Šī gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas četru lielāko banku klientiem izkrāpti 9,5 miljoni eiro – par 86% vairāk nekā līdzīgā  periodā pērn. Salīdzinājumam var minēt, ka pagājušajā gadā četrās lielākajās bankās no iedzīvotājiem izkrāpti 12,7 miljoni eiro. Neraugoties uz neskaitāmiem brīdinājumiem, cilvēki savu naudu blēžiem pārskaita paši. Kad esi aptīrīts līdz pēdējam kreklam, ir par vēlu “kost pirkstos”. LSKA apkopoja informāciju par krāpnieku jaunākajiem trikiem un to, kā sevi no tiem pasargāt.

 

Krāpnieki savus upurus neizvēlas pēc nejaušības principa. Viņu “klienti” tiek rūpīgi izvēlēti, ņemot vērā cilvēka vecumu, ienākumu līmeni un nodarbošanos. Tiek izveidots sava veida personas profils, kuram tad blēži rūpīgi piemeklē “atslēdziņu”. 

Katram ir savi vājie punkti, un uz šīm stīgām tad arī krāpnieki spēlē. Vieniem ir vēlme ātri nopelnīt, investējot naudu dažādās platformās, un parasti viņi kļūst par “investīciju brokeru” upuriem.  Citiem ir bailes par savu līdzekļu drošību, un šie cilvēki ir viegls laupījums zvanītājiem no “bankas” vai policijas. Vēl citus paķer uz tik cilvēcīgām jūtām kā mīlestība pret saviem tuviniekiem vai draudzība. Krāpniecības variantu ir daudz. 

 

Viltus baņķieru un policistu zvani

 

Ja zvana “bankas” vai “policijas”  darbinieks un stāsta par cilvēka kontā notiekošām aizdomīgām darbībām, kuru rezultātā tūlīt visa nauda tiks aizskaitīta prom, vienīgā pareizā rīcība ir nekavējoši nolikt klausuli. Turpinot sarunu ir visai liela iespējamība iekrist blēžu lamatās. Krāpnieki cenšas upurim radīt satraukuma un baiļu sajūtu, sakot, ja cilvēks tūlīt pat nerīkosies, viņš pazaudēs visu savu naudu. 

Pēdējā laikā sākuši uzdarboties arī viltus policisti, kuri aicina piedalīties pret attiecīgo personu vērsta krāpšanas gadījuma izmeklēšanā, kas iekļauj arī lūgumu pašiem izņemt naudu no bankomāta un nodot drošai glabāšanai “policijai”.  Šķiet neticami, taču netrūkst cilvēku, kas uz to uzķeras.  

Lai arī tas teikts jau neskaitāmas reizes, tomēr atkārtosim vēlreiz: bankas, arī policijas pārstāvji nekad nezvanīs, nesūtīs SMS, WhatsApp ziņas un nerakstīs e-pastus, lai noskaidrotu Jūsu konta vai maksājumu kartes datus! Tāpat banka nekad nelūgs uzstādīt jaunas programmatūras, lai nodrošinātu dubultu aizsardzību vai jaunu saziņas kanālu. 

 

Kā sevi pasargāt?

 

Ja saņemot šādu zvanu prāts nav mierīgs, var atzvanīt savai bankai uz tās mājas lapā norādīto tālruņa numuru vai arī uz policijas iecirkni, no kura zvanījis “policists”. Nekādā gadījumā neatzvaniet uz to tālruņa numuru, no kura saņēmāt zvanu. Atcerieties, ka ar mūsdienu tehnoloģijām jebkuru telefona numuru iespējams viltot. Rezultātā jūsu tālruņa ekrānā parādās it kā bankas numurs, lai gan patiesībā zvanītājs var atrasties otrā pasaules malā. Tādēļ ja šķiet, ka no savas bankas esat saņēmis netipiskus zvanus vai ziņas, nekavējoties sazinieties ar savu banku, izmantojot tās mājas lapā norādīto tālruņa numuru.

