Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) ir gandarīta par Labklājības ministrijas iniciatīvu pensionāriem neapliekamo minimumu palielināt līdz 1000 eiro mēnesī un izsaka cerību, ka valdība pārskatāmā nākotnē pievērsīsies arī senioru nodarbinātības veicināšanai.  

LSKA ieskatā neapliekamā minimuma celšana pensionāriem ir reāls solis, lai seniori, kuri var un grib strādāt, no tā neatteiktos finansiālu apsvērumu dēļ. “Šāds lēmums ļaus pietiekami daudziem senioriem iesaistīties darba tirgū, tādējādi gan apmierinot gados vecāku cilvēku vajadzību justies vajadzīgiem un dot labumu sabiedrībai, gan arī uzlabojot viņu finansiālo situāciju,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Tomēr vienlaikus LSKA norāda, ka senioru pilnvērtīgai iesaistīšanai darba tirgū nepieciešama lielas daļas sabiedrības, arī darba devēju attieksmes maiņa. “Ne reizi vien esam cēluši trauksmi, ka pusmūža un vecāku cilvēku skaita pieaugums iet roku rokā ar eidžismu jeb diskrimināciju pēc vecuma. Tomēr jāņem vērā, ka jau pašreiz piektdaļa (!) Latvijas iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem un nākotnē šis skaitlis tikai augs. Samazinoties darbaspējīgo cilvēku skaitam, samazināsies arī nodokļu ieņēmumi valsts mērogā, palēnināsies ekonomiskā izaugsme. Tas nozīmē, ka mums jau tagad jādomā kā motivēt savu “sudraba paaudzi” turpināt darba gaitas arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas,” norāda LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece. LSKA ieskatā situācijā, kad darba tirgū novērojams darbaspēka trūkums, darba devēju prasme atbilstoši reaģēt uz darbinieku novecošanos ir būtiska arī konkurētspējīgu un produktīvu darbinieku piesaistīšanai.

LSKA arī uzsver, ka liela problēma daudzkārt ir sabiedrībā valdošie mīti un stereotipi attiecībā uz senioru nodarbināšanu. “Piemēram, ne reizi vien nācies dzirdēt, ka seniori nespēj apgūt mūsdienu modernajām prasībām vajadzīgās zināšanas. Tās ir muļķības. Seniori to spēj iemācīties tikpat labi, kā gados jauni cilvēki, vienīgi var atšķirties mācību metodoloģija. Tāpat seniori nebūs mazāk produktīvi kā viņu gados jaunākie kolēģi un arī bažas, ka viņi nemitīgi slimos ir aplamas,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece. 

Lilita Kalnāja atgādina LSKA jau iepriekš pausto, ka Latvijai nepieciešama mērķtiecīga sociālā politika novecošanās negatīvo seku mazināšanai, sava “nenovecošanās stratēģija”, kuras izstrādāšanā sadarbotos gan atbildīgās ministrijas, gan likumdevējs, gan arī nevalstiskais sektors. Diemžēl pagaidām šāda skaidri iezīmēta, konkrētos soļos un arī valsts budžeta finansējumā balstīta plāna trūkst. 

“LSKA ieskatā ļoti veiksmīga ir, piemēram, Somijā un Dānijā īstenotā aktīvas novecošanas koncepcija, kurā senioru nodarbinātība ir viena no sociālās aktivitātes formām. Darba devējiem, kuri pieņem darbā seniorus, izveido viņiem atbilstošus darba apstākļus un ievieš elastīgu darba grafikus, tiek piešķirtas subsīdijas. Valdība atbalsta darbinieku apmācības programmas un atbalsta senioru uzņēmējdarbību,” saka Lilita Kalnāja.

Pasākumu atbalsta Labklājības ministrija,
Pasākumus īstenojam no 2024. gada 5. februāra līdz 31.decembrim finansējuma līgums Nr. LM2024/21-26/5