Sēde notiek attālināti un tajā piedalās 53 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti gan sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi, gan visu darba kārtības jautājumu prezentācijas. Darba kārtība:
1) Iedzīvotāju līdzdalība lēmumu pieņemšanā pašvaldību līmenī
- Reģiona organizāciju pieredze
- Par ko liecina Pašvaldību atklātības indeksa rezultāti (Delnas pētījums)
- Valsts kontroles ziņojuma “Iedzīvotāju līdzdalība – neizmantota iespēja kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai pašvaldībās” atziņas
2) Iedzīvotāju līdzdalība lēmumu pieņemšanā nacionālā līmenī
- Reģiona organizāciju pieredze
3) Par dialoga apļiem un par uzticēšanos
- Tiek sniegta informācija par Delnas pētījuma „Par ko liecina Pašvaldību atklātības indeksa” rezultāti. Pašvaldību atklātības palielināšanos turpina motivēt gan ārējie faktori, kā nacionāla līmeņa normatīvie tiesību akti, gan iekšēji faktori, kas saistāmi ar pašvaldību pašiniciatīvu un spēju mobilizēt resursus, lai padarītu informāciju pieejamāku ikvienam iedzīvotājam un veidotu kopējo vidi pašvaldībā atklātāku un atvērtāku.
Indeksu veido 40 indikatori, kas iedalīti 8 jomās:
- politika un lēmumu pieņemšana,
- organizatoriskā struktūra un administrācija,
- finanses un publisko līdzekļu lietojums,
- sabiedrības līdzdalības mehānismi,
- korupcijas apkarošana un ētika,
- publiskie iepirkumi,
- pašvaldību kapitālsabiedrību īpašumtiesības un finanses,
- subjektīvais lietotājdraudzīgums.
Galvenās atziņas: Pašvaldības izmērs ir būtisks, bet nav noteicošs faktors pašvaldību atklātības veicināšanā. Sabiedrības izpratne par atklātības nozīmi pašvaldību darbā pakāpeniski palielinās. Pašvaldībām ir tendence aprobežoties tikai ar normatīvajos tiesību aktos noteikto prasību izpildi, neizrādot pašiniciatīvu un liekot šaubīties par to izpratni par atklātības nozīmi. Standartizētās pašvaldību mājaslapas, lielākoties nodrošina labus risinājumus informācijas pieejamības nodrošināšanai.
Delna rekomendācijas
Pašvaldībām lielāka ievērība jāpievērš to tēmu atspoguļojumam, kas saistītas ar negodprātīgas rīcības, ētikas pārkāpumu, prettiesisku darbību, tostarp korupcijas riskiem. Pilsoniskā aktivitāte ir nozīmīga, lai motivētu pašvaldības rīkoties. Tehniskie risinājumi bieži nosaka to, vai mājaslapas apmeklētājs atrod nepieciešamo informāciju. Kopumā pašvaldībām tiek rekomendēts pilnveidot izpratni par atklātības nozīmi un veidiem, kā to palielināt.
- Tiek sniegta informācija par Valsts kontroles revīzijas ziņojumu „Iedzīvotāju līdzdalība – neizmantota iespēja kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai pašvaldībās – 2023”. Lietderības revīzija “Vai pašvaldību veiktās darbības nodrošina iedzīvotāju līdzdalību un informētību?”
Neraugoties uz vairākiem revīzijā identificētiem labās prakses piemēriem, izlasē iekļautās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanā atrodas uz zemākajiem līdzdalības kāpņu pakāpieniem – daudzos iedzīvotājiem būtiskos jautājumos iedzīvotāju līdzdalība netiek paredzēta, savukārt tajos gadījumos, kad tā tiek paredzēta – iedzīvotāju līdzdalības veicināšanai veiktās darbības daudzviet vērtējamas kā simboliskas un formālas un tādēļ nedemonstrē vēlmi panākt iedzīvotāju aktīvu iesaistīšanos.
