2026.gada 25.februārī notika NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde

Sēde notiek klātienē un attālināti dalībniekiem elektroniski ir izsūtīti sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi.

Darba kārtība:

1. Par Tiesībsarga biroja iecerēm 2026. gadā

Informē Ineta Rezevska Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja

2. Par Valsts pārvaldes integritātes un interešu konflikta novēršanas likuma statusu

Informē Sandijs Vectēvs KNAB Priekšnieka vietnieks stratēģijas un politikas plānošanas jautājumos

3. Par Pilsoniskā dialoga stiprināšana Ministru kabineta Kārtības rullī, Memoranda padomes nolikumā un Memorandā

Informē  Georgs Rubenis Nodibinājuma “Fonds “PLECS”” valdes loceklis, Memoranda padomes vadītāja vietnieks

1. Sēdē tika sniegta informācija par Tiesībsarga iecerēm labas pārvaldības stiprināšanai, kas cita starpā paredz, ka 2026. gadā tiks organizēta labas pārvaldības balvas pasniegšana, kas primāri orientēta uz pašvaldību darbības pašvērtējumu, jo iecerēts, ka balvai sevi izvirza pašvaldība pati. Pašvaldība balvai piesaka savu pakalpojumu, kam jābūt unikālam, jārisina kāda aktuāla problēma un tā sniegšanā jāiesaista iedzīvotāji. Paredzēts, ka žūriju veidot 5-7 cilvēku sastāvā, kur jāiekļauj arī NVO pārstāvji. Sadarbībā ar Valsts kanceleju iecerēts organizēt diskusijas ar mērķi veidot iekļaujošu valsts pārvaldi un stiprināt sabiedrības uzticēšanos tai. Papildus paredzēti darbsemināri publiskā sektora pārstāvjiem, lai veicinātu izpratni par labu pārvaldību.
2. Sēdē tika sniegta informācija par Valsts pārvaldes integritātes un interešu konflikta novēršanas likuma ieceri. Tika uzsvērts, ka daudzas līdzšinējās normas un ierobežojumi dažādos likumos radušies kā reakcija uz konkrētiem gadījumiem un publiskiem skandāliem, nevis sistēmisku pastāvošo risku izvērtējumu. Rezultātā regulējums kļuvis pārlieku detalizēts un fragmentēts, balstīts aizliegumos, nevis vienotā risku pārvaldības pieejā.

Plānotās izmaiņas paredz atbildību institūciju vadītājiem, pārzinot iestādes darbības specifiku un amatu riskus, nodrošināt interešu konflikta pārvaldību, tādējādi stiprinot vadības kultūru un iekšējo atbildību.

KNAB atbildībā būtu izglītot un uzraudzīt iestāžu iekšējo kontroles sistēmu kvalitāti, nevis koncentrēties tikai uz formālu pārkāpumu sodīšanu. KNAB ieskatā reforma ļaus stiprina sabiedrības uzticēšanos. Memoranda padomes pārstāvji diskusijā pauda bažas par iespējamiem riska faktoriem jaunajā regulējumā un risku pārvaldības modelī, īpaši attiecībā uz vienotas pieejas nodrošināšanu dažādās iestādēs un vadītāju kapacitāti kvalitatīvi izvērtēt interešu konflikta situācijas. Tika uzsvērta nepieciešamība skaidri definēt atbildības robežas un nodrošināt metodisko atbalstu. KNAB sagatavotais likumprojekts drīzumā tiks publiskots TAP portālā.

3.Memoranda padomes vadītāja vietnieks Georgs Rubenis informēja par iecerēm pilsoniskā dialoga veicināšanai. Atbilstoši 2025. gada janvārī notikušajās domnīcās diskutētajiem aspektiem plānots nostiprināt pilsoniskā dialoga jēdzienu un tā īstenošanas tvērumu. Redzējumā par pilsonisko dialogu un tā īstenošanas praktisko ietvaru tiek piedāvātas redakcionālas izmaiņas Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandā:

• papildināt Memoranda mērķus, paredzot, ka Memoranda padome īsteno pilsonisko dialogu;
• biedrību un nodibinājumu un valsts pārvaldes sadarbībai noteikt aktuālus uzdevumus;
• precizēt, kas var parakstīt Memorandu un kādos gadījumos iespējama izslēgšana no parakstītāju loka, un veikt citas izmaiņas.

Plānots, ka precizēto dokumentu parakstītu Memoranda forumā šī gada septembrī. Līdz ar izmaiņām Memorandā tiktu virzīti grozījumi arī Memoranda padomes nolikumā un Ministru kabineta Kārtības rullī.

