Turpinām iepazīstināt ar lībiešu parašām.

 

Tagad stāsts par tradīcijām Ziemassvētkos.

 Taļžpivād – Ziemassvētki;25.12.

 

Ziemassvētki vissenākajos laikos bija tumsas spēku, burvestības un baiļu laiks, jo dabā notika izšķirīgs pagrieziens, kura iznākums ļaudīm piekrastes ciemos likās grūti paredzams. Tādēļ uz durvīm zīmēja krustus, lai atvairītu burvjus, istabā visu Ziemassvētku nakti dedzināja uguni, uz galda turēja atvērtu Bībeli. Reizēm to naktī atnāca palasīt Marija vai Māra, bet varbūt Jūrasmāte. Šīs svētās un mīlētās būtnes lībiešu prātos bieži bija savijušās.

Ziemassvētku naktī gāja vērot debesis. Ja tās bija skaidras un zvaigžņotas, bija gaidāmi labi zvejas lomi. Taču vajadzēja arī paturēt atmiņā, kurā pusē bija vairāk zvaigžņu. Tur tad arī vasarā lika zvejas rīkus. Zvaigžņu daudzums arī droši liecināja, ka lopiem dzims daudz mazuļu.

Jaunākos laikos Ziemsvētki, Vecgada vakars, Jaunā gada sagaidīšana bija ar līdzīgām ierašām. Sevišķi daudz zīlēja, lai izzinātu precību iespējas nākamajā gadā.

Kad lībiešu mājās sāka pušķot Ziemassvētku eglīti, šie svētki kļuva par bērnu mīļākajiem, gaišākajiem svētkiem. Visi vecie ļaudis vienmēr turēja atmiņā un stāstīja mazbērniem gan par eglītes mirdzošo brīnumu, gan braucienu kamanās uz baznīcu cauri sniegiem un zem zvaigžņotām debesīm.

Ticējumi:

”Ja burvis nobūris tīklus, ka zivis vairs tajos nelien, jāņem no burvja pēdām trīs saujas smilšu, jāuzkaisa tīkliem, tad zivis atkal līdīs tīklos.”

(teicējs nezināms, publicēts Jūrniecības rakstu krājumā)

 

 „Jaungada naktī dara tāpat kā Ziemassvētku naktī. Kādus meža dzīvniekus redz, tāda laime būs. Ja meita redz vilku, tad izies pie vīra, puisis dabūs sievu. Ja lapsu redz, tad sadedzinās drēbes, ja zaķi – tad ir bailīgs, ja vāveri – tad savainos rokas un kājas”.” 

(Vaid – Vaide, teicējs Andrejs Launics)

 

Ziemas laika rotaļa:

„Činku, činku, grabu grab, ceļa vīra ragutiņu.

Tie ne činku, tie negrab, tie radziņi sasaluš!

U tu nāks, e?

Se piši sōrik nik, tas viegli danco,

Tas mazes strupdeguns, tas smukidancā!”

(teicējs nezināms, no ansambļa „Līvlist” arhīva)

 

Materiāls sagatavots izmantojot grāmatas „Katram nostūrim savi paradumi” Zojas Sīles sagatavotos lībiešu paradumu tekstus no 127.lpp.

 

Sklandu rauši

 

Foto Ainars Gaidis