2022. gada janvārī daudzus seniorus satrauca augstie cenu kāpumi par elektrību, apkuri un gāzi. Draudēja daudziem nespēja samaksāt rēķinus, grimt nabadzībā un bezcerībā.

 

 

Atsaucāmies biedrības „EAPN-Latvia” valdes lūgumam  iesaistīties darba grupā, lai aizstāvētu senioru intereses un sagatavotu iesniegumu valdībai un ministrijām.

 

2022.gada 18.janvārī  iesniedzām sagatavoto priekšlikumu rakstu:

„EAPN-Latvia

Eiropas Sociālās politikas darba grupai                                                      

 

Par senioru interešu aizstāvību

 

           Latvijas Senioru kopienu apvienība (LSKA), aizstāvot senioru intereses, pievienojas biedrības „EAPN-Latvia”, kuras mērķis ir, strādājot Eiropas Tīklā cīņai pret nabadzību, strādāt uz sociāli drošu Latviju, kas brīva no nabadzības un sociālās atstumtības un kurā pieejamas ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības visiem, iniciatīvām energoresursu krīzes kontekstā.

LSKA aicina valdību senioriem, kas sasnieguši 55 gadu vecumu un saņem vecuma pensiju apmērā līdz 400 euro, četrus mēnešus sākot no 2022.gada februāra piemaksāt pie pensijas 50 euro rēķinu par energoresursiem apmaksai.

           LSKA pieprasa valdībai noteikt nulles PVN likmi uz četriem mēnešiem elektrībai, dabas gāzei un apkurei.

LSKA aicina pašvaldības (Latvijas Pašvaldību savienību) organizēt sociālā dienesta uzturētu reģistru pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem, bet it īpaši senioriem vecuma grupā virs 55 gadiem, kurā tiek reģistrēti un apkopoti iesniegumi elektroenerģijas, gāzes un dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzējiem par neiespējamību personai norēķināties par sniegtajiem pakalpojumiem, lai veidotu atlikto maksājumu grafikus un/vai risinātu jautājumu par valsts vai pašvaldības kompensāciju piesaisti.

LSKA aicina pašvaldības (Latvijas Pašvaldību savienību) izveidot un uzturēt konsultatīvo tālruni lai sniegtu informāciju iedzīvotājiem, bet it īpaši senioriem ko darīt situācijā, kad nav iespējams nomaksāt saņemtos rēķinus par pakalpojumiem, lai pašvaldībā deklarētie iedzīvotāji nebūtu spiesti izmantot dažādu aizdevuma sniedzēju pakalpojumus, kas var novest viņus nabadzībā.

LSKA aicina VARAM piešķirt tiesības pašvaldībām izsniegt iedzīvotājiem, kas deklarējuši savu dzīvesvietu attiecīgās pašvaldības teritorijā, Force Majeure izziņas. Force Majeure Definīcija: ārkārtēji nenovēršami apstākļi, kuru dēļ nav iespējams pildīt līgumsaistības, kā rezultātā viens līgumpartneris rada zaudējumus otram.

Juridiskajā praksē Force Majeure jēdziens nav stingri formulēts, bet parasti līguma noteikumos (arī līgumos par pakalpojumu sniegšanu ar elektroenerģijas, gāzes un dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzējiem) ir iekļauta atsauce uz nepārvaramu varu ar sarakstu ar notikumiem, kādus puses uzskata par nepārvaramu varu, kā arī nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās tiesiskās sekas. Ja sarakstā tiek iekļauti tādi notikumi kā valsts iestāžu rīcība, globāla krīze u.c., tas pastiprina tās puses pozīciju, kas atsaucas uz nepārvaramu varu, bet tai tik tā jāpierāda, ka, piemēram, noteiktie tarifi tiešām ir nepārvarama vara. Izziņas izsniedzamas  individualizēti, izvērtējot katru konkrēto gadījumu un iespējas pildīt līgumiskās saistības.

Par nepārvaramas varas apstākļiem tiek atzīti tikai tādi notikumi, kas konkrēto saistību izpildi padara ne tikai apgrūtinošu, bet pilnībā neiespējamu. Situācijās, kad pēc būtības ir iespējams izpildīt saistības, bet to darīt ir kļuvis grūtāk / dārgāk, apstākļi tiks kvalificēti kā “grūtības” nevis „nepārvarama vara”. Līgumos bieži tiek iekļauts nosacījums, ka par nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos nekavējoties ir jāinformē otra puse, tādēļ izziņas saņēmējam jāpārliecinās, ka ir izpildīts šis nosacījums un līgumpartneris ir rakstveidā informēts par konstatētajiem līgumsaistību izpildes apgrūtinājumiem.

