Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā, kā arī cieša sadarbība starp jau esošajām nevalstisko organizāciju Senioru skolām, ļaus vairāk iesaistīt vecāka gadagājuma cilvēkus aktīvā sociālajā dzīvē, tādējādi veicinot viņu veselības nostiprināšanos un atbīdot malā gados vecāku cilvēku galveno biedu – vientulību, norāda Latvijas senioru kopienu apvienības (LSKA) valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

“Senioru neformālās izglītības iespēja Trešās paaudzes universitātēs (U3A) ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, par kuriem politiķiem būtu jārunā pieaugušo mūžizglītības kontekstā. Attiecīgs normatīvais regulējums palīdzētu gan plašāka Senioru skolu tīkla izveidē visā Latvijā, gan arī Trešās paaudzes universitāšu kā augstskolu struktūru izveidē, līdzīgi, kā tas ir, piemēram, Portugālē,” norāda Lilita Kalnāja.

LSKA “Senioru skolas” klausītāji 18.jūlijā apmeklēja Krāslavu, kurā darbojas. pirmā Senioru skola Latvijā, lai savstarpēji dalītos pieredzē  un veicinātu Senioru skolu sadarbību Latvijas mērogā. Krāslavas senioru skolas dibinātāja un vadītāja Tatjana Azamatova, kura ir arī ES atbalstītā projekta par Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveidi Latvijā vadošā eksperte, uzsvēra, ka mums jāveido tāda sistēma un atbilstoša sociālā politika, lai gan tiem senioriem, kuri palikuši vieni, gan arī tiem, kuriem ir ģimenes un draugi, būtu iespēja piedalīties sabiedrības aktivitātēs un norisēs, lai viņiem ir kur iet, šie cilvēki tur ir gaidīti un viņu dzīves pieredze pieprasīta. “Latvijai nav jāizgudro jauna sociālā politika, lai samazinātu sabiedrības novecošanās negatīvo ietekmi. Tas ir rekomendēts no starptautisko organizāciju – ANO un Pasaules veselības organizācijas puses, šīs rekomendācijas vienkārši jāadaptē  Latvijas apstākļiem un vajadzībām,”  pauda Tatjana Azamatova.

Arī LSKA kā partneris ir iesaistījusies ES Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītajā projektā “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs”. Pieredzes apmaiņas braucienos uz Poliju, Portugāli, Lietuvu un Igauniju, biedrība pārliecinājās, ka U3A darbība ir reāls atbalsts senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai.

“Vairāk kā piektā daļa no mūsu valsts iedzīvotājiem ir vecāki par 65 gadiem  un salīdzinoši nesen tika lēsts, ka 2050.gadā 65 gadu slieksni būs pārkāpuši jau 35% Eiropas iedzīvotāju. Eiropas Komisijas Migrācijas un demogrāfijas zināšanu centra prognozētais scenārijs Latvijai: līdz 2050.gadam kopējais iedzīvotāju skaits būs aptuveni 1 500 000, tajā skaitā 30% būs 65 gadus veci un vecāki cilvēki. Tāpēc vienam no sociālās politikas uzdevumiem  jau tuvākajā nākotnē vajadzētu būt tādu  novecošanas blakņu kā mentālās veselības problēmas, vientulība un desocializācija  izskaušana. Trešās paaudzes universitātes ir ļoti piemērots instruments šī uzdevuma paveikšanai,” uzsver L.Kalnāja.

LSKA ieskatā šobrīd pārāk maza uzmanība valsts politikas mērogā tiek veltīta sudraba ekonomikas attīstība un senioru potenciāla izmantošanai. Būtiska ir ne vien preču un pakalpojumu radīšana senioru vajadzību apmierināšanai, bet arī mūžizglītības iespējas gados vecākiem cilvēkiem, tā stimulējot arī viņu nodarbinātību un pilnvērtīgas laika pavadīšanas iespējas. “Pagaidām nevalstiskais sektors ar šo uzdevumu tiek galā samērā labi, taču iespējai gūt jaunas zināšanas, klausīties dažādu jomu ekspertu lekcijas, satikties un pārrunāt aktuālos jautājumus ar citiem sava vecuma cilvēkiem, aktīvā atpūta, ekskursijas uz dažādām kultūrvēsturiskām vietām un citas aktivitātes ir tā recepte, kas daudziem senioriem ļauj saglabāt aktīvu dzīves pozīciju un arī labāku veselību,” saka Lilita Kalnāja.

Savukārt Tatjana Azamatova atgādina, ka seniori nav tikai kāda noteikta sabiedrības grupa, tā ir vecuma kategorija. “Katrs cilvēks būs seniors un katram ir vērts padomāt – kādi resursi (pirmkārt fiziskās un mentālās veselības) man ir jāsaglabā visas dzīves garumā, un kāds sociālo aktivitāšu piedāvājums būs man, kad man tas būs vajadzīgs.”   

Senioru skolu projektā „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49