lskapvieniba

Sargāsim sevi un savus mīļos no krāpniekiem! Kas jāzina par blēžu iecienītajām metodēm

Desmit miljoni eiro – tik liela ir summa, ko šī gada pirmajos septiņos mēnešos no iedzīvotājiem izmānījuši krāpnieki. Cilvēki nemitīgi tiek brīdināti par blēžu metodēm, tomēr apkrāpto skaits turas nemainīgi liels. Piemēram, pērn  krāpnieki no četru lielāko banku klientiem visa gada laikā  izkrāpa 15,53 miljonus eiro. Ja pieskaitām gadījumus, par kuriem cietušie kaunas kādam teikt, summas ir vēl lielākas. 

Par krāpnieku metodēm un to, kā tās atpazīt, LSKA “Senioru skola Rīgā” nodarbībās stāstījuši pieaicinātie eksperti, esam par tām brīdinājuši mūsu sadarbības partnera – Latvijas Pensionāru federācijas laikrakstā “Latvijas Pensionārs”, mūsu lieldraugs AS “DelfinGroup” izgatavojusi speciāli senioriem domātus bukletus, kā atpazīt un sevi pasargāt no krāpniecības, un tomēr seniori joprojām ir starp krāpnieku iecienītākajām auditorijām. 

Kāpēc seniori tik bieži uzķeras uz krāpnieku āķa?

Diemžēl seniori nereti nesadzird vai neizlasa informāciju par dažāda veida krāpnieku aktivitātēm. Jo īpaši tas attiecas uz tiem vecajiem cilvēkiem, kuri ar internetu ir uz “jūs”. Šie cilvēki nespēj noticēt, ka par viņu bankā noguldīto naudiņu vai nelaimē nokļuvušu tuvinieku kāds varētu tik ciniski melot. 

Pārliecība – “mani nu gan neviens un nekad nepiekrāps” ir taisnākais ceļš uz blēžu lamatām. Vēl jo vairāk tad, ja, vēlēdamies blēdi atmaskot, ielaižamies sarunās ar svešinieku, kurš sola pasakainu peļņu un “mannu no debesīm”. 

Ne velti programmatūras inženieris un krāpnieku mednieks Elviss Strazdiņš TV24 raidījumā “Uzmanības centrā” norādīja – viens no būtiskākajiem ieteikumiem, kā nenokļūt krāpnieku nagos, ir nekādā gadījumā neielaisties sarunā, jo “iekrīt arī ar doktora grādiem, profesori, iekrīt visi.” Strazdiņš norāda, ka krāpnieks ir pieredzējis sarunu vadītājs, uz viņš uzreiz zinās, kā ievirzīt sarunu tā, lai izklausītos pārliecinoši. Tieši tāpēc jebkāda vilcināšanās vai mēģinājums pārbaudīt zvanītāja patiesumu tikai pasliktina situāciju.

LSKA ir apkopojusi dažus pēdējā laikā populārākos krāpnieku paņēmienus uz kuriem, lai cik neticami tas arī šķistu, daudzi joprojām uzķeras. 

Investīciju krāpnieki

Praktiski visi esam dzirdējuši, ka naudai jāļauj pelnīt. Citādi to “noēdīs” inflācija vai notiks vēl kas slikts. Tieši šo pārliecību arī izmanto investīciju krāpnieki.

Nianses var atšķirties, bet shēma ir gaužām vienkārša – blēdis telefoniski stādās priekšā kā brokeris no cienījamas kompānijas, pastāsta par fantastiskām peļņas iespējām, aicina ieguldīt samērā nelielu summu, teiksim, 250 eiro, pēc tam nepieciešamā ieguldījuma apjoms arvien aug. Lai upuris “nenorautos”, viņam pat ir iespēja ieskatīties attiecīgās “investīciju firmas” mājaslapā, kur skaidri var redzēt, ka summa tiešām dubultojusies. Vēl vairāk – ja cilvēks vēlas, tad “sadarbības” pašā sākumā, kamēr ieguldītā summa vēl ir maza, viņa iemaksātā nauda plus peļņa tiek ieskaitīta viņa bankas kontā. Cilvēks redz, ka viss notiek, nauda nāk, un pierunāt viņu ieguldīt jau lielākas summas īpašas grūtības nesagādā. Viltus investīciju lapas ir izgatavotas tā, lai neļautu upurim saprast, ka notiek kas slikts. Šajās lapās var pat redzēt, kur ieguldīts un kāda peļņa gūta. Taču šādās viltus lapās var sarakstīt jebko un viss izskatās lieliski, līdz upuris savu nopelnīto naudu grib izņemt un kriptovalūtu konvertēt eiro. Lai arī “firmas” mājaslapā redzams, ka uz attiecīgā cilvēka vārda uzkrājusies iespaidīga summa – paša iemaksātā plus “nopelnītā” – izņemt viņš to nekādi nevar. 

