LSKA neatbalsta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāds regulējums radītu nevienlīdzību starp komersantiem un biedrībām īstenojot vienu un to pašu saimniecisko darbību, piemēram, nekustamā īpašuma pārvaldīšanu.
Tā kā biedrības veic saimniecisko darbību nevis peļņas gūšanai, bet statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, kas nereti ietver sociālās ekonomikas aspektus, kā arī lai uzturētu un attīstītu savu organizāciju, veidotu iekļaujošu sabiedrību, rūpētos par sabiedrībā problemātiskām sociālajām grupām un objektiem, aktualizētu sociālas problēmas. Biedrībām ir grūti piesaistīt finansējumu, tā apjoms nevar būt pietiekams biedrības pamatdarbības veikšanai. Jāatceras, ka lai varētu piesaistīt ārvalstu finansējumu, ES fondu projektu noteikumi ietver prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), bet lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi. Biedrības sniedz pakalpojumus, kuriem ir sociāla misija, kas ir nepieciešami pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un konkrētu organizatorisku jautājumu risināšanai, piemēram nekustamā īpašuma pārvaldīšanai.
Minēto iemeslu dēļ LSKA nevar piekrist UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību, piemēram dzīvokļu īpašnieku biedrībām, senioru biedrībām, invalīdu biedrībām ir vienīgais ienākumu avots. Šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no tā kā gūtos ienākumus – peļņu – izmanto komersanti. LSKA uzskata, ka UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs biedrību iespējas īstenot savus mērķus, arī jomās, kurās pakalpojumu sniegšanai ir sociāls raksturs.
LSKA pievienojas viedoklim, ka ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības darbību, ko varētu uzskatīt par komerciāla rakstura saimniecisko darbību un, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības mērķu sasniegšanu, t.i. sociālās ekonomikas saimniecisko darbību. Tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām, būtiski palielināsies administratīvais slogs.
Ja tiek akceptēta Finanšu ministrijas piedāvātā redakcija, kas paredz, ka biedrībām automātiski jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN, tad noteiktā jomā, piemēram, nekustamā īpašuma pārvaldīšanā, tiks panākta biedrību atstumšana no sava nekustamā īpašuma pārvaldīšanas.
LSKA ieskatā likumprojekta anotācijā minētais iemesls, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, ir ne tik vien aizskarošs, bet tas vairo spriedzi pilsoniskajā sabiedrībā un ir pretrunā valdības īstenotajai sociālajai politikai. UIN piemērošana visām biedrībām nemazinās šo iespēju, bet uzliks papildu finansiālu slogu nevalstiskajam sektoram un vairos neuzticēšanos valsts pārvaldei.
Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām biedrībām nav pietiekami argumentēti.
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču SLO likumprojekts vēl nav apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā.
Ja tiek uzturēta SLO likumprojekta redakcija, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības un tā varētu būt pat neliela daļa no visas biedrības darbības, tas rada pamatotas bažas kā tieši atbildīgās iestādes spēs nošķirt vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta tieši SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro, jo ienākumi tiek izmantoti darbībai, kurai nav piešķirts SLO statuss. Piemēram, nekustamā īpašuma pārvaldīšana.
SLO likuma mērķis nav nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO, jo ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu dažādu iemeslu dēļ – pamatā tā dēļ, ka neplāno izmantot valsts garantētos nodokļu atvieglojumus ziedojumiem. Tādēļ nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma – mērķu labā, nav piešķirts šāds atbrīvojums, lai gan abos gadījumos uzņēmumiem ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs. Pastāv pamatotas bažas, ka piedāvātais regulējums radīs SLO skaita pieaugumu, jo organizācijas vēlēsies iegūt SLO statusu UIN jaunā režīma dēļ, lai tās varētu visu no saimnieciskās darbības ieņēmumiem iegūto summu izlietot savu mērķu sasniegšanā, nemaksājot UIN.
LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne
LSKA struktūrvienības „Senioru Saeima” vadītāja Barba Girgensone