Senioru lietu padome (turpmāk – Padome) ir izveidota 2013.gadā lai nodrošinātu efektīvu sabiedrisko organizāciju un valsts pārvaldes institūciju sadarbību senioru problēmu identifikācijā, izvērtēšanā un to risinājumu piedāvājumu izstrādē.
Padomes sastāvā ir iekļauti pārstāvji no senioru organizācijām (biedrība “Latvijas Pensionāru Federācija”, biedrība “Rīgas aktīvo senioru alianse”, biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”), Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Padomes sēdes vada labklājības ministrs.
16.septembra Padomes sēdes darba kārtība:
- Veselības aprūpes pakalpjumi senioriem (ziņo Veselības ministrija)
- Paliatīvās aprūpes pakalpojuma attīstība Latvijā (ziņo Labklājības ministrija un Veselības ministrija)
- Pensiju indeksācijas oktobrī (ziņo Labklājības ministrija)
- Pensiju automātiskais pārrēķins (ziņo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra)
Saskaņā ar Senioru lietu padomes (turpmāk – Padome) nolikumu, Padomes uzdevumi ir:
- izvērtēt sociālās politikas realizācijas ietekmi uz senioru (pensionāru) dzīves apstākļiem,
- analizēt valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas aktualitātes,
- veicināt senioru dzīves apstākļus uzlabojošu pasākumu iekļaušanu Labklājības ministrijas un Ministru kabineta darba (rīcības) plānos, kā arī citos politikas plānošanas dokumentos,
- analizēt normatīvo aktu projektu iespējamo ietekmi uz senioru sociālo situāciju.
Padome minētie uzdevumi jāveic, lai informētu labklājības ministru par identificētām problēmām un iespējamiem to novēršanas pasākumiem, sniegtu labklājības ministram priekšlikumus par iespējamiem grozījumiem sociālās apdrošināšanas jomas normatīvajos aktos.
Par veselības aprūpes pakalpojumiem senioriem ziņo Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre L.Āboliņa, informējot par profilakses, veselībpratības un aktīvas līdzdalības nepieciešamību, par slimnīcu tīkla reformu, veselības aprūpi mājās, zāļu cenu reformu un valsts informāciju sistēmā ”E-veselība” pieejamiem datiem.
Jelgavas senioru biedrības un biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” pārstāvji interesējas par valsts apmaksātajām profilaktiskām vēža pārbaudēm, kāpēc valsts tās apmaksā tikai noteiktām vecuma grupām, tāpat norāda par valsts kvotu lielāku nepieciešamību. Veselības ministrijas pārstāvji pieņem zināšanai šos priekšlikumus, vienlaikus norāda, ka jebkādas izmaiņas saistītas ar papildu nepieciešamo finansējumu.
Par paliatīvās aprūpes pakalpojumiem Latvijā ziņo Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors A.Dūdiņš un Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vecākā eksperte Zane Reinholde. Padomes locekļi tiek iepazīstināti ar valsts apmaksātu pakalpojumu – paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu pacienta dzīves vietā, šī pakalpojuma statistiku un finansējumu, kā arī paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma turpmāku pilnveidi.
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte D.Trušinska informē par gaidāmo pensiju un atlīdzību indeksāciju š.g. oktobrī, prezentējot indeksācijā piemērojamos indeksus pensijām un atlīdzībām, kā arī par piemaksas apmēra izmaiņām par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, pēc š.g. oktobra indeksācijas. Vienlaikus norāda, ka katrs cilvēks var uzzināt savu pensijas un piemaksas apmēru pēc oktobra indeksācijas, izmantojot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājas lapā ievietoto kalkulatoru.
Sēdes vadītājs lūdz Padomes dalībniekiem nosūtīt interneta saiti uz šo kalkulatoru.
Jelgavas senioru biedrības pārstāvji diskutē par pensiju indeksācijā piemērojamā indeksa aprēķināšanu, cik tas pareizi atspoguļo tieši pensionāra pirktspējas saglabāšanu.
Par pensiju automātisko pārrēķinu ziņo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja E.Ose, informējot par jau veikto pārrēķinu š.g. aprīlī, kā arī par papildus veikto pārrēķinu š.g.oktobrī personām, kurām pēc aprīļa pārrēķina tika veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas par periodu līdz š.g. 31.martam. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte B.Felsberga informē par veiktajiem sabiedrības informēšanas pasākumiem.
