Sēdes darba kārtība:
- Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas pārskats par Sabiedrisko attiecību birojā saņemtajiem iesniegumiem 2023. gada jūnijā.
- Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja pārskats par Saeimas Apmeklētāju un informācijas centra darbu 2023. gada jūnijā.
- 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai" sākotnējā izvērtēšana.
Šā gada maija mēnesī atsaucoties uz centra „Marta” uzsākto akciju, kuras pamatojumā norādīts, ka Stambulas konvencija pēdējo desmit gadu laikā ir kļuvusi par polarizējošu starptautisko tiesību dokumentu, par ko sabiedrībā klejo daudzi mīti un maldinoša informācija, LSKA kā senioru intereses aizstāvoša NVO ir paudusi savu viedokli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, ka caur debati par šo konvenciju Latvijas sabiedrībā, kuras neatņemama sastāvdaļa ir seniori, tiek vērsta uzmanība uz jebkādas vardarbības nepieļaujamību. Tāpēc LSKA Senioru Saeimas priekšsēdētāja attālināti piedalījās Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, kurā notika 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai" sākotnējā izvērtēšana.
Kolektīvais iesniegums ir ticis iesniegts 11.jūlijā izmantojot sabiedrības līdzdalības platformas Mana Balss.lv., kas nodrošina iespēju pārliecināties par kolektīvā iesnieguma parakstītāju autentiskumu, starpniecību. Tādejādi kopš 2016.gada 16.maija, kad tika uzsākta Latvijas pilsoņu parakstu vākšana iniciatīvai „Par Latvijas nepievienošanos „Stambulas konvencijai””, līdz 2023.gada 7.jūlijam ir savākti 12 973 Latvijas pilsoņu paraksti.
Kolektīvā iesnieguma autors Andri Šimfs no organizācijas "Vecāku alianse" uzskata, ka nepievienojoties Stambulas konvencijai Latvija izvairītos no nelabvēlīgām izmaiņām sabiedrības apziņā, saglabājot Satversmē paredzētās vērtības un pasargātu sabiedrību no Stambulas konvencijā paredzēto sociāli konstruēto dzimumu formu uzspiešanas.
"Stambulas konvencija paredz sociālā dzimuma jeb "gender" jēdziena ieviešanu. Tā ir neskaidrība ar terminiem, bet ar to tiek saprasta sociālas lomas uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošu tieši vīriešiem," uzskata Šimfs. Viņš apgalvo, ka Stambulas konvencija, kas paredz sieviešu un bērnu sargāšanu no vardarbības, Latvijā nav jāratificē, jo likumi jau šobrīd sargā jebkuru personu no vardarbības. Tā vietā pilnvērtīgi jārealizē jau esošie normatīvie akti un jāveicina izpratne par to, ka katra cilvēka dzīvība un veselība ir vērtība.
Komisijā izraisījās debate par kolektīvā iesnieguma tālākvirzīšanu, kurā piedalījās Iniciatīvas pārstāvis Andris Šimfs, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Labklājības ministres palīdze Madara Lukaševica, Labklājības ministres juridiskā padomniece Dace Kļaviņa, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Lelde Kēla, Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta vecākā eksperte Agnese Gaile, LU Juridiskās fakultātes docents Jānis Rozenbergs, Juriste Baiba Rudevska, VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Dienestu koordinācijas biroja priekšnieka vietniece Iveta Valaine, VP Galvenās administratīvās pārvaldes Juridiskā biroja Normatīvo aktu analīzes un izstrādes nodaļas juriste Jolanta Sokolova, Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītāja vietniece Dana Naunikas un NVO pārstāvji.
Diskusija ilga aptuveni divas stundas. Sēdes laikā tika uzklausīti gan ekspertu, gan Saeimas deputātu viedokļi. Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars uzskata, ka runa nav par cīņu ar vardarbību, bet gan "aizsegs ideoloģiskiem mērķiem". Savukārt Tieslietu ministrija nesaskata nekādus šķēršļus konvencijas ratificēšanai. Tāpat Labklājības ministrijas pārstāvis skaidroja, ka Latvijā vērojama nemainīga tendence attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un bērniem. Visbiežāk vardarbīgi ir sieviešu esošie vai bijušie partneri. "Stambulas konvencija paredz diezgan plašus profilakses rīkus. Tā ir gan izpratnes palielināšana par vardarbības būtību, par to, kā tā traumē cilvēku dažādos veidos. Tā ir savstarpējā cieņa, tā ir dzimumu līdztiesība. Paredz arī dažādus aizsardzības mehānismus," sacīja Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis. Komisija rosināja šo jautājumu tālāk vērtēt Saeimas Ārlietu komisijā.
LSKA atgādina, ka Konvencija ietver regulējumu attiecībā uz dažādiem vardarbības veidiem (Konvencijas 31.-40.pants), kas ir būtiski sabiedrības izpratnes veidošanai attiecībā uz to, ka ne tikai fiziska vardarbība ir uzskatāma par vardarbību un ir atzīstama par sodāmu. Visizplatītākais vardarbības veids ģimenē, ar ko nākas saskarties senioriem ir psiholoģiskā vardarbība (terors), kas izpaužas gan kā mobings, gan kā gazlaitings. Šīs vardarbība ļoti negatīvi ietekmē seniora psihisko veselību, veicina neirodeģeneratīvo procesu un sirdsasinsvadu slimību progresēšanu. Psiholoģiska vai emocionālā vardarbība sabiedrībā diemžēl tiek akceptēta kā norma. To ietekmē arī dažādi aizspriedumi un stereotipi, kas atbilst sabiedrības apziņā nostiprinājušiem uzvedības un rīcības modeļiem par sievietes un vīrieša lomu ģimenē un sabiedrībā. Arī sevis vainošana, apkārtējo nosodījums, kauns un bailes, ka neviens neticēs, ir šķērslis, kādēļ cietušais (seniors) nevēršas pēc palīdzības.
Kontekstā ar Saeimas komisijā debatēto, LSKA vērš uzmanību uz kompleksu problēmas par vardarbību risināšanu gan juridiskā, gan sociālā aspektā.
Pasākumu finansiāli atbalsta:
Sabiedrības integrācijas fonds, LR Kultūras ministrija
un
LR Labklājības ministrija
Projektu „Sadarbībā atbalstam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”
Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49
Labklājības ministrijas līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu
Nr. LM2023/24-1-05/10.
Pasākumu īstenošana no 01.02.2023. līdz 15.12.2023