Sēde notiek klātienē un attālināti dalībniekiem elektroniski ir izsūtīti sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi.
Darba kārtība:
- Par plānotajām izmaiņām politikas plānošanas sistēmā un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2050. gadam izstrādi
Informē Pēteris Vilks Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības un starpnozaru pārvaldības jautājumos.
- Iedzīvotāju līdzdalība pašvaldībās.
Informē Viesturs Razumovskis VARAM Pašvaldību departamenta direktors; Līna Austra Putāne LPA Interešu pārstāvības vadītāja.
- Par aktualitātēm Eiropas digitālās identitātes maka ieviešanā Latvijā
Informē Evija Jaunsleine VARAM Digitālās attīstības politikas nodaļas vadītājas vietniece
- Par iespējamo turpmāko rīcību saistībā SEPLP padomes locekli, kuru (saskaņā ar likumu) izvirza Memoranda padome
Informē Memoranda padomes vadītāja vietnieks Georgs Rubenis
- Sēdē Valsts kancelejas direktora vietnieks Pēteris Vilks informēja par politikas plānošanas sistēmas reformu – jauna četru gadu budžeta cikla ieviešanu, pāreju uz sniegumā balstītu budžeta veidošanu un nozaru plānu attīstību kā galveno politikas un finansēšanas sasaistes instrumentu. Diskusijās sēdes dalībnieki aktualizēja jautājumu par starpnozaru politiku pārklāšanos, pilsoniskās sabiedrības kā nozares definēšanu politikas izstrādes dokumentos un sabiedrības līdzdalības mehānismiem stratēģiju izstrādē.
Tika sniegta informācija par plānotajām izmaiņām politikas plānošanas sistēmā un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2050. gadam. Kā galvenās izmaiņas tika minēts tas, ka:
- Nacionālais attīstības plāns ir pamatdokuments ne tikai ES fondu plānošanai, bet arī valsts budžeta veidošanai nozaru griezumā.
- Nepieciešama atteikšanās no pamatnostādnēm.
- Nepieciešama stratēģijas kā nozares iniciatīva vai ES politiku ieviešanas instruments.
- Nozaru plāni (4 gadiem) tiek veidoti kā centrālais elements efektīvai attīstības un budžeta plānošanas sasaistei.
- Tiek ieviests Saeimas monitorings par rezultātu sasniegšanu un resursu izlietojumu.
LATVIJA 2050 STRATĒĢIJAS NOZĪME
| Stratēģiskās izvēles valsts attīstībai
|
LV2050 ir ceļvedis un politiskais kompass, kas palīdz pieņemt izsvērtus, konsekventus un uz sabiedrības attīstības nākotni vērstus lēmumus.
|
| Instruments ilgtermiņa pārvaldībai
|
LV2050 noteiks pamatvērtības, valsts prioritātes un nākotnes ekonomikas modeli — vienotā virzienā sasaistot reformas, ieguldījumus un valsts budžetu.
|
| Stratēģiskās pēctecības garantija | LV2050 ir ilgtermiņa atsauces dokuments, kas pārsniedz vēlēšanu ciklus, nodrošinot politikas konsekvenci politisko pārmaiņu laikā.
|
| Uz pierādījumiem balstīta lēmumu pieņemšana | Balstoties uz pētījumiem, sabiedrības dialogu un globālajām tendencēm, LV2050 atbalsta pamatotus lēmumus palīdz nozaru stratēģiju veidošanā.
|
| Sabiedrības iesaiste
|
Iedzīvotāji no visiem reģioniem jau ir devuši ieguldījumu, piedaloties dialogos, domnīcās un sabiedriskajos forumos. LV2050 top izmantojot dažādas sabiedrības iesaistes platformas. |
| Sociāls līgums, ne tikai valdības plāns | LV2050 noteiks kopīgus nacionālos mērķus ekonomikā, izglītībā, kultūrā, veselībā un dzīves kvalitātē. Tā ir uz vērtībām balstīta vienošanās, kam jānosaka nākotnes ieguldījumus.
|
| Skaidri mērķi un aktīvs monitorings
|
LV2050 – uz rezultātu sasniegšanu orientēta stratēģija ar izmērāmiem mērķiem, caurspīdīgu progresa monitoringu.
|
Kā jaunums tiek prezentēts skaidrojums kas ir nozaru sstratēģijas, akcentējot to, ka stratēģija ir īss vizionārs plānošanas dokuments par iespējamo politikas attīstību/izmaiņām/mērķiem konkrētā politikas jomā ar aplēsēm par indikatīvo finanšu ietekmi un avotiem. Savukārt stratēģijas izstrāde ir ministrijas izvēle par politikas iniciatīvām attiecīgajā jomā.
Tādejādi stratēģijas saturs (vīzija, politikas rezultāti, virzieni un galvenās izmaiņas, stratēģiskie projekti) vēlāk tiek integrēts nozaru politikas plānos.
Tika prezentēts kas ir paveikts līdz šim.
