Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) īstenojusi Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstīto projektu “Kopā ar Ukraiņu draugiem”, kurš norisinājās no šā gada februāra līdz oktobra beigām. “Projekta galvenais mērķis – latviešu valodas apguve tādā līmenī, lai ukraiņi, kuri apmeklēja LSKA organizētos kursus, varētu labāk iekļauties kvalificētā darba tirgū, kā arī labāk integrētos Latvijas sabiedrībā, ir sasniegts,” norāda projekta vadītāja, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.
“LSKA, pateicoties Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstam, Rīgā no kara šausmām patvērumu radušajiem ukraiņiem sniedz palīdzīgu roku jau ceturto gadu un pēctecība šajos atbalsta pasākumos ir ļoti svarīga,” pauž Lilita Kalnāja. Lielākā daļa ukraiņu, kuri piedalās LSKA organizētajā latviešu valodas nodarbībās, valsts valodas prasmes eksāmenu jau nokārtojuši A1 vai A2 līmenī. Mācību programma tika izstrādāta un īstenota atbilstoši Valsts izglītības satura centra valsts valodas prasmes pārbaudes prasībām, tāpat sagatavots metodiskais materiāls izdalei katram dalībniekam.
Kā norāda LSKA “Senioru skolas Rīgā” vadītāja Liesma Neipreisa, kopš laika, kad biedrība sāka organizēt latviešu valodas apguves nodarbības, ukraiņu motivācija mācīties mūsu valodu ir mainījusies. Ja kara sākumā tā izteikti bija cieņas izpausme pret valsti, kura uzņēmusi patvēruma meklētāju, tad saprotot, ka karš ieilgst, attieksme apgūt latviešu valodu kļuvusi motivētāka. Ukraiņi saprata, ka latviešu valodas zināšanas dos viņiem iespējas konkurēt darba tirgū, ieņemot labāk apmaksātu darbu.
“Pa šiem gadiem gribētāju apgūt latviešu valodu bijis daudz, bet ne visiem pietika gribasspēka un uzņēmības regulāri apmeklēt nodarbības, patstāvīgi ikdienā apgūt valodu, lasot reklāmu sludinājumus, ielu nosaukumus, klausīties latviešu radio, nebaidoties sarunāties veikalā, tirgū u.c. Sarunās ukraiņi atzīst, ka Latvijā novērtē cilvēku, kurš cenšas runāt latviski,” saka Liesma Neipreisa.
Stimuls labākai integrācijai Latvijas sabiedrībā ir arī mūsu kultūrvēsturisko vērtību un vides iepazīšana. Tādēļ LSKA regulāri organizē no Ukrainas kara Rīgā patvērumu radušajiem civiliedzīvotājiem kopējas ekskursijas ar Rīgas, Kuldīgas, Madonas un Dobeles senioriem uz dažādām Latvijas vietām. Kopīgi apmeklējam Pētera Upīša dārzu Dobelē kā ceriņu ziedēšanas, tā Ābolu svētku laikā, Kolkā un Mazirbē notika meistarklases gan tradicionālo lībiešu sklandraušu cepšanā, gan ukraiņu boršča pagatavošanā, savukārt zelta rudeni Rīgas seniori un ukraiņi kopā izbaudīja Līgatnē un Cēsīs. “Šajos braucienos mēs labāk iepazīstam cits citu, latviešu un ukraiņu tautas mentalitāti, tradīcijas un, kas ir ļoti būtiski, tā ir iespēja ukraiņiem runāt ar mums latviešu valodā,” saka Lilita Kalnāja. Arī Liesma Neipreisa uzsver, cik liela nozīme latviešu valodas apguvē ir videi. “Pamats ir apgūts, bet latviešu valodas prasmju pilnveidei ir nepieciešama vide un ikdienas komunikācija. Es nevaru izzīlēt vai ukraiņi ilglaicīgi paliks Latvijā vai pēc kara atgriezīsies savā zemē. Ja plāno ilgtermiņā palikt un iekļauties darba tirgū, tad valsts valoda viņiem būs jāapgūst B1 līmenī. Pamats valsts valodai ir ielikts un tās lietojums ir atkarīgs no paša.” Savukārt Lilita Kalnāja bilst, ka ukraiņiem ļoti nozīmīgi bijušas arī nodarbības “Uzņēmējdarbības ABC”, kuros eksperti iepazīstināja ar Latvijas darba likumdošanu, sava uzņēmumu reģistrācijai nepieciešamajām darbībām, grāmatvedības uzskaiti, nodokļiem un nodevām, kā arī citiem ar uzņēmējdarbību un darbu saistītiem jautājumiem.
Par projekta aktivitātēm tapusi arī videofilma “Lai priecīgo dienu būtu vairāk!”, kuru iespējams noskatīties LSKA mājas lapā www.lskapvieniba.lv un LSKA YouTube kanālā.
Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība
Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros
Projekta īstenošanas laiks no 2025. gada 05.februāra līdz 2025. gada 31.oktobrim. Līguma Nr. RAIC-25-23-lī