Latvijas Senioru kopienu apvienība (LSKA) atzinīgi vērtē Labklājības ministrijas iniciēto mājokļu pabalsta saņēmēju loka paplašināšanu no 1.janvāra līdz aprīļa beigām. Tomēr vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka lielai daļai senioru pat ar palielinātu mājokļa pabalstu nepietiks līdzekļu elektrības un siltuma rēķinu nomaksai. LSKA uzskata, ka cilvēkiem pensijas vecumā jādod iespēja segt šos maksājumus pa daļām bez soda procentu piemērošanas vai citām represijām no pakalpojumu sniedzēju puses.
LSKA ir gandarīta, ka gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, gan deputāti un valdība izrādījusi rūpes par maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, palielinot mājokļa pabalsta aprēķinā piemērojamos koeficientus no šā gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim. Daudziem trūcīgiem un mazturīgiem iedzīvotājiem tas būs vērā ņemams atspaids. Tomēr lai arī potenciālo pabalsta saņēmēju skaits pēc Labklājības ministrijas datiem varētu pieaugt par apmēram 11 000 cilvēku un kopumā sasniegt aptuveni 44 000 iedzīvotāji, visi, kam strauji augošie siltuma un elektrības rēķini rada grūti pārvaramas finansiālas grūtības, atbalstu nesaņems, jo izrādīsies pārlieku “turīgi”. Tādēļ LSKA aicina domāt par atbalsta veidu arī šiem cilvēkiem. LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja norāda: “Vecuma pensiju Latvijā 2025.gadā saņēma 437 760 cilvēki (VSAA dati). Vidējā vecuma pensija saskaņā ar statistiku ir aptuveni 625 – 673 eiro mēnesī, bet realitātē daudziem senioriem pensija ir 400 – 500 eiro mēnesī. Ņemot vērā siltuma un elektrības rēķinu kāpumu, pēc šo pozīciju nomaksas pārējiem maksājumiem tikpat kā nekas pāri nepaliek. Kad eiforija par negaidot atnākušo pavasarīgo siltumu būs noplakusi, klāt būs februāra elektrības un siltuma rēķini, kas ļoti daudziem pensionāriem ievērojami ierobežos ikdienas izdevumus, tādējādi mazinot arī dzīves kvalitāti.”
Lilita Kalnāja uzsver, ka LSKA ir pateicīga Labklājības ministrijai un likumdevējam, par to, ka īslaicīgais atbalsts skars arī tās mājsaimniecības, kuras līdz šim, labklājības ministra vārdiem runājot, bijušas “uz robežas” un kuru ienākumi tikai pavisam nedaudz pārsniedza slieksni, kurš nepieciešams pabalsta saņemšanai. Tomēr LSKA uzskata, ka nepieciešams domāt arī par pensionāriem, kuriem nav ne trūcīgas, ne maznodrošinātas personas statuss un rēķini jāmaksā pilnā apjomā.
“LSKA ieskatā viens no aizsardzības mehānismiem varētu būt visiem valstī esošajiem siltumapgādes uzņēmumiem saistošs lēmums, ka iedzīvotāji, jo īpaši sociāli mazaizsargātās grupas – cilvēki ar invaliditāti, daudzbērnu ģimenes un pensionāri, par patērēto siltumenerģiju drīkst norēķināties pa daļām līdz pat nākamās apkures sezonas sākumam. Savukārt attiecībā uz elektroenerģijas izmaksām tirgotājiem vajadzētu publiskajā informācijā plašāk informēt jau tagad pieejamo iespēju parāda summu dzēst pa daļām. Protams, ļoti svarīgi ir, lai siltumapgādes uzņēmumi un elektroenerģijas tirgotāji nepiemērotu par šiem kavētajiem maksājumiem soda procentus.”
Projektu LSKA aktivitāšu nodrošināšanai 2026.gadā
atbalsta Labklājības ministrija