Atcerieties! Solījums gūt lielu peļņu īsā laikā ir krāpšana. Finanšu pasaule tā nedarbojas – neviens kripto investors, brokeris, aģents nekad nevar apsolīt garantētu drošu, ātru peļņu. Vienīgais veids kā sevi pasargāt – ir neielaisties nekādās sarunās ar šādiem “brokeriem”. 

Blēži sola atdot citu blēžu nozagto

Arī šis krāpšanas veids jau pieskaitāms pie “vecajiem”, un par to esam jau rakstījuši. Tomēr tā  kā “izkrāptā atdevēji” ir atkal aktivizējušies, vērts par to pastāstīt vēlreiz. 

Cilvēki mēdz būt apbrīnojami lētticīgi un iekrīt pat uz acīmredzami absurdiem vēstījumiem. Piemēram, uz e-pastu, kurā teikts: ““Starptautiskais Valūtas fonds izmaksā kompensāciju visiem krāpniecības upuriem, un jūsu vārds tika atrasts krāpniecības upuru sarakstā” vai arī  — “Šo e-pasta paziņojumu saņemat tieši no Āfrikas Savienības (ĀS) biroja Togo Republikas Krāpšanas apkarošanas komitejas komandas sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dežūrpunktu Lomē-Togo, P-4 pakāpe. AF/RP/RDBCPN/SHS/0001”. 

Pēdējo šāda veida “šedevru” saņēmu jūnija nogalē, un tas ir to vērts, lai nedaudz saīsinātā veidā tiktu publiskots.

“STARPTAUTISKAIS VALŪTAS FONDS (SVF) Starptautiskā Parādu Nokārtošanas Vienība,

Nr. 1900, AV.DU PREZIDENTS

Atsauce: -IMF/IPU 23U0033

 

CIENĪTAIS SAŅĒMĒJ! E-PASTA ĪPAŠNIEK!

Apvienoto Nāciju Organizācijas Monetārās vienības prezidents un pārvaldes institūcija ir lūgusi mums izmeklēt neiekasētos līdzekļus, kas jau sen ir jāmaksā ANO valdības grozā, kas ir radījis apjukumu īpašnieku vidū, ka krāpnieki, kas izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas nosaukumu, ir tikuši maldināti. Mūsu izmeklēšanas laikā Saskaņā ar mūsu sistēmas datu glabāšanas ierakstu ar Jūsu e-pasta adresi Jūsu maksājums ir starp 150 saņēmējiem, kas kategorizēti kā: Nepiegādāti loterijas līdzekļi / Loterijas neapmaksāti līdzekļi / Nepilnīga mantojuma līdzekļu pārskaitīšana / līgumi.

 

Mēs esam šokēti, konstatējot, ka korumpēti bankas ierēdņi ir nevajadzīgi aizkavējuši jūsu maksājumu, mēģinot apmānīt jūsu līdzekļus, radot jums tik daudz zaudējumu un nevajadzīgas kavēšanās ar maksājuma saņemšanu. Apvienoto Nāciju Organizācija un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir nolēmuši izmaksāt visu kompensāciju 150 saņēmējiem no Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas un Āzijas, kā arī visā pasaulē, izmantojot bankomāta Visa karti, jo tā ir globāla maksājumu tehnoloģija, kas ļauj patērētājiem, uzņēmumiem, finanšu iestādēm un valdībām izmantot digitālo valūtu skaidras naudas un čeku vietā.

 

Mēs esam nodrošinājuši, ka maksājums jums tiek veikts, izmantojot bankomāta Visa karti, kas tiks izsniegta jūsu vārdā un nosūtīta tieši uz jūsu adresi ar DHL vai jebkuru citu jūsu valstī pieejamu kurjerdienestu. Pēc sazināšanās ar mums jūsu bankomāta Visa kartē jau ir ieskaitīti 1 500 000,00 USD, kas ļauj jums izņemt līdzekļus jebkurā bankomātā jūsu valstī ar minimālo izņemšanas summu 10 000 USD dienā. Pēc jūsu pieprasījuma jūsu limitu var palielināt līdz 20 000,00 USD dienā. Šajā sakarā jums ir jāsazinās ar Starptautisko maksājumu un pārskaitījumu direktorātu un jāsniedz tam nepieciešamā informācija šādi: (seko uz attiecīgo e-pastu nosūtāmās personīgās informācijas uzskaitījums).