 

Pieprasa naudu, lai paglābtu tuviniekus

 

Šis krāpšanas veids ir, ja tā var teikt, žanra klasika, par kuru iedzīvotāji brīdināti neskaitāmas reizes. Un tomēr cilvēki arvien notic viltvāržu teiktajam. Lielākoties krāpnieki zvana senioriem, stādās priekšā kā policijas vai ārstniecības iestādes darbinieki, un  stāsta, ka viņu dēls, meita vai mazbērni iesaistīti ceļu satiksmes negadījumā un nepieciešama nauda cietušo rehabilitācijas apmaksai vai arī tam, lai izvairītos no atbildības. Variācijas ir dažādas, taču kopējā iezīme ir baiļu un panikas sajūtas radīšana, jo tuvam cilvēkam taču draud grandiozas nepatikšanas – izmeklēšana, tiesa un varbūt pat nonākšana aiz restēm! Lielākoties krāpnieki lūdz upuri nenolikt klausuli, līdz viņa dzīvesvietā ieradīsies kurjers, lai saņemtu prasīto naudu. Tas tiek darīts tādēļ, lai cilvēks neattaptos un pats nepiezvanītu it kā avāriju izraisījušajam tuviniekam.

Tomēr ja iepriekš blēži balstījās vien uz savām pārliecināšanas spējām, tad tagad viņiem talkā nācis mākslīgais intelekts, ar kura palīdzību viņi spēj uzģenerēt upura tuvinieku vai draugu balsis. Piemēram, saskaņā ar Valsts policijas ziņoto, nezināmas personas piezvanīja kādai 1935.gadā dzimušai sievietei un paziņoja, ka viņas radiniece izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu un nepieciešams sniegt finansiālu atbalstu, lai viņi neziņotu VP par notikušo. Noziedznieki ieradās pie sievietes un iedeva viņai aprunāties pa telefonu ar “radinieci”. Sieviete noticēja, jo dzirdētā balss atbilda radinieces balsij. Kopumā no sievietes izkrāpti 3000 eiro.

 

Kā sevi pasargāt?

 

Zāles tās pašas, kā gadījumā ar “zvanu no bankas”. Nekavējoties lieciet klausuli nost un piezvaniet tuviniekam, lai pārliecinātos, ka ar viņu viss kārtībā. Ja viņa tālrunis neatbild, zvaniet viņa dzīvesbiedram, draugiem, vai arī policijai. Ir pilnīgi iespējams, ka blēži ir labi izpildījuši “mājasdarbu” un tuvinieka tālruni vienkārši nozaguši… Vienmēr paturiet prātā, ka ne VP, ne citu tiesībsargājošo iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai prasītu naudu vai piekļuves kodus banku kontiem.

 

Bērns lūdz palīdzību un prasa naudu

 

Kāda seniore WhatsApp lietotnē saņēma ziņu, kura sākās ar uzrunu “Čau, mammu!” un kurā bija vēstīts: “Šis ir mans jaunais numurs, steidzami sazinies ar mani, tas ir ļoti svarīgi. Meitiņa.” Kundze neapjuka, jo, pirmkārt, viņa pirms pavisam neilga laika ar meitu bija sazvanījusies, otrkārt – meita nekas neparakstītos kā “meitiņa”. Viņa nekavējoties sazvanījās ar meitu un pārliecinājās, ka gan ar viņu, gan viņas tālruni viss ir kārtībā. Ja gadījumā arī Jūs WhatsApp saņemat šāda vai līdzīga satura ziņu no dēla vai meitas, nekādā gadījumā nesazinieties par tajā norādīto viņa it kā jauno telefona numuru. Tā uzdarbojas krāpnieki, kuru vienīgais mērķis ir senioru uzkrājumi! 

Krāpnieki parasti cenšas ar īsziņu starpniecību izkrāpt naudu it kā vecā telefona remontam, kurš steigšus jāsaved kārtībā, jo tajā ir svarīga informācija, vai arī lūdz steidzami apmaksāt kādu dēla vai meitas nenomaksātu bankas rēķinu, jo “bērns” pats netiekot klāt bankai… Krāpnieku galvenais ierocis ir steiga un pārsteiguma moments, bet viņu upuri  – lielākoties seniori, kuri savu bērnu un mazbērnu labad gatavi uz visu. Tādēļ paturiet prātā, ka blēži meklē aizvien jaunus veidus, kā uzrunāt lētticīgos, – ziņo par gaidāmu tiesu, nepiegādātu paku, VID piedāvāto nodokļu pārmaksas atgriešanu  vai bērnu nelaimē. 

