Kas ir senioru politika? Tā neaprobežojas ar pensiju izmaksu vien. Tā ir pārdomāta un mērķtiecīga valsts rīcība, kas tieši ietekmē vecāka gadagājuma cilvēku dzīves kvalitāti. Šādai politikai jāaptver pensiju sistēma, veselības aprūpe, sociālie pakalpojumi, nodarbinātības un mājokļa jautājumi, kā arī vecākās paaudzes iespējas iesaistīties sabiedrības dzīvē.
Pašlaik Latvijā šīs jomas bieži darbojas atrauti cita no citas, jo trūkst koordinācijas un vienotas valsts pieejas.
Šo problēmu varētu risināt Senioru likums, kas noteiktu galvenos darbības principus un veidotu pamatu valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju sadarbībai. Iniciatīvu izstrādāt šādu likumu rosinājusi Latvijas Senioru kopienu apvienība.
Paredzams, ka jaunais likums palīdzētu vecākās paaudzes cilvēkiem iekļauties darba tirgū, aktīvāk aizstāvēt savas tiesības un arī uzsākt uzņēmējdarbību, savukārt valstij ilgtermiņā — risināt samilzušas sociālās problēmas.
Kaimiņvalsts Lietuva jūnijā jau pieņēma likumu par senioru politikas pamatprincipiem. Lai iepazītos ar kolēģu pieredzi, Latvijas Senioru kopienu apvienības valdes locekles Lilita Kalnāja un Barba Girgensone devās uz Viļņu.
Savukārt Latvijas organizācija savu likumprojektu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai nosūtīja jau 2025. gada februārī.
Par šīs iniciatīvas galvenajiem mērķiem un uzdevumiem stāsta Latvijas Senioru kopienu apvienības valdes locekle Barba Girgensone.
– Kāpēc Latvijai vajadzīgs atsevišķs Senioru likums?
– Situācija valstī prasa skaidru tiesisko regulējumu. Pašlaik nav pietiekami skaidrs, kā atbildība sadalīta starp valsts iestādēm un pašvaldībām. Nav noteikti vienoti principi darbam ar senioriem un nav pienācīgi ņemtas vērā šā darba īpatnības. Pašu senioru līdzdalība lēmumu pieņemšanā joprojām ir nepietiekama, bet valsts atbalsts viņu organizācijām salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm — minimāls. Turklāt vairākas jomas vispār nav tiesiski regulētas, un normatīvajos aktos nav pat vienoti noteikts, no kāda vecuma cilvēks uzskatāms par senioru.
Latvijā trūkst vienota pamata senioru politikai. Eiropas Savienības valstu pieredze rāda, ka šāds likums nav tikai formāls dokuments. Tas palīdz veidot cieņpilnu dialogu starp valsti, pašvaldībām un iedzīvotājiem, mazināt sociālo spriedzi, risināt nodarbinātības jautājumus un veicināt sabiedrisko organizāciju darbību.
– Kādas cerības ar līdzīgu likumu saista Lietuvā?
– Lietuvas likumā ir nostiprināti senioru politikas mērķi un uzdevumi, noteikti principi darbam ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, sadalīta institūciju kompetence un definēta sabiedrisko organizāciju loma. Tas ir radījis vienotu pamatu sadarbībai.
Lietuvas kolēģi atzīst, ka sociālos jautājumus pašvaldībās kļuvis vieglāk risināt jau kopš likumprojekta izstrādes sākuma: pašvaldības kļuvušas atsaucīgākas un labprātāk iesaistās sarunās.
Turklāt ne Lietuvas likums, ne Latvijas likumprojekts neprasa tūlītēju papildu finansējumu no budžeta. Galvenās cerības saistās ar reālu institūciju sadarbību bez birokrātiskiem šķēršļiem.
Praksē tas, piemēram, ļautu vienkāršāk nodrošināt senioriem iespēju strādāt nepilnu darba laiku, veidot dienas centrus pašvaldību telpās vai atbalstīt senioru skolas.
– Kā likums palīdzēs konkrētam cilvēkam? Kas mainīsies praksē?
– Likuma pieņemšana pati par sevi vēl nenozīmē automātiskas pārmaiņas. Gada laikā pēc tā pieņemšanas Ministru kabinetam būs jāizdod attiecīgi noteikumi. Tajos pašvaldībām būs skaidri norādīts, kā risināt konkrētus sociālos jautājumus.
– Kā likumprojekts virzās Saeimā? Kuri politiķi ir atbalstījuši šo iniciatīvu?
– Mūs ir atbalstījuši daudzi deputāti. Pašlaik virzība uz laiku ir pieklususi, taču ceram, ka pēc Saeimas vēlēšanām darbs atsāksies aktīvāk. Jāsaprot, ka likuma izstrāde un pieņemšana prasa laiku: Lietuvā šis process ilga trīs gadus.
– Kāda ir situācija Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm?
– Katrai valstij ir savas īpatnības. Francijā senioru politika balstās uz funkcionālu pieeju: dažādu normatīvo aktu kopums ir vērsts uz vecāka gadagājuma cilvēku dzīves kvalitātes un patstāvības saglabāšanu. Tātad sistēmiska pieeja ir iespējama arī bez viena kopīga likuma. Savukārt Polijā ir pieņemts īpašs likums par vecāka gadagājuma cilvēkiem — Ustawa o osobach starszych. Tajā nostiprināts, ka atbalsts vecākajai paaudzei ir vienots valsts uzdevums.