Revīzijā konstatētais liecina, ka iemesli tam ir meklējami pašvaldību stratēģiskā redzējuma trūkumā par iedzīvotāju līdzdalības ieguvumiem un iedzīvotāju neiesaistes sekām pašvaldībai. Konstatēti šādi galvenie trūkumi:
- līdzdalības neparedzēšana iedzīvotājiem būtiskos jautājumos,
- atbilstošāko veidu, kā uzrunāt iedzīvotājus iesaistīties līdzdalībā, neizmantošana,
- atgriezeniskās saites trūkums,
- tiek īstenota pieeja – atsevišķus aicinājumus iesaistīties līdzdalībā publicēt viegli uztveramus un izmantojot pilnu komunikācijas kanālu klāstu, lai sasniegtu iedzīvotājus, savukārt par citiem nemaz nekomunicējot vai to darot veidā, kam ir mazāka iespējamība sasniegt tos iedzīvotājus, kuriem šie jautājumi varētu būt būtiski
tās ir no stratēģiskā redzējuma un mērķtiecīgas vadības trūkuma izrietošas neatbilstības, kas raksturo to, kādēļ Pašvaldībām līdz augstākajiem līdzdalības pakāpieniem vēl tāls ceļš ejams. Šāda Pašvaldību rīcība ir rezultējusies ar vairāku nekvalitatīvu lēmumu pieņemšanu.
Pašvaldības turpina apstiprināt saistošos noteikumus, kuros pavisam drīz jāveic izmaiņas, lai pielāgotu tos iedzīvotāju vajadzībām. Ir daudz piemēru par bijušo pašvaldību nekvalitatīvajiem lēmumiem pirms ATR, kuru pieņemšanas procesos nav paredzēta iedzīvotāju līdzdalība – sākot ar stratēģiju apstiprināšanu darbam ar jaunatni, kurai nav ietekmes uz situācijas uzlabošanos jauniešu līdzdalībā, līdz pat pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumam vismaz 70 milj. euro apmērā par tādas infrastruktūras izveidošanu, kas daļai pašvaldības iedzīvotāju – cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem – liek samierināties ar neiziešanu no mājas, netikšanu pašvaldības iestādēs, lai saņemtu pakalpojumus, nespēju tos saņemt cieņpilni, tostarp nepārtraukti esot atkarīgiem no citu cilvēku palīdzības.
Tuvā nākotnē pašvaldības plāno īstenot vairākus, tostarp cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, būtiskus infrastruktūras projektus vismaz 21 milj. euro vērtībā. Revīzijā konstatētais rada bažas, vai šī infrastruktūra būs cieņpilni izmantojama un pieejama visiem pašvaldības iedzīvotājiem.
Ir konstatēts, ka nevienā no Pašvaldībām nav izstrādāta kārtība, kas noteiktu, kādos posmos un kādu lēmumu pieņemšanas procesos tiek iesaistīti iedzīvotāji. Visbiežāk iedzīvotāju līdzdalība Pašvaldībās tiek paredzēta attīstības un teritorijas plānošanas dokumentu izstrādē – posmā, kuros iedzīvotāju iesaiste ir salīdzinoši detalizēti normatīvi regulēta.
Piemēram, revidējamā laika posmā piecas pašvaldības – Cēsu, Gulbenes, Kuldīgas novadu, kā arī Jūrmalas un Rēzeknes valstspilsētu pašvaldības – apstiprināja 10 dažādu jomu un institūciju attīstības programmas, stratēģijas vai to grozījumus, piemēram, izglītības, kultūras, tūrisma jomās. Tomēr tikai Cēsu (divos gadījumos no trim) un Kuldīgas (vienā gadījumā no diviem) novadu pašvaldībās šo dokumentu izstrādē vai apspriešanā ir piedalījušies iedzīvotāji un arī ne visos labajā praksē paredzētajos iedzīvotāju līdzdalības posmos. Revīzijā ir arī konstatēts, ka gandrīz neviena Pašvaldība neparedz iedzīvotāju līdzdalību gadījumos, kad jānovērtē iepriekš kopā izstrādāto un apspriesto attīstības plānošanas dokumentu izpildes progress, tie jāaktualizē vai ir saņemts ierosinājums veikt tajos izmaiņas.
- Tiek sniegta informācija par Domnīcas PROVIDUS pārskatu pētījumam "Laba pārvaldība pašvaldībās” - pašvaldību izvērtējums atbilstoši 12 labas pārvaldības principiem.
