Raksts Austrālijas laikrakstam “Latvietis”

Lai dzīves rudens būtu bagāts un skaists…

 

Ilona Bērziņa, speciāli Laikrakstam “Latvietis” Austrālijā

 

Pagājušajā rudenī, vēl pirms Covid-19 dēļ tika noteikti pulcēšanās ierobežojumi, kopā ar “Latvijas Senioru kopienu apvienību” (LSKA) viesojos Pētera Upīša dārzā Dobelē. Braucienā piedalījās seniori, kuri jau pārkāpuši  80 gadu slieksni, braši septiņdesmitgadnieki un “jaunuļi”, kuri septītā gadu desmita robežai vēl tikai tuvojās. Kad pēc dārza izstaigāšanas Dobeles pilsētas pensionāru biedrības biedri mūs sagaidīja skanīgi dziedot “Maza mana tēvu zeme”, kam pievienojās gan no Rīgas, gan Alūksnes atbraukušie seniori, sajutos kā bērnībā - kad latviešiem, sanākot kopā, vienmēr skanēja dziesmas un katra bēda tika “likta zem akmeņa”.  

 

Taisnības labad jāsaka, ka biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” vēl ir samērā jauna - tā dibināta 2017.gadā. Biedrībā apvienojušās vairākas Rīgas un Latvijas reģionu nevalstiskās organizācijas, un LSKAS galvenais uzdevums ir pārstāvēt senioru kopienu un to sadarbības partneru intereses un tiesības pašvaldību, valsts un arī starptautiskajā līmenī. LSKA ir ieguvusi Sabiedriskā labuma organizācijas statusu vairākās jomās, un īpaši te jāuzsver labdarība, vecāka gadu gājuma ļaužu veselības veicināšana, kā arī trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana.  Biedrība aktīvi darbojas arī Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Konsultatīvajā senioru padomē un Saeimas komisijās, kurās tiek lemts par senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu. Tāpat LSKA parakstījusi Rīgas domes un Nevalstisko sabiedrisko organizāciju sadarbības memorandu.

 

Iespēja palīdzēt silda sirdi

 

Ar LSKA valdes priekšsēdētāju Astrīdu Babāni un valdes priekšsēdētājas vietnieci Lilitu Kalnāju tiekos nelielā kafejnīcā uz Brīvības un Ģertrūdes ielas stūra. “Kamēr vēl var,” norunājot vietu intervijai, skumji joko dāmas. Jo diemžēl arī Latvijā saslimstība ar Covid-19 atkal aug. Taču tad abas sāk stāstīt par iepriekšējās dienas braucienu uz Alūksni un Alūksnes novada sociālās aprūpes centram  dāvinātajiem ratiņkrēsliem, un atplaukst smaidā.

 “Iespēja palīdzēt cilvēkiem, kuri mūža nogali aizvada sociālās aprūpes centros, sniedz milzīgu gandarījumu. Pateicoties finanšu koncerna AS DelfinGroup ziedojumiem esam spējuši sagādāt un uzdāvināt nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu un materiālus vairākām sociālās aprūpes iestādēm, slimnīcām, pansionātiem un biedrībām visā Latvijā. Kopā ar AS DelfinGroup zīmolu Banknote tā jau ir kļuvusi par labu tradīciju, un esam patiesi pateicīgi, ka šīs palīdzības apjoms ar katru gadu aug. Mazsalaca, Dobele, Līvāni, Viļaka, Šķilbēni, Alūksne - to vietu ģeogrāfija, kuru sociālās aprūpes iestādēm  esam spējuši uzdāvināt nepieciešamo medicīnas inventāru un kopšanas līdzekļus, ir tiešām plaša. Plānojam, ka līdz šā gada beigām dāvinājumus kopumā saņems 15 šādas iestādes,” stāsta Babānes kundze.

Savukārt Lilita Kalnāja bilst, lai nepiemirstu pastāstīt arī par sadarbībā ar AS DelfinGroup šopavasar senioriem organizētajiem informācijas tehnoloģiju un  finanšu pratības kursiem. “Tā tikai šķiet, ka vecāka gada gājuma cilvēkiem digitālās prasmes neinteresē. Pandēmijas laikā daudzi saprata, cik svarīgi ir prast izmantot modernās tehnoloģijas saziņai ar tuviniekiem un draugiem. Tādēļ, līdztekus kursiem, LSKA izveidoja arī speciālu pamācību, kurā soli pa solim stāstīts, kā attālinātai saziņai izmantot ZOOM platformu. Tāpat seniori ļoti augsti novērtējuši semināros gūtās zināšanas un praktisko palīdzību VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmas pārskatu sagatavošanā, kā arī informāciju par aizņēmumiem un to drošību. Daudzi no LSKA aptaujātajiem senioriem atzinuši, ka tieši nepieciešamo digitālo prasmju trūkums viņiem sagādājis problēmas ne vien darba attiecību turpināšanā, bet arī tādā ikdienā ļoti būtiskā sfērā kā finanšu pakalpojumi,” tā Kalnājas kundze.

 

Saglabāt dzīvei “garšu” 

 

LSKA jau otro gadu pēc kārtas īsteno arī Sabiedrības integrācijas fonda no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem atbalstītus projektus senioru interešu aizstāvībai un viņu plašākai iesaistei sabiedriskajās aktivitātēs, kā arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrības integrācijas programmas ietvaros finansētus projektus, kuri ļauj īstenot dažādas ar senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu un integrāciju  sabiedrībā saistītas aktivitātes.

Astrīda Babāne stāsta, ka senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai ārkārtīgi būtiska ir ne vien dzīves materiālā puse, bet arī iespēja iesaistīties dažādos mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos, klubiņos un domubiedru grupās. 