K.Bergans-Berģis pateicas par aktuālās informācijas izklāstu un ierosina izskatītos jautājumus pieņemt zināšanai. Aicina pāriet pie citiem padomes dalībnieku interesējošajiem jautājumiem.
Padomes dalībnieki tiek iepazīstināti ar Trešās paaudzes universitāšu asociācijas pārstāvjiem, kuri informē par šīs asociācijas darbību, iepazīstina ar Lietuvā pieņemto Vecāka gadagājuma cilvēku politikas pamatu likumu. Sēdes vadītājs aicina asociācijas pārstāvjus iekļaut padomes sastāvā. Nolēma grozīt padomes rīkojumu, iekļaujot Trešās paaudzes universitāšu asociācijas pārstāvjus padomes sastāvā, vienlaikus pārskatot arī padomes nolikumu.
LSKA ieskatā sēdē no ziņotāju puses tika sniegta ļoti apjomīga informācija par darba kārtības jautājumiem. Pamatā ziņotāji sniedza ar statistikas datiem un pētījumiem pamatotu aktuālu informāciju par attiecīgo tēmu. Šī informācija nenoliedzami ir būtiska, lai izstrādātu politikas plānošanas dokumentus senioru interešu kontekstā.
Tomēr LSKA ieskatā šāda informācijas pasniegšana (veids un saturs) Padomei satur vairākus problemātiskus aspektus:
1) sēdē klātesošās NVO nav iepriekš iepazinušās ar prezentācijām un nevar iesaistīties diskusijā;
2) klātesošajiem netiek paskaidrots kas ir veicis pētījumus ar kuriem tiek pamatoti izdarītie secinājumi;
3) laika trūkuma dēļ klātesošajām NVO nav iespēja diskutēt par prezentācijās ietverto problēmu būtību, bet tikai par vispārējo senioru situāciju valstī;
4) izņemot jautājumus par aktualitātēm pensiju jomā un pensiju sistēmas pilnveidošanas variantiem, pārējie ziņotāji nesniedza informāciju, kas būtu noderīga tieši senioriem, lai to izmantotu senioru interešu aizstāvēšanā, īpaši pašvaldībām risināmo jautājumu kontekstā;
5) ierēdņu informācijas sniegšanas veids un valoda ir nesaprotama vidusmēra senioram, tādejādi LSKA kā senioru intereses aizstāvošai NVO kopā ar sadarbības partneriem jādomā kā šo informāciju iztulkot,izskaidrot un nodot senioriem;
6) attiecībā uz izmaiņām sociālās palīdzības jomā netiek modelētas situācijas, kas ir tipiskas mājsaimniecībās, kurās mīt seniori, kur gan mājoklis, gan mājoklī saņemtie pakalpojumi, gan ienākumi un izdevumi tiek reģistrēti dalīti starp visiem mājsaimniecības locekļiem, kas ne vienmēr ir deklarējuši savu dzīvesvietu šajā mājoklī,tādejādi veidojās “neredzamie”, kas nesaņem nekādu pašvaldības vai valsts sociālo palīdzību, šis jautājums ir aktualizēts LSKA un RISEBA sadarbības rezultātā;
7) tā kā slimnīcu situācija valstī ir ļoti jūtīga tēma senioriem, tad no ierēdņiem būtu nepieciešama senioram saprotama informācija( nevis skaitļi un diagrammas) par to, kā ieviestās izmaiņas ietekmēs senioru ar viņa tipiskajām diagnozēm sirds asinsvadu slimībās, diabēts, astma, artrīts, neirodeģeneratīvās slimības, onkoloģija. Jau šobrīd iezīmējas problēmas ar komunikāciju ģimenes ārstu praksēs.
Ņemot vērā minēto, LSKA aicinātu Padomes sekretāru turpmākās Padomes sēdes organizēt atbilstošāk senioru interešu aktualitātei un plānojot diskusiju ar senioru NVO par konkrētiem jautājumiem paredzot laika limitu šo jautājumu apspriešanai.
Kopumā LSKA uzskata, ka Padomes darbība un tās sēdēs skatāmo jautājumu aktualitāte ir vērtējama ļoti pozitīvi un LSKA pauž gatavību aktīvi piedalīties un atbalsīt Padomi senioru interešu aizstāvības nodrošināšanā.
LM_indeksacija2026_SLP2 SPIPD_Senioru lietu padome 16092026 VM_Senioru lietu padomes sēde_16.09.2026.