Sēde notiek klātienē un attālināti dalībniekiem elektroniski ir izsūtīti sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi.
Darba kārtība:
- Par aktuālo valsts budžetā 2027. gadam un vidējam termiņā 2027.- 2030. gadam
Informē Kārlis Ketners Finanšu ministrijas pārstāvis
- ES fondu 2028.-2034. gada perioda investīciju plānošanas aktualitātes
Informē Finanšu ministrija
- Par pētījumu “Padziļināta izpēte par biedrību un nodibinājumu sektoru”
Informē Sanda Liepiņa nodibinājuma PROVIDUS direktore.
Sēdē apsprieda 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Eiropas Savienības fondu ieguldījumu prioritātes 2028.–2034. gadam, kā arī padziļinātu izpēti par Latvijas biedrību un nodibinājumu sektoru. Šie jautājumi ir savstarpēji cieši saistīti. Ierobežota valsts budžeta apstākļos un konkurējot par ES finansējumu, īpaši svarīgi ir nodrošināt atklātību – skaidrus prioritāšu noteikšanas kritērijus, datos balstītus lēmumus un savlaicīgu pilsoniskās sabiedrības iesaisti.
Finanšu ministrijas aprēķini rāda, ka 2027. gada budžetā nav brīvu līdzekļu jauniem izdevumiem – tā dēvētā fiskālā telpa ir mīnus 28 miljoni eiro. Turklāt jau pieņemtajiem Ministru kabineta un Saeimas lēmumiem nākamajā gadā nepieciešams vēl 421 miljons eiro, kas budžetā pašlaik nav paredzēts. Tāpēc valdībai būs rūpīgi jāpārskata esošie valsts budžeta izdevumi un skaidri jāvienojas, kuri pasākumi ir vissvarīgākie un finansējami vispirms.
Sēdē tika pārrunātas arī ES fondu plānošanas aktualitātes. Nākamajā ES fondu plānošanas periodā Latvijai būs pieejami aptuveni 9,3 miljardi eiro. Taču ministriju pieteiktajām investīciju vajadzībām būtu nepieciešams 27,1 miljards eiro – gandrīz trīs reizes vairāk. Tas nozīmē, ka visām iecerēm finansējuma nepietiks un būs jāizvēlas svarīgākās prioritātes.
Biedrības un nodibinājumi sēdē uzsvēra, ka, vērtējot projektus, jāņem vērā ne tikai to ekonomiskā atdeve, bet arī ieguldījums sabiedrības noturībā, demokrātijā, reģionu attīstībā un iedzīvotāju līdzdalībā.
Pilsoniskā dialoga partneri uzsvēra, ka lēmumi par valsts budžeta un ES fondu prioritātēm jāpieņem atklātā un savlaicīgā dialogā. Biedrības, nodibinājumi un citi partneri jāiesaista jau dokumentu izstrādes sākumā, kad vēl ir iespējams ietekmēt to saturu, nevis tikai tad, kad lēmumi faktiski jau ir pieņemti.
Sēdē domnīca “PROVIDUS” iepazīstināja ar padziļinātās izpētes par biedrību un nodibinājumu sektoru sākotnējiem rezultātiem. Pētījuma mērķis, balstoties datos, analizēt Latvijas biedrību un nodibinājumu sektora struktūru, darbības jomas, finansējumu un caurskatāmību pēc 2024. gada likuma grozījumiem. Izpētē apkopoti dati par 27 540 organizācijām un 22 688 unikāliem gada pārskatu iesniedzējiem.
Pilnīgi salīdzināmi četru gadu dati ir pieejami par aptuveni pusi no organizācijām. Turpmākajā izpētes posmā plānots vērtēt datu kvalitāti, 2024. gada likuma grozījumu ietekmi un sagatavot priekšlikumus sektora klasifikācijas, pārvaldības un uzraudzības pilnveidei.
Pielikumā prezentācijas
BUDŽETS 2027. memorands INVESTĪCIJAS 30.09. PROVIDUS 30.09.