Memoranda padomes sekretariāta vārdā biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” Interešu pārstāvības vadītāja Elīna Grīnhofa iepazīstināja ar padomes un sekretariāta paveikto 2025. gadā un darba plānu 2026. gadam. Pagājušajā gadā sekretariāta darbība tika nodrošināta atbilstoši valsts pārvaldes deleģētajam uzdevumam,  attīstot Memoranda padomi kā nozīmīgu pilsoniskā dialoga platformu. Tika nodrošināta stabila padomes darbība, stiprināti līdzdalības un deleģēšanas mehānismi, kā arī paplašināta pilsoniskās sabiedrības iesaiste un uzlabota dialoga kvalitāte.

2026. gadā plānotas vairākas aktivitātes:  divas izbraukuma sēdes (aprīlī Rēzeknes novadā, oktobrī Jelgavā);  paplašinātā sēde maijā ar Ministru prezidenti;  Memoranda forums septembrī.  Valsts kanceleja apliecināja atbalsta turpināšanu no valsts budžeta Memoranda padomes darbībai kā pilsoniskā dialoga centrālajai platformai turpmākajos gados. Tāpat Valsts kancelejas pārstāve Zane Legzdiņa-Joja informēja par Memoranda padomes NVO puses locekļu vēlēšanām 2026. gadā – pieteikšanās uz 7 vietām padomē tiks izsludināta augustā, vēlēšanu rezultāti būs zināmi oktobra beigās, savukārt jaunā sastāva pirmā sēde paredzēta novembrī.

3.Atbildīgās institūcijas informēja par konsultāciju norisi EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta programmā “Vietējā attīstība un noturība”. Pērnā gada rudenī biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” aicināja uz konsultācijām par programmas izstrādi, un konsultācijas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām organizēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, Iekšlietu ministrija un Kultūras ministrija.

Iruma Kravale, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Attīstības instrumentu departamenta direktore, informēja par programmas koncepcijas izstrādes gaitu un NVO iesaisti tās izveides procesā. Ņemot vērā organizāciju ierosinājumus, programmā paredzēta arī aktivitāte iedzīvotāju iesaistes uzlabošanai pašvaldību darbā.

Savukārt Santa Sproģe-Rimša, Iekšlietu ministrijas Ārvalstu investīciju attīstības un kontroles departamenta direktore, iepazīstināja ar programmu “Sabiedrības un kultūras sektora gatavības uzlabošana krīzes situācijām”, kurā plānotas civilās aizsardzības mācības, pētījums par sabiedrības noturības līmeni, sociālās līdzdalības un gatavības kultūras veicināšana, kā arī “Noturības nedēļas” organizēšana.

Par iecerēto informēja arī Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta direktore Zanda Saulīte, norādot, ka Kultūras ministrija ir virzījusi divas iniciatīvas – kultūras institūciju un kultūras mantojuma organizāciju gatavības stiprināšanu krīzēm, paredzot savstarpējas koordinācijas nodrošināšanu starp institūcijām, kā arī vietējo organizāciju un kopienu iesaisti krīžu vadības plānos, mācībās un praktiskajās izspēlēs.

Savukārt iniciatīvas “Bibliotēku attīstība kā pamats demokrātijai un saliedētai sabiedrībai” mērķis ir stiprināt bibliotēku lomu kā kopienu satikšanās vietu, nodrošinot mācības lielākajai daļai Latvijas bibliotēku un īstenojot sabiedrības līdzdalības un noturības veicināšanas aktivitātes kopā ar nevalstiskajām organizācijām, tostarp septiņas pilotbibliotēkas sadarbībā ar pašvaldību civilās aizsardzības komitejām būs spējīgas apmācīt arī citas bibliotēkas.

4. Sēdes noslēgumā Imants Lipskis, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors, iepazīstināja ar ziņojumu par brīvprātīgo darbu Latvijā, kura mērķis ir izvērtēt esošo situāciju, identificēt galvenos izaicinājumus un attīstības iespējas brīvprātīgā darba jomas pilnveidei, piedāvājot konkrētus risinājumus. Tāpat tika atgādināts, ka Apvienoto Nāciju Organizācija šo gadu ir pasludinājusi par Starptautisko brīvprātīgo gadu ilgtspējīgai attīstībai. Gada ietvaros plānotas dažādas aktivitātes – komunikācijas kampaņa, semināri, meistarklases, konference un brīvprātīgo godināšanas pasākums. Ikviens aicināts iesniegt pasākumus kopējā aktivitāšu kalendāra veidošanai.

YT-Pilsoniskā dialoga ieviešana_25.02.2026. (1) YT-KNAB_IKNL_25_02_2026 (002) (1)