Latvijas senioru kopienu apvienība (LSKA) pauž bažas par Zāļu cenu reformas iespējamo ietekmi uz lauku reģionu vai tā saukto “mazo aptieku” izdzīvošanu un līdz ar to arī medikamentu pieejamību šo rajonu iedzīvotājiem. Tādēļ LSKA ieskatā būtu apsveicami, ja Veselības ministrija noliktu ambīcijas pie malas un īstenotu Zāļu cenu reformu vien tad, kad tā būs pilnībā izdiskutēta ar farmācijas nozares dalībniekiem un sabiedrību. 

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja norāda, ka Veselības ministrijas iecere ar Zāļu cenu reformu samazināt medikamentu cenas un padarīt tos iedzīvotājiem pieejamākus ir apsveicama, tomēr jāraugās, lai līdz ar ūdeni – zāļu pārlieko dārdzību, neizlietu laukā arī “bērnu” – to pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši tiem, kuri mīt attālākos lauku reģionos un kuriem farmaceita padoms nereti atsver vizīti pie ģimenes ārsta. 

Veselības ministrijas paustais labumu uzskaitījums, ko iedzīvotājiem dos Zāļu cenu reforma ir iespaidīgs, un ļoti gribas ticēt, ka medikamentu cena, neraugoties uz apkalpošanas maksu par recepti, iedzīvotājiem tiešām samazināsies par 15 līdz 20 procentiem, bet kompensējamo medikamentu ziņā pārskatāmā nākotnē sasniegsim Igaunijas un Lietuvas līmeni. 

Diemžēl gandarījuma vietā reforma šobrīd vairāk izsauc bažas, jo atbilžu uz vairākiem būtiskiem jautājumiem trūkst. Proti, nav skaidrs, vai reformas rezultātā nesaruks atsevišķu medikamentu pieejamība un vai tie nepazudīs no Latvijas aptieku plauktiem; vai ražotāji necels medikamentu cenas; vai netiks samazināta jaunu farmācijas produktu un tehnoloģiju ienākšana Latvijas tirgū;  vai reformas ietekmē Latvijas laukos nebūs spiestas slēgt durvis daudzas mazās aptiekas. Par visiem šiem jautājumiem farmācijas nozares speciālisti reformas kontekstā trauksmi cēluši ne reizi vien, tomēr dzirdīgas ausis tā arī nav raduši. Taču Zāļu cenu reforma un tās iespējamās “blaknes” skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Tādēļ LSKA uzskata, ka šī reforma prasa ārkārtīgi skrupulozu izvērtējumu, steigai un savas politiskās varēšanas pierādīšanai te nav vietas.

“Nav noslēpums, ka dažādas kaites, tostarp hroniskās slimības, mēdz piemeklēt cilvēkus tieši senioru vecumā. Mazo aptieku bankrots lielpilsētās dzīvojošos īpaši neskars, taču nomaļākos Latvijas reģionos tas cilvēkiem var maksāt pat dzīvību. Ja reformas izstrādātāji apgalvo, ka tā nav, tad viņi vai nu liekuļo vai arī nekad nav bijuši patiešām nomaļos mūsu valsts nostūros,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece.

Bažas par zāļu cenu reformas ietekmi uz iedzīvotāju farmaceitisko aprūpi jo nopietnākas padara farmācijas nozares nevalstisko organizāciju paustais, ka reforma tiek virzīta steigā, konsultācijas ar nozares pārstāvjiem ir formālas, tikai ķeksīša pēc, kamēr pati reforma stāsies spēkā jau no nākamā gada 1.janvāra.

“Cilvēku veselība nav un nevar būt eksperimentu objekts. Veicot šādu reformu, farmācijas nozares ekspertu uzklausīšana ir ļoti būtiska. LSKA ieskatā Veselības ministrijai nav jāizgudro ritenis, par kuru trūkst skaidrības, vai tas vispār ripos, bet gan jāizdiskutē visai sāpīgie jautājumi ar nozares pārstāvjiem. Piemēram, kādēļ arī Latvijā recepšu medikamentiem nevarētu piemērot 5% PVN likmi, kā tas ir Lietuvā, vai 9% PVN likmi kā Igaunijā,” uzsver L. Kalnāja.

LSKA pievienojas Latvijas pensionāru federācijas secinājumam, ka zāļu cenu samazinājums notiek vien uz zāļu izplatītāju un aptieku cenu politikas regulējuma rēķina un līdz ar LPF aicina apturēt Veselības ministrijas izsludināto Zāļu cenu reformu līdz tā nebūs pienācīgi izanalizēta un izdiskutēta ar farmācijas nozares dalībniekiem un sabiedrību.

Pasākumu atbalsta Labklājības ministrija,

Pasākumus īstenojam no 2024. gada 5. februāra līdz 31.decembrim

finansējuma līgums Nr. LM2024/21-26/5