Parasti izziņa par to vai pie dotajiem apstākļiem ir  vai nav konstatējama nepārvaramas varas apstākļu esamība tiek sagatavota 14 dienu laikā, vai īpaši sarežģītos gadījumos noteikts papildus termiņš papildus pierādījumu iegūšanai.

 

 

Ar cieņu

Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”

Valdes priekšsēdētāja                                                            Astrīda Babāne

 

Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”

 Juriste                                                                      Barba Girgensone”

 

2022. gada 19. janvārī biedrība “EAPN-Latvia” iesniedza valdībai un ministrijām vēstuli, kurā ietverti arī mūsu priekšlikumi krīzes mazināšanai, senioru aizstāvībai:

LR Saeimas deputātiem

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

 

LR Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

 

LR Labklājības ministram Gatim Eglītim

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

 

Kopijas:

Valsts kontrolierim Rolandam Irklim

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

LR Finanšu ministram Jānim Reiram

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Latvijas Pašvaldību savienības valdes priekšsēdētājam Gintam Kaminskim

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

 

 

Par valsts un pašvaldību atbildību nabadzības mazināšanai Covid pandēmijas, inflācijas un enerģētiskās krīzes apstākļos

 

Ar šo atkārtoti vēršam Jūsu uzmanību, ka apstākļos, kad strauji pieaug energoresursu un līdz ar to citu preču un pakalpojumu cenas un rēķini, ievērojamai daļai Latvijas iedzīvotāju ir grūtības pieprasīto izmaksu segšanā.

 

Pat pēc oficiālajiem statistikas datiem gada inflācija (2021. gada decembris pret 2020. gada decembri) sasniegusi neraksturīgu lielumu – 7.9%. Tajā pašā laikā iedzīvotāju ienākumu pieaugums būtiski atpaliek no dzīves dārdzības kāpuma. Tā rezultātā cilvēki, kuri Latvijā ir trūcīgi, nespēj apmaksāt saņemtos rēķinus par elektroenerģiju vai gāzi, kā arī nespēj iegādāties pat pirmās nepieciešamības preces.

 

Nabadzības riskam un sociālai atstumtībai pakļauto iedzīvotāju skaits pēc statistikas datiem 2020.gadā Latvijā pieaudzis līdz 26,2% jeb līdz 490 000 iedzīvotāju. Latvija ir piektā nabadzīgākā valsts Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. EAPN-Latvia pētījumi rāda, ka statistika par 2021. gadu būs vēl sliktāka, tādēļ Latvijas iedzīvotājiem, kuri lielākoties ir trūcīgi, nepieciešama tūlītēja valsts palīdzība gan energoresursu sadārdzināšanās seku, gan sociālo problēmu risināšanā.

EAPN Latvia, š.g. janvārī apkopojot savu dalīborganizāciju priekšlikumus, prasa valsts un pašvaldību institūcijām aktīvāk pieņemt lēmumus, kuri uzlabotu nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju stāvokli.

 

EAPN-Latvia iesaka sekojošo:

