Portālā LSM.lv rakstā “Tilts no darba dzīves uz pensiju. Ko iesākt senioram, kad karjera vairs nav fokusā” režisore, LSM.lv autore Māra Uzuliņa stāsta par to, kādi ir ieguvumi indivīdam un sabiedrībai no tā, ka seniori iesaistās brīvprātīgā darba kustībā.
Sarunā ar LSM.lv Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadošā pētniece Kristīne Šneidere skaidroja, ka aiziešana pensijā ir ļoti svarīgs pagrieziens cilvēka dzīvē gan psiholoģiski, gan fiziski, jo mainās loma – no darbinieka uz pensionāru, mazinās sociālā mijiedarbība un nepieciešamība aktivizēt kognitīvos un mentālos procesus.
“Cilvēks no darba vietas, kur viņš ir bijis stimulēts, nonāk nevis vietā, kur viņš netiek stimulēts, bet jaunā vidē, kur viņš joprojām saņem kaut kādus signālus, uz ko viņam ir jāreaģē. Viņš, iespējams, apgūst jaunas prasmes vai piemācās kaut ko jaunu klāt, varbūt padziļina tās prasmes, kas viņam jau ir bijušas,” norāda pētniece.
Savukārt Latvijas Senioru kopienu apvienības (LSKA) valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja stāsta par LSKA pērn īstenoto projektu “Rīgas senioru brīvprātīgo kustība”, kura laikā izveidota brīvprātīgo komanda un organizēti pieredzes apmaiņas pasākumi Cesvainē, Madonā un Kuldīgā.
Lilita Kalnāja LSM.lv pastāstīja, ka lielākoties brīvprātīgais darbs, ko seniori apvienībā veic, ir pēc principa “seniors senioram” un bieži notiek organizācijas iekšienē, piemēram, vadot teātra nodarbības vai grāmatu klubiņu, tomēr neizpaliek arī plašākai sabiedrībai noderīgi darbi, kā publiska baznīcas dārza sakopšana.
Lielākoties brīvprātīgais darbā seniori pielieto prasmes, kas iepriekš bijušas noderīgas profesionālajā dzīvē. Senioriem patīk darboties un bieži viņu veiktais ir sirds un žēlsirdības darbs, kur būtiska ir iespēja justies noderīgam un kādam palīdzēt, kā arī nepalikt vienam un vientuļam.