Nevalstiskās organizācijas Biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” pārstāvji, tiekoties ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Andri Skridi, iesniegusi LSKA īstenotā projekta “Aktīvs seniors Latvijā” sagatavotos priekšlikumus ilgtspējīgai senioru interešu aizstāvības programmai.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisjas vadītājs Andris Skride tikšanās laikā pauda, ka pēc iepazīšanās ar LSKA ieniegtajiem priekšlikumiem tiks vērtēts, kurus no tiem nākamgad un arī 2022. gadā iespējams realizēt.
Kā uzsver LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne, šādas programmas īstenošana ir vitāli nepieciešama, jo ir būtiski labot netaisnīgo situāciju, kad aizejot pensijā, cilvēki, kuru visu mūžu godprātīgi strādājuši savas valsts labā, automātiski nonāk sociāli vismazāk aizsargātā un nabadzības riskam pakļautā sabiedrības daļā. “Diemžēl līdz šim pensionāru dzīves problēmas tikušas risinātas nepilnīgi, un ar šo senioru interešu aizstāvības programmu LSKA vēlas vērst likumdevēja uzmanību uz tiem faktoriem, kuri galvenokārt negatīvi ietekmē senioru dzīves kvalitāti, kā arī uz šo problēmu iespējamiem risināšanas ceļiem,” saka A.Babāne.
LSKA valdes locekle, projekta vadītāja Lilita Kalnāja stāsta, ka projekta realizācijas gaitā tika veikti vairāki uzdevumi, un īpaši uzsver LSKA veikto senioru anketēšanu senioriem aktuālāko problēmu noskaidrošanai; tematisko semināru organizēšanu, kuru laikā tikuši arī apzināti robi seniorus skarošajā tiesiskajā regulējumā, kā arī senioru interešu aizstāvības programmas ietvaros tapušo senioru sociāli ekonomisko problēmu risinājumu analīzi.
Projektā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone norāda, ka projekta īstenošanas gaitā konstatēts, senioru dzīves kvalitāti galvenokārt apdraud ar novecošanās procesu saistītās problēmas, kuras var būt izšķirošas jebkurai personai. “Cilvēki ar novecošanu saistītajām pārmaiņām nav sagatavojušies to neprognozējamības dēļ. Izmaiņas darbā kā, piemēram, pensionēšanās, tāpat arī izmaiņas ģimenē, sabiedrības attieksmē un veselības stāvoklī liek mainīt uztveri un dzīves struktūru. Visas šīs psiholoģiskās, fiziskās un sociālās problēmas var novest pie dzīves kvalitātes pazemināšanās, ja persona nezina, kā tās pareizi risināt. No otras puses, šis dzīves posms piedāvā izmantot jaunas iespējas, jo cilvēkiem ir vairāk laika, lai piedalītos sabiedriskās aktivitātēs. Senioriem ir bagātīga dzīves pieredze, kuru nedrīkst pazaudēt vai izšķiest nelietderīgi,” saka B.Girgensone.
Barba Girgernsone stāsta, ka pārskata par senioru interešu aizstāvību izstrādē izmantotas tādas datu ieguves metodes kā dokumentu analīze, statistikas datu analīze, intervijas ar senioriem, senioru NVO dažādos valsts reģionos informācija, intervijas ar sociālajiem darbiniekiem un sociālās aprūpes darbiniekiem, senioru aptauja, fokusgrupas diskusija ar NVO, kurām ir pieredze senioru brīvprātīgajā darbā.
Pārskatā par senioru interešu aizstāvēšanas īstenošanu, kuru LSKA iesniedza Sociālo un darba lietu komisijā, identificētas vairākas problēmas, kuras skar kā senioru mantiskās, tā nemantiskās intereses. To skaitā ir tik aktuālas problēmas kā diskriminācija uz vecuma pamata; senioru pamestība bez aprūpes, kas spēcīgi ietekmē senioru finansiālo labklājību; sociālā uzņēmuma likuma problemātika senioru interešu kontekstā; geriatriska profila medicīniskās palīdzības sniegšanas jautājumi; ar dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu saistītās objektīvās un subjektīvās problēmas, kā arī daudzi citi jautājumi.
LSKA arī uzskata, ka senioru interešu aizstāvības kontekstā un visu projektā skatāmo problēmu bloku strukturēšanā būtiski ir noteikt senioru vecuma definējumu, kas pēc veiktās analīzes nosakāms kā 55 gadi, un būtu iekļaujams 2018.gada 27.martā izdotajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 173 “Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību”.
Kā norāda B.Girgensone, dzīves kvalitāte ir mērķis, kas atspoguļo sabiedrības attīstības ilgtermiņa virzienu, kurā katrs indivīds mēģina dzīvot bagātu dzīvi, tās plašākajā nozīmē. Sabiedrība iegūst vairāk no iedzīvotājiem ar augstu nevis zemu dzīves kvalitāti. Turklāt, zema dzīves kvalitāte mēdz nozīmēt lielākus izdevumus par sociālajiem un medicīnas pakalpojumiem.
Projektu atbalsta:
Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem
Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”.
Pprojekta īstenošanas līgums Nr. 2020.LV/NVOF/MIC/003/13
