Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 28 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti gan sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi, gan visu darba kārtības jautājumu prezentācijas.
Darba kārtība:
1) Ietekmes izvērtējums par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānu 2022. - 2023. gadam: rezultātu prezentācija.
Informē Mārtiņš Kaprāns, Inta Mieriņa, Santa Barone-Upeniece - SIA Civitta
2) Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024. -2027. gadam – iepazīstināšana ar iecerētajām darbībām un izstrādes procesu - prezentācija.
Informē Jeļena Šaicāne Kultūras ministrija
3) Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes darba plāna 2024. - 2026. gadam projekta apspriešana.
Informē Valsts kanceleja
Sēdes norises laikā izraisās debates par vēstures izglītības trūkumu un to, ka atstāta novārtā sociālā atmiņa, kas nav mērīta un vērtēta, tādejādi segmentējot paaudžu iesaisti pilsoniskajās aktivitātēs. Tiek vērsta uzmanība uz pilsonisko prasmju attīstīšanas mūža garumā nepieciešamību un pozitīvo pienesumu sabiedrības integrācijas jomā. Akcentējama pilsoniskās izglītības ilgtermiņa ietekme uz norisēm sabiedrībā, kā arī pilsoniskās kultūras pilnveides atbalstīšana. Caur NVO darbību. Tiek atzīts, ka apstāv publiskās telpas krīze.
Minētā sakarā sēdes dalībnieki iesaka:
- stiprināt pieredzes apmaiņu
- motivēt sabiedrībā pieņemt un atbalstīt dažādību
- iesaistīt pilsoniskajās aktivitātēs riska grupas
- veicināt ārvalstu pilsoņu, kas uzturas Latvijā, integrāciju
- atbalstīt vienas pieturas aģentūru organizēšanu integrācijas jautājumos
- Izmantot Ukrainas pieredzi attiecībā uz citu valstu, tostarp ES valstu pilsoņiem, kas uzturas Latvijā
- mazināt augsto aizspriedumu līmeni sabiedrībā
- izmantot situāciju, kad cilvēki zina savas tiesības un pielieto šīs zināšanas praksē
- nepārspīlēt nacionālo pasākumu īstenošanu integrācijas kontekstā
- organizēt pasākumus spriedzes mazināšanai
- vairāk pievērst uzmanību globālo procesu analīzei un skaidrošanai skolās.
Sēdes gaitā vairākas NVO izsaka viedokli par Valsts kontroles atzinumiem sakarā ar saliedētības pasākumu īstenošanu dažādās pašvaldībās. Šajā sakarā tiek ieteikts izstrādāt vienotu metodoloģiju sabiedrības saliedētības mērīšanai. Tiek uzsvērta pretruna attiecībā uz svešvaloda (krievu valodas) ierobežošanu, jo ierobežošanu prasa drošības uzturēšana, bet sabiedrības saliedēšanu un integrāciju tas ietekmē negatīvi.
Sēdes dalībnieki emocionāli diskutē par mazo kopienu un mazo skolu lomu un problemātiku, jo iekļaujošai un ilgtspējīgai sabiedrībai ir svarīgas mazās skolas no sociālā aspekta. Dalībnieki secina, ka caur saliedētību jāvērtē mazās skolas un caur skolām jāvērtē saliedētība, tai skaitā arī dažādu paaudžu problēmas.
Kultūras ministrija atzīst, ka praktiskā sabiedrības politika, t.i. politikas īstenošana ir ļoti horizontāla.
Pasākumu “Sadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.01.2024.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49
Projektu „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”
Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49