Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA), pēc senioru problēmu izpētes projekta “Aktīvs seniors Latvijā” ietvaros, konatatējusi, ka vairums aptaujāto senioru par lielāko problēmu uzskata nepietiekamo pensiju, nepietiekamo veselības aprūpi senioriem, vientulību un sabiedrisko aktivitāšu trūkumu. Lielākā daļa no aptaujātajiem uzskata, ka LR Saeima un valdība senioru problēmas gan izprot, taču nevēlas risināt. LSKA projekta ietvaros sagatavojusi priekšlikumus ilgtspējīgai senioru interešu aizstāvības programmai un iesniegusi tos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.
Projekta “Aktīvs seniors Latvijā” realizācijas gaitā tika veikta senioru anketēšana vecāka gadugājuma cilvēku aktuālāko problēmu noskaidrošanai, tematisko semināru organizēšana, kuru laikā tika arī apzināti robi seniorus skarošajā tiesiskajā regulējumā, kā arī veikta senioru sociāli ekonomisko problēmu analīze un raksturota esošā situācija attiecībā uz minēto problemātiku.
Šo aktivitāšu rezultātā tapušie secinājumi un ieteikumi iekļauti LSKA izstrādātajā senioru interešu aizstāvības programmā, kura oktobra sākumā tika iesniegta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.
LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece, projekta vadītāja Lilita Kalnāja pauž cerību, ka projekta ietvaros veiktās pētnieciskās aktivitātes, kā arī senioru intereses ietekmējošo normatīvo aktu analīze dos impulsu jaunu atbalsta metožu izstrādāšanai un īstenošanai šīs sabiedrības daļas atbalstam. “Senioru plašāka integrēšana sabiedrībā un gados vecu cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošana ir “iespējamā misija”. Mums visiem jāapzinās, ka šīs sabiedrības daļas zema dzīves kvalitāte valstij kopumā nozīmē arī daudz lielākus izdevumus par sociālajiem un medicīnas pakalpojumiem, kamēr senioru bagātās dzīves pieredzes un zināšanu izmantošana sabiedrībai nesīs vien labumu,” uzver Lilita Kalnāja.
Savukārt LSK valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne norāda, ka ar senioru interešu aizstāvības programmas izstrādi LSKA ne vien vēlas vērst likumdevēja uzmanību uz tiem faktoriem, kuri negatīvi ietekmē senioru dzīves kvalitāti, kā arī uz šo problēmu iespējamiem risināšanas ceļiem.
LSKA uzskata, ka ir būtiski LR normatīvajos nošķirt terminus “pensionārs” un “seniors”. Proti, lai arī dažādos sociāli ekonomiskās un labklājības politikas plānošanas dokumentos termins “seniors” ir ietverts, tomēr normatīvajos aktos - likumos, MK noteikumos, tas lietots netiek. Vadoties pēc veiktās analīzes, LSKA uzskata, ka kā senioru vecuma slieksnis būtu nosakāmi 55 gadi.
Tāpat LSKA uzskata, ka, lai arī sociāli atbildīgas valsts princips uzliek valstij pienākumu rūpēties par cilvēka cienīga dzīves līmeņa nodrošināšanu un aizsardzību sociālā riska gadījumā, tomēr šis princips jāinterpretē kopsakarā ar cilvēka pienākumu rūpēties pašam par sevi un tuviniekiem. No cilvēka cieņas principa izriet nepieciešamība valstij dot personai reālu iespēju apgādāt pašai sevi un pēc iespējas ilgāk nebūt atkarīgai no valsts sniegtās palīdzības.
Projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone stāsta, ka projekta gaitā līdztekus tādām problēmām, kā, piemēram, senioru pamestība bez aprūpes vai ar nepietiekamu veselības aprūpi saistītiem jautājumiem, identificētas arī tādas poblēmas kā nespēja iesaistīties darba tirgū dēļ diskriminācijas vecuma dēļ, kā arī apgrūtinātas iespējas realizēt vēlmi būt noderīgiem sabiedrībai un dalīties savā pieredzē ar citiem.
Arī LSKA veiktajā aptaujā vairums senioru vientulību un sabiedrisko aktivitāšu trūkumu atzinuši par vērā ņemamu problēmu. Barba Girgensone uzsver, ka viens no veidiem, kā palīdzēt senioriem būt sabiedriski aktīviem, sadarboties ar citiem un justies vajadzīgiem un novērtētiem būtu brīvprātīgais darbs. “Diemžēl seniori nezina un arī NVO aktīvi neizmanto Brīvprātīgā darba veicēju informācijas sistēmu, un tādējādi jāsecina, ka starpinstuticionālās sadarbības trūkuma dēļ seniori šo rīku, kurš varētu mazināt iepriekš minētās problēmas, izmanto daudz mazākā mērā, kā varētu,” norāda Barba Girgensone.
Kopumā projekta ietvaros tika identificētas problēmas, kas skar senioru mantiskās un nemantiskās problēmas tādās jomās, kā: nekustamais īpašums, tā pārvaldīšanas un ar to saistīto nodokļu problemātika; ar dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu saistītās objektīvās un subjektīvās problēmas; senioru vecuma definējums; diskriminācija uz vecuma pamata; nepieciešamība valstij dot personai iespēju apgādāt pašai sevi un nebūt atkarīgai no valsts sniegtās palīdzības; senioru pamestība bez aprūpes, kā arī nepieciešamā bērnu atbalsta nodrošināšana šai veco ļaužu grupai ar normatīvā regulējama starpniecību; ar dažāda veida vardarbības pret veciem cilvēkiem novēršanu saistītie jautājumi; veselības aprūpes un geriatriska profila medicīniskās palīdzības sniegšanas problemātika; sociālā uzņēmuma likuma un brīvprātīgā darba veikšanas problemātika senioru interešu kontekstā, kā arī senioru vēlēšanu tiesību īstenošanas problemātika.
LSKA īstenotā mikro projekta “Aktīvs seniors Latvijā” mērķis bija senioru interešu aizstāvēšanas īstenošana veicot pētnieciskas aktivitātes, kas ietvēra aptauju un diskusiju organizēšanu, senioru intereses ietekmējošo normatīvo aktu analīzi, kā arī veikto pētījumu par senioru dzīves kvalitāti aktualizēšanu. Senioru interešu aizstāvības programmas izstrādes ietvaros tika analizēti dzīves kavalitāti uzturošu atbalsta pasākumu specifiskie aspekti, lai panāktu senioru integrāciju sabiedrībā un viņu cilvēktiesību respektēšanu.
Projekts tika īstenots no 2020.gada 1.maija līdz 31.oktobrim.
Pasākumu finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.