību veidošanas nozīmīgumu. Ministru prezidente uzskata, ka Kultūras ministrija varētu būt koordinātors NVO sadarbībai ar valdību. Valsts kanceleja neveido politiku NVO jomā. Kultūras ministrija strādā pie rīcības plāna sagatavošanas sadarbībai ar NVO. 

Ministru prezidente atbalsta ideju par konkrētu ministru piedalīšanos NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdēs par konkrētiem jautājumiem, plānojot laiku, risinot pārresoru jautājumus.

Ministru prezidente uzsvēra, ka Memoranda padome ir vieta dzīvām diskusijām ar nevalstisko sektoru. Šajā formātā ir iespēja īstenot valdības deklarācijas līmenī nostiprināto apņemšanos pilnveidot pilsonisko dialogu. Šeit var izrunāt un meklēt risinājumus jautājumiem un problēmām, ko nav izdevies atrisināt nozaru ministriju ietvaros un sadarbības formātos.  Īr daudz pārresoru jautājumu. 

3. Biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" direktore Kristīne Zonberga uzsver, ka būtisks ir jautājums par Memoranda padomes jaunā modeļa iedzīvināšanu 2024. gadā. Tādejādi būtiski ir saņemt skaidru signālu no valdības par valsts pārvaldes pārstāvju aktīvu iesaistīšanos darba grupās, kuras paredzēts veidot, lai izdiskutētu nozarēs būtiskus jautājumus. 

NVO ir izteikušas bažas par izkliedētu atbildību starp ministrijām un atbildīgās ministrijas vai personas neesamību, kas koordinētu pilsoniskās sabiedrības attīstību un nodrošinātu to, ka NVO skatījums dažādās nozarēs tiek ņemts vērā. 

NVO uzsver atgriezeniskās saites nozīmīgumu sabiedrībai un aicina nozaru ministrijas iespēju robežās sniegt atbildes par nevalstisko organizāciju komentāriem un ierosinājumiem Evikas Siliņas valdības rīcības plānam. 

NVO aicina aktualizēt diskusiju par reemigrācijas projektu izstrādi, jauniešu plašāku iesaisti politikā, kā arī klimata un aprites ekonomikas nozīmīguma skaidrošanu, uzsverot sabiedrības izglītošanas nepieciešamību un NVO iespējas šajā sakarā.

Nodibinājuma "Invalīdu un viņu draugu apvienība "APEIRONS"" valdes loceklis Ivars Balodis uzsver nepieciešamību skaidrot valdības darbu plašākais sabiedrībai saprotamā valodā, uzsvaru liekot uz pilsoniskās sabiedrības attīstību. Viņš aicināja sniegt atbalstu organizācijām reģionos. Skaidrot sabiedrībai politisko norišu nozīmīgumu nepieciešams, lai cilvēki saprastu, cik liels ir viņu iesaistes devums un ka šis devums tiek novērtēts nevis ignorēts valdībā. Valsts pārvaldes komunikācijai būtu  jāaptver dažādi iedzīvotāju slāņi un sociālās grupas, ņemot vērā arī to informācijas uztveres spējas, kā arī ierobežojumus.

Iveta Kažoka domnīcas „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” direktore un vadošā pētniece, kas specializējas labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos, norāda uz problēmām ar kurām 2024.gadā var nākties saskarties NVO sektoram, jo valdībā pastāv izkliedēta atbildība par sadarbību ar NVO un pilsonisko dialogu. Tas nozīmē, ka katrai NVO konkrētie nozares jautājumi jārisina ar attiecīgās nozares ministru (ministriju). Rezultātā valdībai ir grūti sadzirdēt NVO sektoru un tā problēmas. Ideāli būtu, ja Ministru prezidente nosauktu sava biroja darbinieku vai kādu konkrētu ministriju, kas atbild par pilsonisko dialogu kopumā.     

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS kādā no nākošajām sēdēm vēlas informēt par savu deliģēto pārstāvju paveikto īstenojot memoranda padomes uzdevumus.