Sēde notiek klātienē un attālināti dalībniekiem elektroniski ir izsūtīti sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi.
Darba kārtība:
- Par valsts budžeta projekts 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam projektu.
Informē Finanšu ministrijas pārstāvji
- Aktualitātes saistībā ar valsts pārvaldes deleģētā uzdevuma – NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariāta darbības nodrošināšanai – īstenošanu.
Informē Kristīne Zomberga LPA direktore
- Ziņojumi par paveikto Memoranda padomes darba grupās
Informē darba grupu vadītāji
- Par Memoranda padomes un Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas sadarbības līguma noslēgšanu
Informē Memoranda padomes vadītāja vietnieks Georgs Rubenis
- Sēdē Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners ziņoja par valsts budžeta galvenajiem akcentiem: lielākais papildu finansējums nākamajā gadā paredzēts drošībai, kā arī ģimenēm ar bērniem, izglītībai un veselības aprūpei.
Vienlaikus valsts pārvaldē paredzēti ietaupījumi – darbības pārskatīšana, apvienojot iestādes, amatpersonu algu iesaldēšana un administratīvo izdevumu samazināšana.
Viņš iepazīstināja Memoranda padomi ar valsts budžeta prioritātēm un to finansēšanas resursiem 2026.-2028. gadā.
Prezentācijā tika norādīts, ka 2024.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa ir bijusi 1685 eiro, bet 2025.gadā – 1811 eiro, savukārt bezdarba līmenis nav mainījies t.i. 6,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Kā galvenie riski valsts ekonomikai tika minēti:
- Tirdzniecības tarifu kari, kas straujāk samazina ekonomikas izaugsmi Latvijas tirdzniecības partnervalstīs
- Pasliktinās ģeopolitiskā situācija reģionā, saasinās konflikti pasaulē
- Straujāks inflācijas pieaugums Latvijā ierobežo patērētāju tēriņus
- Sāk bremzēties ES fondu investīciju izmantošana
Vidējā termiņa valsts budžeta izdevumu samazinājums 814,1 milj. eiro plānots 2026 .-2028.
171 miljons ministriju izdevumu samazinājums plānots 2026.gadā
Papildu izdevumu samazinājums:
20 miljoni prēmijas par novērtēšanu atcelšana (no 2027)
4,2 miljoni ilgstošo vakanču samazināšana (no 2027)
20 miljoni valsts parāda vadības izdevumi
Strauji pieaugošie izdevumi aizsardzībai vidējā termiņā ierobežo finansējuma iespējas pārējiem izdevumiem
Prioritāro pasākumu finansēšana nodrošināta pilnā apmērā, samazinot bāzes izdevumus un ar papildu ieņēmumiem, neceļot pamatnodokļus.
Salīdzinot ar pavasari, šogad deficīts tiek prognozēts nedaudz zemāks, taču 2027.-2028. gadā būtiski augstāks
Nemainīgas politikas scenārijā sagaidāms pakāpenisks vispārējās valdības parādalīmeņa pieaugums līdz 55% no IKP, ņemot vērā lielākus aizsardzības izdevumus.
Valsts parāda tendences vidējā termiņā ietekmē:
- Lielāks prognozētais valsts budžeta deficīts vidējā termiņā galvenokārt dēļ lielākajiem aizsardzības aizdevumiem,
- Aktualizētas makroekonomisko rādītāju prognozes,
- Identificēta nepieciešamība savlaicīgi nodrošināt resursus 2028.,2029.un 2030.gada sākumā plānotajai valsts parāda atmaksai,
- Ar MK lēmumu ir noteikts, ka aizsardzības finansējuma palielinājums tiks veikts tā, lai vispārējās valdības parāds nepārsniegtu 55% no IKP.
- Līdzekļu ietaupījums valsts parāda apkalpošanas izdevumos 2026.-2028.gadā ir iespējams, jo aizņemšanās pasākumi finanšu tirgos 2025.gadā faktiski veikti ar zemākām procentu likmēm nekā sākotnēji tika prognozēts.
Darbaspēka nodokļu izmaiņas vidējā termiņā pozitīvi ietekmēs 95% strādājošo
Neapliekamais minimums +40 EUR: 550 eiro/mēnesī 2026.g. (570 eiro/mēnesī 2027.g.)
Minimālā alga +40 EUR: 780 eiro/mēnesī 2026.g. (820 eiro/mēnesī 2027.g.)
PVN izmaiņu pilotprojekts, paplašinot samazinātās likmes tvērumu būtiskākajām ikdienas pārtikas precēm uz vienu gadu.
Nodokļu sloga līdzsvarošana investoriem, sekmējot ārvalstu fizisko personu ieguldījumus Latvijā (UIN un IIN izmaiņas no 2026.gada)
Tautsaimniecības veicināšanai sekmēta uzņēmumu piekļuve alternatīviem finansējuma avotiem un samazinātas finansējuma izmaksas (UIN izmaiņas no 2028. gada)
Kaitīgo preču straujāka ierobežošana, ceļot akcīzes nodokli alkoholam, tabakai u.c.