- PRIEKŠIZPĒTE 2022.gadā īstenotaLatvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2050.gadam diskusiju loku un sagatavošanas procesa priekšlikumu izstrāde, sk. citu valstu pieredzes izpēte; intervijas un fokusa grupas.
- SARUNAS ar ekspertiem, politiķiem, uzņēmējiem dažādos forumos.
- INOVĀCIJU LABORATORIJA valsts pārvaldes vadītājiem un nozaru ekspertiem.
- UZSĀKTS LU PĒTĪJUMS 2024.gada 5.novembrī noslēgts līgums starp Valsts kanceleju un Latvijas Universitāti par pētījuma veikšanu, kas kalpos kā pamats LV2050 ietvaram
- DIALOGA APĻI no 2025.gada februāra – aprīlim notika 27 dialoga apļi par Latvijas nākotni 24 vietās – ciemos, pagastos un pilsētās un tiešsaistē sadarbībā ar vietējām kopienām, vietējām rīcības grupām, biedrībām, uzņēmējiem, izglītības iestādēm un pašvaldībām. Sarunās piedalījās 308 dalībnieki. https://www.mk.gov.lv/lv/dialoga-apli-2025
- EKSPERTU DISKUSIJA 2025.gada 3.aprīlī Latvijas Universitātes un Valsts kancelejas organizēta ekspertu diskusija «Latvija 2050 – demokrātiska, droša un pārtikusi». https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/103011/
- LU PĒTĪJUMS 1.DAĻA iesniegta 2025.gada jūnijā «Valsts attīstības vīzija laika posmam līdz 2050. gadam: vērtības, aksiomas un sabiedrības gaidas» https://www.lvpeak.lu.lv/zinatniskie-projekti/zinatniskie-projekti/valsts-attistibas-vizija-2050/
- EIROPAS SOCIĀLAIS PĒTĪJUMS 2025.gada novembrī pētījums «Eiropas Sociālā pētījuma (ESS) datu analīze NAP2027 vidusposma izvērtējuma un Latvija 2050 izstrādes vajadzībām» https://ppdb.mk.gov.lv/database/eiropas-sociala-petijuma-ess-datu-analize-nap2027-vidusposma-izvertejuma-unlatvija-2050-izstrades-vajadzibam/
Tika nosauktas 3 galvenās vērtības, kas izriet no Latvijas Republikas Satversmes:
- VALSTS PASTĀVĒŠANA UN NEPĀRTRAUKTĪBA Latvijas valsts pastāvēšanas un nepārtrauktības nodrošināšana. Ceļš uz Latvijas valsti ir gadsimtos mērāms, un gadsimtu perspektīvā mums ir jāskatās uz tās nākotni. Nākošos simts gados uzcelt, saglabāt un atjaunot – tālredzīgi domāt un pieņemt atbildīgus lēmumus nākamajiem simts gadiem.
- VALODA UN KULTŪRVIDE Latviešu valodas, identitātes un kultūrvides saglabāšana. Latviešu valoda un vēsturiski bagāta, arvien radoša kultūras telpa vieno Latvijas iedzīvotājus un piešķir jēgu nacionālas valsts idejai. Latvija ir unikāla un neatņemama Eiropas kultūras telpas daļa un tās vērtību nesēja.
- LABKLĀJĪBA Latvijas iedzīvotāju labklājības pieaugums. Latvijas izaugsme nav nošķirama no ikviena iedzīvotāja drošības un labklājības. Tas nozīmē gan vienlīdzīgas iespējas un taisnīgu likuma varu visiem, gan atbalstu tiem, kam tas nepieciešams.
- Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) interešu pārstāvības vadītāja Līna Putāne ziņoja par LPA Reģionālās darba grupas veikto aptauju, kurā piedalījās pašvaldības, vietējās kopienas un biedrības un nodibinājumi. Aptaujas rezultāti atklāj nevienmērīgu sabiedrības līdzdalības mehānismu ieviešanu pašvaldībās – lai gan lielākajā daļā pašvaldību ir pieejams atbalsts biedrībām un projektu konkursi, atšķiras informācijas pieejamība, iedzīvotāju padomju darbs un līdzdalības budžeta īstenošana, kā arī procedūru skaidrība un administratīvā kapacitāte.
Sēdē tika prezentēts LPA Reģionālās darba grupas ziņojums “Pašvaldību atbalsts biedrībām un nodibinājumiem, un iedzīvotāju iniciatīvā”.
LPA darbojas “Reģionālo jautājumu” darba grupa. Šī darba grupa izstrādāja pētījumu 2025.gada jūlijā-novembrī ar mērķi izzināt, kādu atbalstu dažādas pašvaldības sniedz biedrībām un nodibinājumiem, un iedzīvotāju aktivitātēm. Dati ievākti, izmantojot aptaujas anketu pašvaldību darbiniekiem un vietējām NVO, kā arī veicot pašvaldību saistošo noteikumu un citu dokumentu izpēti. Ar secinājumiem plānots iepazīstināt arī visas pašvaldības un atbildīgās ministrijās, lai stiprinātu esošos mehānismus starp valsts un pašvaldības iestādēm un pilsonisko sabiedrību.
