LSKA: Geriatriska profila nodaļas nepieciešamas katrā reģionālajā slimnīcā

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA), turpinot senioru problēmu izpēti projekta “Aktīvs seniors Latvijā” ietvaros, konatatējusi, ka senioru veselības problēmas izraisa ne tikai medicīniski iemesli, bet arī sociālā izolētība, atstumtība, vientulība, kā arī dzīves kvalitātes problemātika. Tāpat noskaidrots, ka seniori labprāt apmeklētu ārstu – geriatru, ja būtu tāda iespēja, un šo apmeklējumu apmaksātu valsts. 

 

LSKA uzskata, ka nepieciešams Veselības ministrijas pārraudzībā veidot darba grupu, lai medicīniski un finansiāli argumentētu geriatriska profila nodaļu izveidošanu katrā reģionālajā slimnīcā, kā arī lai nodrošinātu darba vietas ārstiem geriatriem. Kā norāda projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone, tas sasaucas arī ar viena no Nacionālā Attīstības plāna  2027 stratēģiskā mērķa „Sociālā uzticēšanās ir svarīgākais sabiedrības resurss un attīstības dimensija kopienu, uzņēmēju un pārvaldības sadarbības veidošanai un demokrātijas īstenošanai” īstenošanu. 

Savukārt LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece un projekta “Aktīvs seniors Latvijā” vadītāja Lilita Kalnāja uzsver, ka sabiedrības novecošanās un ar to saistītās problēmas ir aktuālas visā pasaulē, un Latvija šajā ziņā  nav izņēmums. “Ar gados vecu cilvēku dzīves kvalitāti saistītie jautājumi nav tikai viņu ģimenes vai sociāla problēma, bet tie jārisina valstiskā līmenī,” saka L.Kalnāja. Pēc viņas teiktā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem,  2018.gada beigās pasaulē vismaz 65 gadu vecumu sasniegušo iedzīvotāju skaits pārsniedza to bērnu skaitu, kas jaunāki par pieciem gadiem. Ir skaidrs, ka sabiedrības novecošanās līmenis, un līdz ar to arī ar gados vecu cilvēku veselības aprūpi saistītie izaicinājumi palielināsies. 

L.Kalnāja arī norāda, ka nepieciešams veicināt sabiedrības izpratni par vecumu un ar to saistītajiem jautājumiem. “Ir jāskaidro, ka tādas “opīšu un omīšu”  problēmas kā, piemēram, veselības un psiholoģiskās pārmaiņas, nākotnē skars arī šodienas aktīvo sabiedrības daļu, tādēļ ir ļoti būtiski jau tagad veidot tādu veselības aprūpes un sociālo infrastruktūru, kura ļautu seniora  vecuma cilvēkiem pēc iespējas ilgāk dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.” 

  1. Girgensone norāda, ka pēc speciālistu – sociālo darbinieku un mediķu domām būtu vēlams, lai katram senioram būtu iespēja vajadzības gadījumā apmeklēt ārstu - geriatru. “Šobrīd gan tādas iespējas nav. Latvijā ir 12 geriatri uz vairāk nekā 400 tūkstošiem cilvēku virs darbspējas vecuma, jo jaunu ārstu skaits ir nepietiekams. Tādējādi ģimenes ārsti un diagnostikas klīnikas, kā arī stacionārās ārstniecības iestādes ir spiestas risināt senioru problēmas, ko  izraisa cēloņi, kuros vislabāk orientējas ārsts - geriatrs. Minētais rada liekus izdevumus veselības budžetam valstī un morālu un materiālu diskomfortu senioriem,” saka B.Girgensone. 

Projekta ietvaros noskaidrots, ka seniori labprāt apmeklētu geriatru, ja būtu tāda iespēja, un šo apmeklējumu apmaksātu valsts.  Taču Valsts klīniskās gerontoloģijas centra A slimnīcas stacionārā  “Biķernieki” vienlaikus var uzņemt 70 pacientus, kas ir pārāk maz visai Latvijai. 

B.Girgensone arī uzsver, ka nereti pacienti nodaļā vēlas nokļūt ne jau tāpēc, ka patiešām sirgst ar nopietnām veselības problēmām, bet gan sociālo apstākļu dēļ. “Pēdējais nav saistīts tikai ar siltumu, jumtu virs galvas vai garšīgu ēdienu, bet biežāk ar vientulību, tieksmi pēc sabiedrības,” saka juriste.

Projekts tiek īstenots no 2020.gada 1.maija līdz 31.oktobrim.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 

 

     

Lasīts 63 reizes

Service by Chukmasoff