Pētījumi Baltijas jūras reģionā liecina, ka Ziemeļvalstīs tiek īstenota integrēta valsts politika, kas nodrošina augstu sociālās aizsardzības līmeni. Baltijas valstīs pieeja pagaidām ir sadrumstalota, un seniori lielā mērā ir atkarīgi no ģimenes palīdzības.
– Kādi ir Latvijas likumprojekta galvenie nosacījumi? Vai tajā, piemēram, noteikts, ko uzskatīt par senioru?
– Jā. Likumprojekta mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkiem no 55 gadu vecuma, veicinot viņu labklājību, nodarbinātību un līdzdalību sabiedrības dzīvē.
Likumprojektā ir skaidri noteikts iesaistīto organizāciju loks, nostiprinātas senioru tiesības piedalīties viņiem nozīmīgu valsts lēmumu izstrādē un paredzēti viņu iniciatīvu finansēšanas principi. Darbs ar senioriem ir definēts kā praktisku pasākumu kopums, kas veicina viņu intelektuālo un radošo attīstību, jaunu prasmju apguvi neformālajā izglītībā, brīvā laika pavadīšanas iespējas un nepieciešamās informācijas pieejamību.
– Vai seniori varēs ietekmēt varas institūciju lēmumus?
– Jā. Likumprojektā ir ietverts ļoti būtisks princips: senioriem jābūt iespējai piedalīties viņu intereses skarošu lēmumu apspriešanā vēl pirms to pieņemšanas. Tajā nostiprināts arī informācijas pieejamības princips, vienlīdzīgu iespēju princips, nepieļaujot diskrimināciju, un senioru interešu ievērošanas princips — prasība ņemt vērā vecāka gadagājuma cilvēku tiesības un vajadzības, risinot visus ar viņiem saistītos jautājumus.
Likumprojektā paredzēts arī labvēlīgu ekonomisko apstākļu veidošanas princips: valstij jāveicina senioru ekonomiskā patstāvība, tā sekmējot arī tā dēvētās sudraba ekonomikas attīstību.
Piemēram, Polijā kopš 2023. gada likumā nostiprināta tā dēvētā 14. pensija — regulārs ikgadējs pabalsts cilvēkiem, kuru ienākumi nepārsniedz noteiktu slieksni. Latvijai būtu ļoti vērtīgi izpētīt šādu pieredzi.
– Kāda loma likumprojektā paredzēta Labklājības ministrijai?
– Labklājības ministrija kļūtu par galveno koordinējošo institūciju. Tā vadītu darba ar senioriem plānošanu un izvērtēšanu, organizētu speciālistu mācības, attīstītu starptautisko sadarbību un apstiprinātu ikgadējo valsts programmu, nosakot darba prioritātes.
Pie ministrijas tiktu izveidota Senioru lietu padome — konsultatīva institūcija, kurā darbotos attiecīgās jomas sabiedrisko organizāciju, Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, kā arī pieaicināti ekonomikas, demogrāfijas un nodarbinātības eksperti.
– Kas būs jādara pašvaldībām?
– Pašvaldībām būs pienākums plānot darbu ar senioriem un veidot tam nepieciešamo infrastruktūru. Tās varēs izveidot senioru lietu speciālista amatu vai konsultatīvas komisijas, kurās obligāti būs jāiekļauj vietējo senioru biedrību pārstāvji. Arī pašvaldībām lēmumi, kas skar vecāka gadagājuma iedzīvotājus, būs jāapspriež ar viņiem pirms šo lēmumu pieņemšanas. Šāds modelis jau sekmīgi darbojas dažās Latvijas pilsētās, piemēram, Ventspilī.
– Vai likums garantēs vecāka gadagājuma cilvēkiem tiesības strādāt un nodarboties ar uzņēmējdarbību?
– Likumprojekta 10. pants ir tieši veltīts senioru nodarbinātības un komercdarbības veicināšanai. Valsts uzņemas pienākumu mācīt vecāka gadagājuma cilvēkiem uzņēmējdarbības pamatus, atbalstīt viņu sociālos uzņēmumus un īstenot nodarbinātības programmas, īpašu uzmanību pievēršot tiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības riskam.
– Kā paredzēts finansēt visas šīs atbalstāmās iniciatīvas?
– Valsts budžeta līdzekļus senioru iniciatīvām un viņu līdzdalībai lēmumu pieņemšanā piešķirs atklātos konkursos ikgadējās valsts programmas ietvaros. Uz šo finansējumu varēs pretendēt senioru organizācijas, pašvaldības un nodibinājumi.
Atsevišķi reizi divos gados plānots rīkot projektu konkursu senioru organizāciju darbības atbalstam, tostarp darbībai starptautiskajās organizācijās. Finansējuma piešķiršanas kārtību un līdzfinansējuma apmēru noteiks Ministru kabinets. Līdzfinansējumu varēs nodrošināt arī ar brīvprātīgo darbu.
– Kas vēl jāpaveic, lai Latvijā tiktu pieņemts Senioru likums?
– Mūsu piedāvātais likumprojekts ir pamats, kam vēl nepieciešama profesionāla pilnveide un konsultācijas ar Latvijas Pašvaldību savienību un citiem sadarbības partneriem. Taču galvenais pamats jau ir izveidots: likumam jānostiprina senioru tiesības veikt brīvprātīgo darbu, īstenot projektus, mācīties un ietekmēt valsts lēmumus.
Pārpublicēts no MK Latvija. Intervijas tekstu krievu valodā lasiet mklat.lv