Pētījuma saturs:
- Atbalsts biedrībām un nodibinājumiem.
- Projektu konkursi.
- Iedzīvotāju padomes.
- Līdzdalības budžets.
- Atbalsta personāls pašvaldībās par sadarbību ar NVO.
- Rekomendācijas.
Konstatēts, ka visās pašvaldībās ir kādā formā pieejams publisks finansējums BN (biedrību-nodibinājumu) projektiem, bet struktūra ļoti atšķiras – atlases procedūra, pieteikumi, iesniegumi. Visbiežāk konkursus vērtē pašvaldības darbinieki vai ārēji eksperti. Aptuveni pusē gadījumu lēmumu par projekta apstiprināšanu pieņem dome. Gandrīz visās pašvaldībās ir iepriekš noteikti projektu konkursu vērtēšanas kritēriji. Pieprasījums ir lielāks par pieejamo finansējumu. Pārsvarā “projekta tipa” atbalsts – konkrēti pasākumi, aktivitātes, nometnes. Mazāk atbalsta NVO pamatdarbības nodrošināšanai, stratēģiskai attīstībai. Pieprasījums ir vidējs vai zems, ja atbalsta summas ir ļoti mazas. Pašvaldības kā izaicinājumu izceļ to, ka katru gadu piesakās vienas un tās pašas BN.
Daudzviet Iedzīvotāju Padomes balstās uz esošajām kopienu struktūrām un “tiltiem”, kas veicina ātrāku iedzīvošanos. Teritorijās bez šādām ekosistēmām IP izveidei nepieciešams papildu atbalsts no pašvaldības. Pievienotā vērtība: neformālas iniciatīvas ārpus nolikuma — tikšanās, ideju kartes, problēmu apzināšana, talkas, teritoriju apsekošana ar speciālistiem, kopienu mediju veidošana u.c.
LPA ieteikumi valsts līmeņa lēmumu pieņēmējiem:
- Vienotas vadlīnijas par iedzīvotāju līdzdalības mehānismiem un atbildīgo personu lomām.
- Valsts atbalsts: apmācības, pieredzes apmaiņas platformas, profesionālās kompetences stiprināšana.
- Procesu vienkāršošana: saistošo noteikumu saskaņošanas saīsināšana, centralizēto platformu uzlabošana.
- Mērķtiecīgs finansējums: līdzfinansējums kopienu iniciatīvām, kopienu speciālistu štatu atbalsts.
- Regulārs valsts–pašvaldību dialogs un ikgadēja nacionāla konference par līdzdalību.
VARAM Pašvaldību departamenta direktors Viesturs Razumovskis sniedza pārskatu par iedzīvotāju līdzdalības situāciju pašvaldībās. Viņš norādīja, ka līdzdalības veidu skaits palielinās – iedzīvotāji arvien aktīvāk izmanto kolektīvos iesniegumus, iedzīvotāju padomes un līdzdalības budžetu, kas no 2025. gada ir oligāts visās pašvaldībās. Razumovskis uzsvēra arī digitālo platformu nozīmi, kas atvieglo projektu iesniegšanu un balsošanu.
Memoranda padome lēma atbalstīt VARAM priekšlikumu veidot vienotu digitālu risinājumu pašvaldību saistošo noteikumu un citu lēmumu izstrādei un saskaņošanai, kā arī sabiedrības līdzdalībai šajos procesos.
- VARAM Digitālās attīstības politikas nodaļas vadītājas vietniece Evija Jaunsleine ziņoja par Eiropas digitālās identitātes maka ieviešanu Latvijā, skaidrojot, ka tiek gatavots vienots Eiropas līmeņa risinājums iedzīvotāju drošai digitālo datu pārvaldībai un publisko un privāto pakalpojumu izmantošanai. Eiropas digitālās identitātes maku izstrādā sadarbībā ar valsts un privātajiem partneriem, bet projekta īstenošanu Latvijā finansēs, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, nodrošinot stabilu un ilgtspējīgu tehnoloģiskā risinājuma attīstību. Memoranda padomi veido Valsts kancelejas, sešu ministriju, Ministru prezidentes biroja un astoņu nevalstisko organizāciju pārstāvji.
- Memoranda padomes vadītāja vietnieks Georgs Rubenis informēja par iespējamo turpmāko rīcību saistībā SEPLP padomes locekļa izvirzīšanas procedūru. Tika uzsvērts, ka šajā sakarā nepieciešams aktīvi komunicēt ar Saeimas atbildīgo komisiju, lai panāktu konkursa vērtēšanas komisijas sadarbību ar memoranda padomi, lai netiktu ignorētas NVO intereses. G.Rubenis aicina būt aktīviem un iesaistīties procesa atrisināšanā, jo SEPLP darbojas nepilnā sastāvā, kas nozīmē, ka būtiskus lēmumus pieņem vienpersoniski.