Valsts mēģina iet pa vecām sliedēm, bet varbūt ir jābūvē lidlauks?

Biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” (LSKA) pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) aicinājumam piešķirt augstu politisko prioritāti demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības noturībspējas spēcināšanas jautājumiem un aicina to īstenot praksē, teikts Labklājības ministrei un Ministru prezidenta amata kandidātei Evikai Siliņai nosūtītajā LSKA vēstulē.

 

LSKA uzskata par būtisku Nacionālās drošības koncepcijā ietverto norādi, ka viena no Latvijas prioritātēm apdraudējuma novēršanai ir nepieciešamība īstenot pasākumus un radīt atbilstošus apstākļus, kas veicinātu sabiedrības iesaistīšanos un līdzdalību sabiedriski politiskajos procesos valstī. Spēcīga pilsoniskā sabiedrība, kurai ir vienota izpratne jautājumos par tās vērtīborientāciju, ir arī nacionālās drošības jautājums, tādēļ  īpaši svarīgi ir valstiski veicināt sabiedrības uzticēšanos publiskajai varai, pilsonisko aktivitāti, kā arī sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanā. Minētās aktivitātes īstenošanai LSKA darbojas struktūrvienība “Senioru Saeima”. 

Diemžēl pašlaik vērojama valsts nespēja sabiedrībā minimizēt nelietderīgas darbības un stimulēt lietderīgu ekonomisko darbību. “Aktīvi tiek veidotas pseido programmas un reformas un var teikt, ka līdz šim reforma ir bijusi mērķis nevis līdzeklis. Sabiedrība nepietiekami tiek uzrunāta no sabiedrisko organizāciju cilvēkiem, politiķiem, sabiedriskās domas nesējiem,” teikts vēstulē. Tādēļ  LSKA uzskata, ka vienai no Latvijas prioritātēm jābūt sabiedrības maksimālai iesaistīšanai un līdzdalībai sabiedriski politiskajos procesos valstī. 

LSKA pievienojas LPA aicinājumam Valdības deklarācijā un Rīcības plānā iekļaut konkrētus punktus, lai stiprinātu demokrātiju un sabiedrības noturībspēju Latvijā: 

  • atzīstot pilsonisko dialogu, lai radītu atbilstošus apstākļus kvalitatīvam lēmumu pieņemšanas procesam, lēmumos nodrošinot viedokļu un interešu pārstāvības daudzveidību un līdzsvaru; 
  • īstenojot pārnozaru politiku reformu vadībā un koordinācijā, noteikt atbildīgo institūciju  par pilsoniskās sabiedrības attīstību un demokrātijas stiprināšanu;
  • attīstot un atbalstot sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismus, kā arī izveidojot un ieviešot krīzes vadības sistēmu;  
  • īstenojot mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības politiku, atvēlot pastāvīgu valsts budžeta finansējumu pilsoniskās sabiedrības kapacitātes stiprināšanai. 

Tāpat LSKA atbalsta arī LPA priekšlikumu veidojot ministru prezidenta biroja sastāvu, iekļaut tajā arī padomnieku pilsoniskās sabiedrības jautājumos.

LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja Barba Girgensone uzsver, ka savos pētījumos, kā arī komunikācijā ar Latvijas senioriem “Senioru Saeima” ir konstatējusi divas principiālas problēmas, kas apdraud Latvijas ilgtermiņa sociālekonomisko attīstību. Tās ir ierobežotie sociālie un cilvēkkapitāla resursi un valsts politiskā nespēja aktīvi rīkoties  sociālekonomiskās attīstības veicināšanai.  

Būtiska problēma ir arī sociālā kapitāla jeb uzticības un solidaritātes trūkums sabiedrībā, kas veicina sociālo atstumtību tādās sociālā riska grupās kā seniori un jaunieši. Lai to novērstu, nepieciešams radīt sociālo un ekonomisko drošību, kurā uzticēšanās un solidaritāte starp indivīdiem kļūst vieglāka.

LSKA arī norāda uz arvien akūtāko  cilvēkkapitāla palielināšanas izaicinājumu, uzsverot, ka Latvijā tiek tērēts iepriekšējo paaudžu intelektuālais kapitāls, kaut arī ir skaidrs, ka paļaušanās uz lēto darbaspēku, kā ekonomiskās izaugsmes resursu, ir strupceļš. Tādēļ “Senioru saeimas” ieskatā valstij ir aktīvi jārīkojas, lai vairotu sabiedrības cilvēkkapitālu, jo tieši cilvēkkapitāla plašums un sociālās izslēgšanas novēršana ir fundamentālie sociālekonomiskās attīstības priekšnoteikumi. Savukārt sociālās politikas problēmas var risināt tikai kopsakarībā ar ekonomikas un nodarbinātībām: tādam kā darba samaksas, algu un nodokļu sistēma, jaunu darba vietu radīšanas stimulēšana.

Tāpat nepieciešams vairāk iestāties par vērtībām, tanī skaitā arī par nākotni. Diemžēl šis jautājums pagaidām ir palicis novārtā. “Ja mēs kā sabiedrība gribam būt efektīvi, mums jāapzinās cilvēku (dažādu paaudžu) vērtības. Sabiedrība ir daudz fragmentētāka, nekā to saredz politiķi. Šobrīd indivīds un indivīdu kopa atrod savus ceļus kā tikt pie saviem labumiem, kurus valsts nemaz viņiem nepiedāvā. Valsts mēģina iet pa vecām sliedēm, bet varbūt ir jābūvē lidlauks?”, teikts LSKA Evikai Siliņai adresētajā vēstulē.

 

Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.februāra līdz 2023.gada 15.decembrim.

Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr. LM2023/24-1-05/10.

 

 



PasākumuSadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

 

Materiāls Valsts mēģina iet pa vecām sliedēm, bet varbūt ir jābūvē lidlauks?” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla Valsts mēģina iet pa vecām sliedēm, bet varbūt ir jābūvē lidlauks?” saturu atbild Biedrība Latvijas senioru kopienu apvienība”.



Service by Chukmasoff