1. Dzīves dārdzības ietekme uz nabadzības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām ir daudzkārt lielāka nekā varam secināt no vidējiem rādītājiem. Tāpēc ir nepieciešams rēķināt inflācijas koeficientu ne tikai vidēji uz vienu iedzīvotāju, bet tieši katrai no šīm grupām (strādājošiem ar minimālo darba samaksu, ģimenēm ar bērniem, invalīdiem, pensionāriem u.c.).
2. Koeficientu aprēķini nepieciešams veikt vismaz vienu reizi mēnesī (to nosaka dzīves dārdzības straujais kāpums), un attiecīgi katru mēnesi jāveic korekcijas kompensāciju sistēmā. EAPN-Latvia uzskata, ka nav pieļaujams balstīties uz 1-3 gadu veciem datiem, bet ir jāvadās no šodienas reālās situācijas.
3. EAPN-Latvia iesaka valstij izvairīties no vienreizējiem pabalstiem, bet gan izmaksāt katrai ģimenei (īpaši no trūcīgo un maznodrošināto loka un pensionāriem) noteiktā periodā katru mēnesi ne mazāk kā 100 eiro lielu pabalstu, izmantojot enerģētikas un citu valsts uzņēmumu peļņu un/vai budžetā plānotos neparedzētos izdevumus.
4. EAPN-Latvia atbalsta tādus priekšlikumus, kas saistīti ar rēķinu pieauguma pieļaujamo robežsummu, pēc kuras sasniegšanas valstij uz noteiktu periodu ir jāuzņemas pilna atbildība par pārsnieguma kompensēšanu.
5. Mēs vēršam arī Jūsu uzmanību uz faktu, ka netiek atbilstoši risināts jautājums par mājsaimniecības rēķinu kompensēšanu šī brīža situācijā, kad valsts iestādes, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas vai uzņēmuma darbinieks strādā no mājām, bet saņem rēķinus kā privātpersona (piemēram, skolotājs). Te būtu ieteicama vienota Valdības nostāja.
6. EAPN-Latvia arī brīdina, ka ir nepieciešams pastiprināt rēķinu izrakstītāju - uzņēmumu kontrole, jo ir pamats uzskatīt (rēķinos iekļautas agrāk nebijušas izmaksu pozīcijas, summas ir neatbilstoši augstas u.c.), ka var notikt uz enerģijas rēķina citu izdevumu nosegšana.
7. EAPN-Latvia aicina energoresursiem un pirmās nepieciešamības precēm krīzes laikā noteikt nulles vai vismaz samazinātu PVN (tas atkarīgs no resursa vai preces nozīmes patēriņā), tā vismaz daļēji atvieglojot sadārdzinājuma nomaksu.
8. EAPN-Latvia aicina Latvijas Pašvaldību savienību un pašvaldības organizēt sociālā dienesta uzturētu reģistru pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem, kurā tiek reģistrēti un apkopoti iesniegumi elektroenerģijas, gāzes un dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzējiem par neiespējamību personai norēķināties par sniegtajiem pakalpojumiem, lai veidotu atlikto maksājumu grafikus un/vai risinātu jautājumu par valsts vai pašvaldības kompensāciju piesaisti. Svarīgi ir izveidot un uzturēt konsultatīvo tālruni, lai sniegtu informāciju iedzīvotājiem, ko darīt situācijā, kad nav iespējams nomaksāt saņemtos rēķinus par pakalpojumiem, lai pašvaldībā deklarētie iedzīvotāji nebūtu spiesti izmantot dažādu aizdevuma sniedzēju piedāvājumus, kas turpina cilvēkus vest nabadzībā.
9. EAPN-Latvia aicina VARAM piešķirt tiesības pašvaldībām izsniegt iedzīvotājiem, kuri deklarējuši savu dzīvesvietu attiecīgās pašvaldības teritorijā, Force Majeure izziņas.

• EAPN-Latvia uzskata, ka Valdībai krīzes situācijā ir jānodrošina represiju novēršana pret parāda nemaksātājiem (piemēram, veicinot soda naudu aprēķina atcelšanu, kontrolējot vēršanos pret parādnieka mantu u.tml.); ir krasi jānomaina tiesu izpildītāju un parādu piedzinēju esošā negatīvā ietekme, lai krīzes periodā parāda piedziņa vēl vairāk nepazemotu iedzīvotājus.
• EAPN-Latvia ierosina Valdībai izstrādāt un realizēt valsts pašnodrošināšanās ar enerģētiskajiem resursiem programmu, attīstot hidroenerģiju, saules un vēja enerģiju un/vai citus veidus, lai nākotnē novērstu neprognozējamus riskus energoresursu sadārdzināšanā.

 

Biedrība “EAPN-Latvia” ir 2013. gadā dibināta nevalstiska organizācija, European Anti Poverty Network (EAPN) dalīborganizācija, kuras mērķis ir, strādājot Eiropas Tīklā cīņai pret nabadzību, strādāt uz sociāli drošu Latviju, kas brīva no nabadzības un sociālās atstumtības un kurā pieejamas ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības visiem. Biedrība iestājas pret visa veida diskrimināciju un sociālo atstumtību. Pašlaik EAPN-Latvia ir 30 biedru organizācijas un astoņi asociētie biedri.

 

 

Ar cieņu

 

Laila Balga,

EAPN-Latvia valdes priekšsēdētāja

 

Sagatavoja EAPN-Latvia Eiropas sociālās politikas darba grupa

ekonomikas zinātņu doktora Andra Burtnieka vadībā

Kontakti: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., tel. 27501708