LSKA apkopo senioru ieteikumus dzīves kvalitātes uzlabošanai

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) projekta  “Aktīvs seniors Latvijā” ietvaros uzsākusi senioru problēmu apzināšanu, lai sagatavotu ilgtspējīgu senioru interešu aizstāvības programmu, kura jau šoruden tiks iesniegta LR Saeimā. 

 

Lai apzinātu senioru viedokļus par ar viņu dzīves kvalitātes uzlabošanu saistītiem jautājumiem, LSKA sagatavojusi aptaujas anketu, kura jūlijā būs pieejama biedrības mājas lapā  www.lskapvienība.lv, kā arī tiks izsūtīta LSKA biedriem un sadarbības partneriem. Kā norāda LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece un projekta vadītāja Lilita Kalnāja, gan šajā aptaujā, gan tikšanās reizēs ar senioriem iegūtā informācija tiks apkopota pa dažādām senioru vecuma grupām, identificētas un izanalizētas attiecīgajai senioru grupai kopīgās problēmas un meklēti risinājumi. Balstoties uz šo informāciju LSKA sagatavos pieteikumus likumdevējam.

“Tiekoties ar senioriem dažādos Latvijas novados, jau ilgākā laika posmā esam aicinājuši pensijas vecuma cilvēkus izteikt viedokli par viņus satraucošām problēmām. Kā viena no galvenajām mināma nedrošība par rītdienu un tas, vai cilvēki spēs nomaksāt rēķinus, liela problēma ir vientulība un tās radītā bezcerības sajūta, tāpat daudzi seniori uzsver, ka pašreizējie likumi un normatīvie akti nesekmē senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu,” saka  Lilita Kalnāja. Kā piemēru viņa min ilgi diskutēto lēmumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam mājoklim. “Plānots, ka no 2022. gada NĪN primārajam mājoklim tiks atcelts tām fiziskajām personām, kurām pieder nekustamais īpašums ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Tajā pašā laikā lielai iedzīvotāju grupai NĪN pieaugs. Domāju, ir būtiski  atbrīvot no NĪN maksājumiem par vienīgo mājokli visus pensionārus, kuri negūst ienākumus no nekustamā īpašuma, un kuri savā dzīvesvietā deklarēti vieni paši. Pretējā gadījumā, neskatoties uz labi domātajiem likuma grozījumiem,  daudzi seniori, kuri mīt tā saucamajos “dārgajos rajonos” vai pilsētās, riskēs palikt bez jumta virs galvas,” norāda L.Kalnāja. Arī projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone atzīst, ka ar NĪN piemērošanu saistītie jautājumi seniorus ļoti satrauc. “Pensionāri vēlas stabilitāti un rēķināšanos ar viņu faktisko maksātspēju.  Lai arī praktiski visās pašvaldībās sociāli mazaizsargātajiem cilvēkiem, arī pensionāriem, tiek piemērotas NĪN atlaides, realitātē daudziem nākas saskarties ar problēmām. “Piemēram,   nesen LSKA pēc konsultācijas vērsās kāda 80 gadus veca kundze, kuras vienīgajam mājoklim Rīgas dome bija piemērojusi 50% NĪN atlaidi, bet Rīgas pašvaldības pagaidu administrācija šo atvieglojumu atcēla. Tas liecina, ka “spēles noteikumi” var tikt mainīti jebkurā brīdī.”  B.Girgensone uzsver, ka sociāli vismazāk aizsargātākajai iedzīvotāju daļai – pensionāriem, invalīdiem, bērniem bāreņiem, šajā ziņā būtu nepieciešama likuma aizsardzība, nosakot NĪN griestus, neraugoties uz kadastrālo vērtību, vai noteikts obligāti piemērojams atvieglojums. Nevar aizmirst, ka denacionalizācijas rezultātā daudzi pensionāri ir problemātisku nekustamo īpašumu īpašnieki un kopīpašnieki, uz kuriem formāli attiecināms noteikums par ienākumu gūšanu no nekustamā īpašuma, jo īpašuma daļās dzīvo īrnieki, kas faktiski ir ģimenes locekļi vai īres maksa ir noteikta minimāla, kas nerada papildus ienākumus. Tādas pašas problēmas ir lauku zemju īpašniekiem, kuri savus īpašumus nodod kaimiņu lietošanā.    

L.Kalnāja atzīst, ka daudzus seniorus satrauc arī nespēja iekļauties darba tirgū. “Neskaitāmiem pensionāriem darbs nepieciešams ne vien ikdienas iztikas nodrošināšanai, bet tā ir arī iespēja socializēties un justies noderīgiem. Nav noslēpums, ka vientuļi seniori ir daudz vairāk pakļauti depresijai un bezcerībai, kā viņu strādājošie vienaudži. Diemžēl Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos šī jau tā sāpīgā problēma ir samilzusi līdz milzīgiem apmēriem,” uzsver L.Kalnāja.

Savukārt Barba Girgensone norāda, ka senioriem ļoti būtiski ir sajust, ka valsts ieklausās arī viņu viedoklī saistībā ar dažādām mūsu dzīves aktualitātēm. “Īpaši asi tas izpaudās Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Ne reizi vien no senioriem nācies dzirdēt jautājumu: kādēļ Saeima neieklausās iedzīvotāju aptaujās paustajos viedokļos par ATR gaitu? Kādēļ iedzīvotājiem tiek prasīts viedoklis, ja likumdevēju tas neintersē?” 

Līdztekus senioru problēmu apzināšanai, LSKA projekta “Aktīvs seniors Latvijā” ietvaros īsteno dažādus izglītošanās seminārus, plāno ikgadējas Senioru dienas tradīcijas iedibināšana  LR Saeimā, kuras laikā seniori tiekas ar deputātiem,  kā arī Latvijas senioru kopienu tīkla izveidošanu. 

 

Projekts tiek īstenots no 2020.gada 1.maija līdz 31.oktobrim.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 

Lasīts 297 reizes

Service by Chukmasoff