Vairumam senioru, kuriem pieder dzīvoklis piespiedu dalītajā īpašumā, nav pieņemams veids, kādā “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” paredz tiesības izpirkt citai personai piederošu zemi zem ēkām, teikts biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) LR Saeimai nosūtītajā iesniegumā. Lielai daļai šo cilvēku vienkārši nebūs līdzekļu savam dzīvoklim piekrītošās zemes domājamās daļas izpirkšanai, uzsver biedrība.
Iesniegumā Saeimas Juridiskajai komisija, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, parlamentā pārstāvētajām frakcijām un pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem, LSKA vērš likumdevēja uzmanību uz to, ka gan paātrinātās dzīvokļu privatizācijas procesā, kad informācija par zemi objektīvi vēl nebija pieejama, gan arī pēc tam, visu privatizējamo dzīvokļu īpašnieki par tiem maksāja vienādi – 2 privatizācijas sertifikātus par vienu dzīvokļa kvadrātmetru, šai cenā ietilpstot arī ēkai piesaistītajai zemei. Turklāt, veicot privatizāciju, lielākā daļa šo cilvēku netika brīdināti, ka viņu īpašumam būs būtisks apgrūtinājums piespiedu zemes nomas maksas veidā. “Tiesiskā valsī ne šāda iedzīvotāju diskriminācija, ne arī pirkuma priekšmeta nenoteiktība nav pieļaujama, kas arī radīja tiesisko paļāvību, ka pārdevējs (valsts) šo agrāk vai vēlāk nokārtos un netaisnību novērsīs,” teikts LSKA iesniegumā.
Dzīvokļu īpašnieki, kuru nu jau privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas atrodas uz valsts vai pašvaldības zemes, savam dzīvoklim piekrītošo zemes domājamo daļu joprojām var saņemt īpašumā bez atlīdzības, atmaksājot vien izdevumus par zemes gabala lieluma noteikšanu, uzmērīšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, kamēr to dzīvokļu īpašniekiem, kuru ēkas atrodas uz privātpersonām piederošas zemes, jāiziet viss garais un smagnējais likumā noteiktais zemes atsavināšanas process un jāsamaksā savam dzīvoklim piekrītošās zemes domājamās daļas kadastrālā vērtība. Turklāt par to, vai šī zeme ir jāizpērk vai nav, lemj nevis pats dzīvokļa īpašnieks, bet gan dzīvokļu īpašnieku kopības vairākums ar 50%+ balsīm.
LSKA norāda, ka privatizētajās daudzdzīvokļu mājās, kuras atrodas piespiedu dalītā īpašuma attiecībās, liela daļa dzīvokļu pieder senioriem, kuru vienīgais iztikas avots ir pensija. Saskaņā ar VSAA datiem, vidējais vecuma pensijas apmērs valstī šobrīd ir 527,8 eiro mēnesī. Pensiju virs 500 eiro saņem 41,7% pensionāru, no 300,01 eiro līdz 500 eiro saņem 44,8% pensionāru, no 200,01 līdz 300 eiro – 9,9% pensionāru, bet 3,7 % ikmēneša pensija ir līdz 200 eiro mēnesī (VSAA 2022.gada septembra dati).
Pēc Tieslietu ministrijas aplēsēm, izpērkot nelielu zemes gabalu zem daudzstāvu nama ar 45 līdz 90 dzīvokļiem, vienam dzīvokļa īpašniekam būs jāmaksā vidēji no 200 līdz 800 eiro, bet lielāks zemes gabals vidēji maksās no 400 līdz 1600 eiro. Vietās, kur zeme ir dārga, kā, piemēram, Jūrmalā, cena par zemi vienam dzīvokļa īpašniekam vidēji tiek lēsta 2574 eiro apmērā.
Daudziem senioriem, kuri savulaik privatizējuši dzīvokļus daudzdzīvokļu mājās, jau 200 eiro ir nepaceļama nasta. Situācijā, kurā neskaitāmiem senioriem nepietiek naudas pat medikamentu iegādei, arī kredīta maksājums par dzīvokļu īpašnieku kopības zemes izpirkšanai ņemto aizdevumu (neatkarīgi no tā, vai tas saņemts no finanšu institūcijas “Altum” vai komercbankas), daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem nopietni ietekmēs dzīves kvalitāti. Jo īpaši tas attiecas uz gadījumiem, ja kredītsaistības ar dzīvokļu kopības vairākuma lēmumu šiem cilvēkiem tiks uzspiestas pret viņu gribu un neraugoties uz viņu maksātspēju.
Diemžēl likumā nav paredzēta iespēja dzīvokļu īpašniekiem savam dzīvoklim atbilstošo zemes domājamo daļu izpirkt atsevišķi un nostiprināt īpašumtiesības uz zemi zemesgrāmatā attiecīgā dzīvokļa īpašuma nodalījumā, kā tas notiek attiecībā uz valstij vai pašvaldībai piederošu zemi. Līdz ar to neizdevīgā situācijā ir gan to dzīvokļu īpašnieki, kuri zemi pirkt vēlas, gan tie, kuri nevēlas, jo abos gadījumos lēmumu pieņem nevis persona pati, bet gan dzīvokļu īpašnieku kopības vairākums.
LSKA ieskatā privatizēto dzīvokļu īpašnieku – senioru un citu sociāli mazaizsargāto grupu interesēm atbilstošāks risinājums būtu ļaut tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri vēlas, palikt līdzšinējās zemes lietošanas attiecībās ar zemes īpašnieku, savukārt tie dzīvokļu īpašnieki, kuri grib savu zemes domājamo daļu izpirkt atsevišķi un nostiprināt īpašumtiesības uz zemi zemesgrāmatā attiecīgā dzīvokļa īpašuma nodalījumā, varētu to darīt līdzīgi tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru dzīvokļu īpašumi atrodas uz valstij vai pašvaldībai piederošas zemes esošās ēkās un kuru izpirkšanu reglamentē “Publiskas personas mantas atsavināšanas likums” un likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”.
Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.februāra līdz 2023.gada 15.decembrim.
Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr. LM2023/24-1-05/10.