Neuzķerieties! Šāda veida vēstules sūta tikai un vienīgi krāpnieki! Pirmkārt, neviena banka, kur nu Vēl Apvienoto Nāciju Organizācija vai Starptautiskais Valūtas fonds nekad, ne pie kādiem apstākļiem un nevienam šādu e-pastu nesūtīs. Jau pati šo organizāciju piesaukšana liecina par absurdu. ANO ir starpvaldību organizācija, kuras mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru, savukārt Starptautiskā Valūtas fonda galvenie uzdevumi ir uzraudzīt valūtas apmaiņas kursus, valstu maksājumu bilances un citus makroekonomiskos rādītājus. Ja nu SVF kādam arī sniedz finansiālo palīdzību, tad tās ir valstu valdības un centrālās bankas.

Otrkārt, visos tamlīdzīgos gadījumos e-pasta adrese, no kuras tiek sūtīts krāpnieciskais e-pasts, ir privātā “@ gmail.com” adrese. Treškārt pievērsiet uzmanību, cik liels personīgo datu kopums no jums tiek prasīts!

Izdzēsiet šādus sūtījumus un neveriet vaļā nekādus tiem pievienotos dokumentus vai saites, ja tādas ir. 

“Lētais aizdevums” izmaksā ļoti dārgi

Primitīvs, bet vēl arvien pietiekami iedarbīgs paņēmiens ir “lētais aizdevums”, kuru jums piesola ar e-pasta starpniecību, komentāros pie kādiem rakstiem globālajā tīmeklī vai arī ar SMS  starpniecību. Lūk, piemērs (saglabāta sludinājuma ortogrāfija): “Es esmu Mr Henry stylefirm, privāto aizdevumu aizdevējs. mēs piedāvā aizdevumus ar procentu likmi 2% gadā par summu EUR 100,000,000,00. Ar 100% finansēšanas projekti nodrošinātus un nenodrošinātus aizdevumus pieejama. mēs garantē sniegt finanšu pakalpojumus daudziem mūsu klientiem visā pasaulē.” Šādas elektroniskās vēstules savus ziedu laikus piedzīvoja globālās ekonomiskās krīzes laikā, taču nav retums arī šodien. Aizdevēji brīdina, ka vairāk par 50 miljoniem nedošot, un aicina sazināties caur norādīto e-pasta adresi. Vēstules pienāk arī no kantoriem ar tādiem vilinošiem nosaukumiem kā, piemēram, “Global Finance ltd”. Internetā pat iespējams atrast šīs kompānijas mājas lapu, kurā solīti aizdevumi līdz 30 miljoniem ar visai niecīgu procentu maksu. Kad cilvēks piekrīt, seko aicinājums iemaksāt kredīta noformēšanai nepieciešamos līdzekļus. Tālāk jau ierastais scenārijs – kredīta devēji pazūd, iemaksātā nauda arī.

Krāpšana valsts iestāžu vārdā

Ko darīt, ja saņemat īsziņu ar izsaukumu uz tiesu, paziņojumu par krimināllietas ierosināšanu, informāciju par neapmaksātiem sodiem utml.? Kā norādīts oficiālajā tiesu portālā “tiesas.lv”, iedzīvotājiem tiesas nekad īsziņas nesūta un krāpnieku mērķis ir iegūt personu bankas konta piekļuves datus.

Kā tas notiek? Iedzīvotājiem aktīvi tiek izsūtītas viltus īsziņas “tiesas.lv” un “elietas.lv” vārdā, kur tiek norādīts, ka par konkrēto personu tiesa ir ierosinājusi lietu. Ziņā ir pievienota saite ar aicinājumu iepazīties ar ierosinātās lietas materiāliem un pilno spriedumu. Atverot saiti, persona tiek aicināta ievadīt internetbankas datus, lai piekļūtu norādītajai informācijai. Šajā mirklī personas bankas konta piekļuves dati nonāk krāpnieku rokās un tie tiek izmantoti, lai piekļūtu personas kontam.

Ko darīt? Neveriet vaļā nekādas šiem sūtījumiem pievienotās saites vai, ja esat to izdarījis, neievadiet šajās vietnēs nekādus savus datus. 

Saņemot šāda veida ziņu, to ieteicams pārsūtīt Kiberincidentu novēršanas institūcijai uz e-pastu cert@cert.lv vai telefona numuru 23230444.