Papildu finansējums prioritārajiem pasākumiem 565,5 milj. eiro, 2026. gads (drošībai, izglītībai, demogrāfijai)
10 milj. eiro paredzēti paliatīvās aprūpes nodrošināšanai, bet 3,2 milj. eiro paredzēti sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai.
Kopējais papildu finansējums 2026. gadā veselībai plānots 34,5 miljoni eiro, mātes un bērna veselības uzlabošanai, nodrošinot veselības pakalpojumu un zāļu pieejamību.
Atbalsts senioriem – Pensiju indeksācija no 2025. gada 1. oktobra, neapliekamais minimums 1000 eiro.
Atbalsts lauksaimniekiem 59,3 milj. eiro finansējums 2026. gadā.
Nodokļu reformas ietekme ir labāka nekā sākotnēji prognozēts. IIN ieņēmumi prognozēti ar izaugsmi vidējā termiņā un ieņēmumi 100% garantēti pašvaldībām.
Pašvaldībām prognozēts nodokļu ieņēmumu pieaugums. 2026. gadā kopā ar kompensāciju paredzēti +150,7 milj. Eiro pie nemainīgas politikas.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra Baiba Bāne sēdē informēja, ka 8. oktobrī plānots parakstīt starptautisko līgumu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta (EEZ) īstenošanu 2021. – 2028. gadā.
NVO pārstāvošie Memoranda padomes locekļi sēdes laikā pauda kritiku par EEZ finanšu instrumenta plānošanas procesu, uzsverot, ka tajā nav nodrošinātas jēgpilnas un kvalitatīvas konsultācijas ar sabiedrību, īpaši – ar nevalstiskajām organizācijām.
Ar noteikumu projektu “Par Latvijas Republikas un Islandes, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes saprašanās memorandu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta īstenošanu 2021.—2028. gadā” un nevalstisko organizāciju sniegtajiem viedokļiem var iepazīties TAP portālā.
2.Aktualitātes saistībā ar valsts pārvaldes deleģētā uzdevuma – NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariāta darbības nodrošināšanai – īstenošanu.
Sēdē tika sniegta informācija par memoranda padomes izbraukuma sēdes
Jēkabpilī 03.09.2025. norisi.
Izbraukuma sēdē tika skatīts jautājums par pilsoniskās līdzdalības iespējas Jēkabpils novadā sabiedrības līdzdalību un iesaisti civilajā aizsardzībā, senioru līdzdalības iespējšm.
Izbraukuma sēdes laikā notika tikšanās ar Jēkabpils novada nevalstiskajām organizācijām. Jēkabpils Kopienu centrā četrās paralēlās darba grupās notika kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” prezentācija par Sēlijas viedā reģiona stratēģiju, senioru līdzdalības jautājumu aktualizēšanu un mazākumtautību biedrību attīstības jautājumiem, birokrātijas mazināšanas iespējām sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.
Secinājumi pēc Jēkabpils memoranda padomes sēdes
- Laba iespēja mazināt plaisu starp valsts pārvaldi un NVO starp Rīgu un reģioniem
- Laba iespēja reģioniem aktualizēt viņiem būtiskus jautājumus, iespēja veidot cieņpilnu dialogu starp iesaistītajām pusēm, kā arī veicināt sadarbību ilgtermiņā
BET
- Jēkabpils Kopienu centrā notikušajās darba grupās pietrūka valsts pārvaldes pārstāvju līdzdalības Tādēļ nepieciešams nodrošināt valsts pārvaldes pārstāvju dalību visās reģionālo izbraukuma pasākumu daļās
- Gadījumos, kad Memoranda padomes sēdē nepiedalās augstākā vadība,
jānodrošina attiecīgās jomas eksperta deleģēšana ja nav iespējama klātienes dalība, jāparedz pieslēgšanās attālināti
- Ziņojumi par paveikto Memoranda padomes darba grupās.
Ziņojumus par paveikto darba grupās sniedza Georgs Rubenis – Satura plānošanas darba grupas vadītājs, Agita Pleiko – Finanšu (budžeta) un nodokļu darba grupas vadītāja, Āris Ādlers – Sabiedrības iesaistes un atvērtās pārvaldības darba grupas vadītājs, Līna Austra Putāne – Deleģēto pārstāvju darbības koordinācijas darba grupas vadītāja.
Memoranda padomes vadītāja vietnieks Georgs Rubenis informēja par sadarbības līguma noslēgšanu ar Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komiteju, kas paver jaunas iespējas Latvijas nevalstisko organizāciju sadarbībai Eiropas līmenī.
11. 2025_09_24_Aktualitātes saistībā ar Memoranda padomes sekretariātu
13.Ziņojums par paveikto Memoranda padomes darba grupās