“Nav noslēpums, ka līdz ar vecumu mainās cilvēka spējas adaptēties sabiedrībā, saglabāt možu prātu un prieku par dzīvi. Bieži vecie cilvēki ir piedzīvojuši tuvu cilvēku zaudējumu, jūtas vientuļi un vakar vēl tik pazīstamā pasaule viņiem sāk kļūt arvien svešāka. Mūsu uzdevums tad ir viņus sapurināt, neļaut grimt vientulībā un depresijā. Kā lielisku piemēru varu minēt LSKA biedra -  biedrības “Svētās Ģimenes Māja” organizēto “Senioru klubiņu”, kurā regulāri notiek dažādas izglītojošas lekcijas, diskusijas par aktuālām tēmām, dzejas pēcpusdienas, kopīgas filmu skatīšanās. Senioriem ir iespējas apgūt datorprasmes, valodas, dejot, dziedāt, piedalīties rokdarbu pulciņā… Kopīgiem spēkiem mēs darām visu, lai dzīves rudens būtu skaists,” saka Astrīda Babāne.

Savukārt Lilita Kalnāja stāsta, ka regulāri tiek organizētas arī ekskursijas uz dažādām Latvijas vietām, tikšanās ar citām senioru organizācijām un dalīšanās pieredzē. “Protams, ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju, šajos pasākumos piedalās tikai cilvēki, kuriem ir Covid-19 sertifikāts, un to mēs stingri kontrolējam. Gados vecāki cilvēki tomēr ir lielākā riska grupā, tādēļ mēs, cik vien varam, skaidrojam viņiem vakcinācijas nepieciešamību. Piemēram, nesen LSKA uzņēma videomateriālu, kurā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītājs profesors Jānis Zaļkalns stāsta par novecošanu kā jaunu dzīves posmu ar saviem izaicinājumiem un iespējām. Šajā video rullītī, kurš senioru vidū guvis lielu atsaucību, vecāka gada gājuma ļaudis arī tiek aicināti neklausīties dezinformāciju par vakcīnu kaitīgumu, jo cita ceļa kā vakcinēšanās sevis pasargāšanai jau nav.” Abas dāmas ir vienisprātis, ka viens no galvenajiem gados vecu cilvēku ienaidniekiem ir vientulība un sociālā atstumtība. Tieši tādēļ viens no galvenajiem LSKA darbības virzieniem ir senioru aktivitātes veicināšana un integrācija sabiedrībā. 

LSKA arī apzina tos cilvēkus, kuri praktiski ir mūsu Latvijas vienaudži. Pēdējo pāris gadu laikā tapušas video īsfilmas par cilvēkiem, kuri sasnieguši simts un vairāk gadu vecumu. “Šo cilvēku dzīves pieredze, viņu pašu stāstījums par garajā mūžā piedzīvoto noteikti ir vērts, lai to dokumentētu un saglabātu,” saka Astrīda Babāne. Ar viņu dzīvesstāstiem, kā arī ar informāciju par citām LSKA aktivitātēm iespējams iepazīties biedrības tīmekļvietnē www.lskapvieniba.lv.



Garlaikoties pensijā nav laika

 

Regulāras tikšanās ar senioriem visā Latvijā notiek jau kopš biedrības dibināšanas brīža. LSKA apzina senioru problēmas, aktuālākos, steidzami risināmos jautājumus, un, balstoties uz šo informāciju, juridisko zinātņu maģistres Barbas Girgensones vadībā veic apjomīgus pētījumus kā par pašām problēmām, tā arī to risinājumu veidiem. Ir tapuši priekšlikumi ilgtspējīgai senioru interešu aizstāvības programmai, kurus LSKA pagājušajā rudenī iesniedza Saeimā, un kuras īstenošana ir vitāli nepieciešama. Kā uzsver LSKA vadītāja Astrīda Babāne, ir būtiski labot netaisnīgo situāciju, kad aizejot pensijā, cilvēki, kuru visu mūžu godprātīgi strādājuši savas valsts labā, automātiski nonāk sociāli vismazāk aizsargātā un nabadzības riskam pakļautā sabiedrības daļā.  Tādēļ LSKA neslēpj gandarījumu, ka biedrības priekšlikumi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā raduši dzirdīgas ausis.

Covid-19 pandēmijas laiks nedaudz aizkavēja vēl kāda apjomīga LSKA projekta - “Senioru saeimas” īstenošanu. Paredzēts, ka šī organizācija apvienotu dažādas senioru un pensionāru intereses pārstāvošās NVO un kā likumdevējam, tā attiecīgajām valdības institūcijām sniegtu arī savu redzējumu senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai un dažādu gados vecu cilvēku problēmjautājumu risināšanai. 

Šajā rakstā ieskicēju tikai daļu no LSKA apjomīgā veikuma, jo izstāstīt par visām biedrības aktualitātēm vienā publikācijā nav iespējams. Tomēr pēc manām subjektīvām domām, viens no biedrības būtiskākajiem devumiem, līdztekus priekšlikumu izstrādāšanai senioru dzīves kvalitātes celšanai, ir tās ar ziedotāja palīdzību sniegtā palīdzīgā roka tiem vecajiem cilvēkiem, kuri paši par sevi vairs parūpēties nespēj, un nemitīgās aktivitātes vecāka gadu gājumu ļaužu moža gara uzturēšanai.

“Garlaikoties pensijā mums nav laika,” smejas dāmas. “Katra diena ir piepildīta. Kas gan cits labāk sapratīs senioru vajadzības un problēmas, kā paši seniori?”

Saite uz laikrakstu “Latvietis” https://laikraksts.com/raksti/10780

 

Service by Chukmasoff