Krāpnieki “iecienījuši” arī tādu iestādi kā Valsts ieņēmumu dienests. Taču, ja saņemta īsziņa it kā no VID, tad tā ir krāpnieciska. VID iedzīvotājiem nekad nesūta īsziņas. Īpaši rosīgi krāpnieki VID vārdā uzdarbojas nodokļu deklarāciju iesniegšanas laikā un izsūta īsziņas it kā bankas vārdā par nodokļu atmaksu. Neiekrītiet! VID nodokļus atmaksā uz iedzīvotāju EDS norādīto kontu, bankām šajā procesā nav jāiesaistās un iedzīvotājiem nekādas papildu darbības pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas nav jāveic. 

VID vārdā blēži mēdz sūtīt arī šāda satura īsziņas: “Šī ir valdības programma, kas izveidota, lai sazinātos ar apkārtējiem cilvēkiem. Ja vēlaties saņemt jauno valdības dotāciju, sazinieties ar mums.” Tālāk blēži sola granta naudu piegādāt 24 stundu laikā pēc pieteikuma reģistrācijas procesa un dažu personas datu norādīšanas. 

Arī ja saņemat zvanu it kā no “kurjera”, kurš apgalvo, ka ir piegādāta vēstule no VID, tā ir krāpniecība. VID nepiegādā vēstules ar kurjeru starpniecību.  

Ja prāts nav mierīgs un nav pārliecības, vai saņemtā ziņa ir īsta, ieteicams sazināties ar VID, zvanot uz tālruni +371 67120000.

Zvana it kā tuvinieks…

Tomēr tie ir tikai ziediņi. Odziņas krāpnieciskajās shēmās parādās līdz ar mākslīgā intelekta (MI) iesaistīšanu. Pateicoties dabiskās valodas apstrādes (NLP) un balss sintēzes tehnoloģiju attīstībai, krāpnieki pamanās pārliecināt upuri, ka viņš runā ar savu draugu, tuvāku vai tālāku radinieku. Ko darīs mamma vai tētis, ja bērns ļoti satrauktā balsī lūgs palīdzību par izraisītu avāriju vai kādu citu skādi? Protams, ka metīsies palīdzēt un bez liekiem jautājumiem pārskaitīs vai iedos “bērna” sūtnim prasīto naudas summu. 

Tehnoloģija ir šāda: Krāpniecisko zvanu veikšanai tiek izmantotas, iepriekš internetā ierakstītas, īstu cilvēku balsis, kas tiek apstrādātas ar īpašu MI programmatūru, radot imitētas balsu versijas. Dažos gadījumos krāpniekam nepieciešami tikai pāris sekunžu gari audio ieraksti, kas atrodami, piemēram, sociālajos tīklos, lai tālāk klonētu cilvēka balsi robotzvanu veikšanai. MI veikta robotzvana laikā, cilvēkam tiek uzdoti jautājumi, sagaidot atbildes “jā” vai “nē”. Saņemot atbildi, robots turpina sarunu saskaņā ar tam ieprogrammētajiem norādījumiem.

MI talantus krāpnieki izmanto arī tā saucamo dziļviltojumu (deep fake) radīšanai, kur izmantojot fotoattēlu, dažas sekundes garu balss ierakstu spēj izveidot arī videomateriālu, piemēram, to pašu izmisušo “bērnu”, kurš prasa vecākiem vai vecvecākiem naudu…

Labākais veids sevis pasargāšanai ir nekrist panikā. Pārtrauciet sarunu un piezvaniet bērnam, tuviniekam vai draugam uz viņa tālruņa numuru. 99% gadījumu nekas nelāgs nebūs atgadījies. Vēl viens paņēmiens, ar kuru būtu ieteicams bruņoties ikvienam, ir tikai jums un pašiem tuvākajiem zināms paroles vārds. Ja viņi zvana un saka, ka steidzami nepieciešama nauda, jo noticis kas negaidīts, uzprasiet paroles vārdiņu. Recepte vienkārša – nav paroles vārda, nav naudas. 

Bet man jau kontā nekā nav…

Bieži vien krāpniekiem nemaz nav svarīgi, ir kontā nauda, vai nav. Ja krāpniekiem izdevies izmānīt cilvēka personas datus, viņš nozog arī viņa identitāti un paņem kredītus dažādās kredītiestādēs vai pie nebanku aizdevējiem. Tādēļ viedierīcēs drīkst apstiprināt tikai tos paziņojumus par darījumiem, tajā skaitā “Smart-ID” verifikācijas kodus, kurus cilvēks ir pats iniciējis iestādes mājaslapā vai aplikācijā.

Ja esat kļuvis par krāpšanas upuri vai jums rodas aizdomas par krāpšanu, nekavējoties ziņojiet bankai un policijai par notikušo.

Publikācija tapusi ar “DelfinGroup” finansiālu atbalstu.