Latvijas Senioru kopienu apvienība, atsaucoties Tiesībsarga aicinājumam nevalstiskajām organizācijām iesaistīties Apvienoto Nāciju organizācijas ziņojumu sagatavošanā, norādot uz problēmām un izaicinājumiem aktuālajā cilvēktiesību situācijā Latvijā, nosūtījusi Tiesībsarga birojam savu redzējumu par aktuālākajām ar cilvēktiesībām saistītajām problēmām senioru vecuma cilvēkiem.
Mikroprojekta „Aktīvs seniors Latvijā” veiktā pētījuma ietvaros LSKA konstatējusi, ka līdztekus tādām problēmām, kā nabadzības risks, diskriminācija uz vecuma pamata, grūtībām iesaistīties darba tirgū, geriatriska profila medicīniskās palīdzības sniegšanas problemātiku u.c, arvien vairāk senioriem nākas saskarties ar vardarbību. Tomēr neraugoties uz šīs parādības biežumu un nopietno ietekmi uz veselību, vardarbība pret veciem cilvēkiem ir viens no vismazāk pētītajiem vardarbības veidiem, kā arī viens no pēdējiem punktiem, kam valsts pievēršas vardarbības novēršanas plānos.
LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece, projekta vadītāja Lilita Kalnāja norāda, pētījumā konstatēts, ka aptuveni viens no sešiem gados vecākiem cilvēkiem tiek pakļauts kāda veida vardarbībai - fiziskai, finansiālai vai psiholoģiskai, kā arī pāridarījumiem vai izmantošanai. Pēc viņas teiktā īpašu satraukumu rada tas, ka līdz ar kopējo sabiedrības novecošanos, šim skaitlim ir tendence augt, un arvien biežāki kļūst gadījumi, kad seniori tiek pamesti novārtā. Par to liecina slikti sadzīves apstākļi, nepietiekams uzturs, laika apstākļiem nepiemērots apģērbs, personīgās higiēnas trūkums, utml. Diemžēl apkārtējie uz šādām parādībām ļoti bieži nereaģē.
“Ir ļoti svarīgi, redzot senioru apgādnieku nevērību un vienaldzību, veco ļaužu finansiālu izmantošanu un vardarbīgu izturēšanos pret viņiem, nepalikt vienaldzīgiem un sniegt senioriem palīdzīgu roku,” saka Lilita Kalnāja.
Savukārt projektā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone uzsver, ka vardarbība pret senioriem līdz šim Latvijā bijusi tabu tēma, par kuru nav bijušas ne mediķu, ne sociālo darbinieku, ne politiķu diskusijas. Taču tanī pašā laikā Valsts policijas statistikas dati rāda, ka 2019. gadā no dēla varmākas ir cietušas 109 seniores un 19 seniori, bet tikai 7 seniores ir saņēmušas sociālo rehabilitāciju kā cietušās no vardarbības.
“Jāsaprot, ka tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo liela daļa no vardarbības cietušo senioru izvēlas par notikušo klusēt. Daļa no viņiem baidās, un arī nevēlas kaitēt tuviniekiem – varmākām, bet daļa netic, ka valsts viņiem spēs palīdzēt,” saka B.Girgensone. Viņa atgādina, ka 2019.gadā mediķu veiktajā pētījumā, kurā iesaistījās arī NVO, minēti gadījumi, kad notikusi pat senioru spīdzināšana ar nolūku iegūt viņu nekustamo īpašumu vai citas mantiskas vērtības.
“Diemžēl cietušie sirmgalvji lielākoties par savām problēmām ar policijas darbiniekiem vai sociālajiem darbiniekiem runāt nevēlas. Taču, saskaņā ar minētā pētījuma datiem, viņi uzticas savam ģimenes ārstam vai ārstam – speciālistam. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai ārsti tiktu apmācīti kā atpazīt vardarbību ģimenē arī sociālo aspektu kontekstā,” saka B. Girgensone.
B.Girgensone uzsver, ka ikvienam ir tiesības uz cilvēcīgu un cieņpilnu attieksmi. Tas nozīmē, ka valstij jāveic tūlītēji un strukturāli cietušo aizsardzības pasākumi, lai novērstu necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos, un jāizmeklē ikviens gadījums, kad šādā veidā ir izturējusies viena privātpersona pret citu. Gan aktīvas aizsardzības trūkums, gan izmeklēšanas trūkums būtu atzīstams par cilvēktiesību pārkāpumu.
Tāpat LSKA vērš uzmanību uz tādu negatīvu parādību kā diskriminācija uz vecuma pamata, kura aptver gan nodarbinātības jomu, gan sociālo jomu, gan veselības aprūpi, gan izglītību, gan pakalpojumus u.c. dzīves sfēras. Taču salīdzinājumā ar citām diskriminācijas formām tā ir relatīvi neredzama. Kā norāda L.Kalnāja, situācijas risinājumam būtu nepieciešams mainīt kā visas sabiedrības izpratni par vecumu, tā arī valsts politiku attiecībā uz senioriem. “Ir jāapzinās, ka vecums nav slimība, un novecošana ir dabīgs process, kuram ir pakļauts ikviens cilvēks. Tādēļ nepieciešams valsts līmenī izstrādāt un īstenot specifiskas, reāli darbojošās atbalsta programmas, kuras sekmētu senioru integrāciju sabiedrībā, kā arī palīdzētu risināt senioru nodarbinātības problēmas.”
Projektu atbalsta:
Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”.
Pprojekta īstenošanas līgums Nr. 2020.LV/NVOF/MIC/003/13