Laba pārvaldība pašvaldībās ir svarīga, lai pašvaldības sekmīgi virzītos uz savas darbības mērķu sasniegšanu. Tā palīdz pašvaldībām efektīvi nodrošināt pakalpojumus, kas atbilst vietējo iedzīvotāju vajadzībām un gaidām, un iedzīvotāji kopumā būtu apmierināti ar dzīvi pašvaldības teritorijā, tai uzticētos.
Labi pārvaldīta pašvaldība darbojas finansiāli ilgtspējīgi un var pieņemt saprātīgus lēmumus sarežģītos apstākļos, piemēram, kad jāpieņem lēmumi samazināta finansējuma apstākļos vai, kad būtiski pieaug pieprasījums pēc pašvaldības pakalpojumiem. Pētījuma metodoloģija balstīta uz pieeju, ka pašas pašvaldības vērtē savas darbības atbilstību 12 labas pārvaldības principiem.
Pētījuma rezultātu izvērtējums ir ļāvis pašvaldībām identificēt pašvaldības pārvaldības stiprās un vājās puses, kurās būtu nepieciešams veikt kādus uzlabojumus. Tā kā no 12 principiem salīdzinoši zemāk novērtēts ir sabiedrības līdzdalības princips, tad pētījuma ietvaros ir ticis uzdots jautājums:
Kādi pašvaldību iedzīvotājiem ir šķēršļi iesaistīties nacionālā līmeņa lēmumu pieņemšanā? (40 NVO aptaujas apkopojums) -
1) Pārāk sarežģīti iesaistes mehānismi, kas prasa tehniskas zināšanas;
2) Nav sajūtas, ka izteiktie viedokļi interesē, trūkst motivācijas;
3) Iedzīvotāji paši nevēlas piedalīties, skolās nav pilsoniskās izglītības;
4) Nav laika;
5) Fiziskais attālums;
6) Iepriekšēja negatīva pieredze.
Kādi ir galvenie pilsoniskās apātijas cēloņi?
1) Vilšanās un neuzticēšanās Saeimā, valdībā, savos pārstāvjos;
2) Slikta iepriekšējā pieredze;
3) Zināšanu trūkums par to, kā var nacionālā mērogā ietekmēt lēmumus.
- Tiek sniegta informācija par Valsts kancelejas sadarbībā ar biedrību “Latvijas Lauku forums” sarunu ciklu, kurā ar iedzīvotājiem diskutēs par uzticēšanos, izmantojot Somijā plašu ievērību guvušo “Dialoga apļu” metodi.
“Dialoga apļu” jeb taimauta metode attīstījusies Somijā, lai pilnveidotu prasmes sarunāties un uzklausīt vienam otru, veicināt piederības sajūtu un pārliecību, ka ikviens ir vērtība un var ietekmēt norises valstī un sabiedrībā. Dialoga metode balstīta vēlmē mazināt sabiedrības polarizāciju un konfliktus
Taimauts rada integrācijas sajūtu starp dalībniekiem un sabiedrības integrāciju kopumā. Turklāt tas sniedz padziļinātu izpratni par konkrēto tēmu un dažādām perspektīvām. Labākajā gadījumā tas rada neparedzamas atziņas un jaunu domāšanu. Mērķis nav vienprātība
LSKA 30.augusta NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdi vērtē kā ļoti produktīvu un no informācijas aktualitātes viedokļa noderīgu, par ko informē apvienības biedrus un interesentus.
LSKA turpinās aizstāvēt senioru intereses, komunicējot ar likumdevēju, izpildvaru (gan valsts, gan pašvaldību līmenī) un NVO sektoru, izmantojot gan SIF atbalstu, gan Labklājības ministrijas un AS Delfin Group finansējumu. LSKA struktūrvienība Senioru Saeima turpinās piedalīties dažādās NVO un to apvienību aktivitātēs informējot par uzzināto LSKA mājas lapā.
Pievienotas prezentācijas par iedzīvotāju piesaisti
Projektu „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”
Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49
Labklājības ministrijas atbalsta
finansējuma līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu
Nr. LM2023/24-1-05/10.
Pasākumu īstenošana no 01.02.2023. līdz 15.12.2023