 

Kā sevi pasargāt

 

Vienīgais risinājums ir ignorēt šādas ziņas. Ja prāts nav mierīgs, sazinieties ar it kā ziņas sūtītāju pa iestādes mājas lapā rodamo tālruņa numuru un noteikti paši piezvaniet bērniem vai mazbērniem, pirms veikt nepārdomātas un steigas diktētas darbības.  

Izdomājiet kādu paroles vārdu, kas zināms tikai jums un bērniem. Ja viņi zvana un saka, ka steidzami nepieciešama nauda, jo noticis kas negaidīts, uzprasiet paroles vārdiņu. Te recepte vienkārša – nav paroles vārda, nav naudas. 

 

Krāpnieki izmanto QR kodus

Ja cilvēks saņem īsziņu vai e-pasta sūtījumu no tik cienījamas iestādes kā Valsts ieņēmumu dienests, kura turklāt ir “pastiprināta” ar kvadrātkodu, tad aizdomas par krāpniecību būs pēdējās, kas viņam nāks prātā. Jo īpaši, ja ziņa saistīta ar tik patīkamu tematu kā nodokļu atmaksa. Tomēr vienīgais, ko ar šādu paziņojumu var iesākt, ir ignorēt to. Atcerieties: ja saņemta īsziņa it kā no VID, tad tā ir krāpnieciska. VID iedzīvotājiem nekad nesūta īsziņas.

Noskenējot šādu QR kodu, tiksiet novirzīts uz mājaslapu, kas vizuāli var izskatīties stipri līdzīga attiecīgās iestādes vai uzņēmuma mājaslapai, taču patiesībā ir uzbrucēja veidota. Kā norāda Cert.lv, šādā mājaslapā upuris nereti tiek aicināts ievadīt savus bankas datus, sociālo tīklu datus, kas mūsdienās arī ir visai pievilcīga informācija krāpniekiem, kā arī citu sensitīvu informāciju. Rezultātā uzbrucējs tiek pie sev vēlamās informācijas, kuru vēlāk var izmantot sava labuma gūšanai. Bankas pieejas dati tiek nereti izmantoti, lai iztukšotu upura bankas kontus, noformētu kredītus vai uz nomaksu iegādātos kādas vērtīgas preces. Savukārt sociālo tīklu vai e-pasta konta pieejas dati var tikt izmantoti, lai izplatītu tālāk ļaunprātīgas pikšķerēšanas vēstules.

 

Kā sevi pasargāt?

 

Vienīgais patiesi drošais veids ir šāda sūtījuma ignorēšana. 

 

Kā viņi tik daudz par mums zina?

 

Krāpnieki ar mākslīgā intelekta palīdzību iemanījušies runāt noskatītā upura tuvinieku vai draugu balsīs, viņi var pieminēt arī lietas, kuras pēc upura domām nevienam citam izņemot viņu pašu un tuviniekus, nav zināmi. Taču lai viltotu kāda cilvēka balsi, sākumā nepieciešams iegūt tās paraugu. No kurienes blēži to ņem? Patiesībā informāciju par sevi mēs paši viņiem pasniedzam kā uz paplātes, stāstot par savām gaitām sociālajos tīklos, ievietojot tajos savu foto un video. 

Un vēl. Ja samērā nesenā pagātnē viena no drošākajām pazīmēm viltvāržu atpazīšanai bija gramatiski kļūdaini teksti vai saruna krievu valodā, tad  patlaban ar MI tulkošanas rīku palīdzību noziedznieki jau ļoti labi sazinās latviski. Vienīgi laiku pa laikam sarunā gadās pa pauzītei, kad MI nespēj pietiekami ātri iztulkot runātāja teikto. Pats trakākais, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību iespējams sintezēt arī cilvēku sejas. 

 

 Raksts tapis ar AS “DelfinGroup” atbalstu.