Sēde notiek klātienē un attālināti.
Darba kārtība:
1.Likumprojekts Grozījumi Ārstniecības likumā
2. Likumprojekts Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā
3. Par sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestāžu gatavību ārkārtas situācijām.
Par sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestāžu gatavību ārkārtas situācijām.
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Bergans- Berģis informē, ka vētras radītie postījumi valsts sociālās aprūpes centriem bija minimāli un centri krīzei bija sagatavoti. Norāda, ka joprojām aktuāls ir jautājums par lielas jaudas ģeneratoriem, taču šim jautājumam valstī tiek meklēts risinājums. Tāpat skaidro, ka galvenie postījumi bija saistīti ar kritušiem kokiem, zariem un žogiem, un tie ir apdrošināti, tādēļ izdevumus paredzēts segt apdrošinātājiem. Kopējie zaudējumi lēšami aptuveni 12 000 euro apmērā.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa informē, ka Labklājības ministrija ir sagatavojusi divus materiālus par vētras radītajiem postījumiem. Materiālos apkopota informācija no ministrijas padotības iestādēm par problēmām, ietekmi, nepieciešamo rīcību un galvenajiem secinājumiem. Skaidro, ka no 25 valsts sociālās aprūpes centru filiālēm ar gandrīz 3500 vietām visvairāk cieta filiāles Kurzemē un Latgalē.
Galvenokārt tika traucēta elektroapgāde un sakaru pieejamība, tomēr nevienas iestādes darbība netika pārtraukta un neviens klients netika evakuēts. Norāda, ka iestādēs ir ģeneratori vismaz 72 stundu darbības nodrošināšanai, taču nepieciešami arī lielākas jaudas ģeneratori. Norvēģijas granta programmas ietvaros 22 filiālēm plānota 23 vidējas un lielas jaudas ģeneratoru iegāde.
Skaidro, ka piemērotākais risinājums būtu kombinēt vietējos mazas jaudas ģeneratorus ar pārvietojamiem lielas jaudas ģeneratoriem. Tāpat informē, ka ministrija apzina riskus un pilnveido darbības nepārtrauktības plānus, evakuācijas mācības, infrastruktūru, personāla apmācību un sadarbību ar civilās aizsardzības komisijām. Savukārt par pašvaldību sociālās aprūpes centriem evakuācijas, transporta un izmitināšanas organizēšanu krīzes situācijās atbild civilās aizsardzības komisijas, jo šie centri nav Labklājības ministrijas padotības iestādes.
Saeimas deputāte Alīna Gendele norāda, ka, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas atsūtītajiem materiāliem, ir pozitīvi pārsteigta par to, ka VSAC iestādēs vētras laikā tika nodrošināta siltā ēdināšana. Uzsver, ka šajā sadaļā ministrijas darbu var tikai uzteikt un pateikties par nodrošināto. Deputāte jautā par sakariem vētras laikā.
Elīna Celmiņa skaidro, ka sakaru traucējumu gadījumā tika izmantoti alternatīvi risinājumi, tostarp darbinieku tālruņi ar citu operatoru, kā arī darbinieki devās uz vietām, kur bija pieejami sakari. Stacionēšanas nepieciešamības gadījumā sadarbībā ar vietējo slimnīcu tika nodrošināta iespēja pacientu nogādāt ar iestādes transportu, negaidot Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes ierašanos.
Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš norāda, ka sakaru nodrošināšanas jomā ministrijas iespējas ietekmēt situāciju ir ierobežotas. Ja būs iespējams pārdalīt līdzekļus no iekšējām rezervēm, ministrija plāno iestādēm iegādāties Starlink sakaru risinājumus. A.Dūdiņš uzsver, ka šobrīd runa ir par valsts iestādēm, savukārt par pašvaldību iestāžu situāciju vēl paredzēts uzklausīt Latvijas Pašvaldību savienību.
Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Līga Āboliņa informē, ka veselības nozare vētras laikā bija gatava pārslēgties uz alternatīviem risinājumiem, un tika monitorētas slimnīcas, ģimenes ārstu prakses un aptiekas. Slimnīcas spēja izmantot alternatīvus enerģijas avotus, savukārt identificētajām problēmām operatīvi tika sniegts atbalsts. Norāda, ka vakcīnu bojāejas radītie zaudējumi veido aptuveni 124 000 euro. Lai nodrošinātu vakcīnu uzglabāšanu elektroapgādes pārtraukumu gadījumā, tiek vērtēta iespēja izmantot risinājumus, kas nodrošina ledusskapju darbību, tostarp Starlink sakarus.
Līga Āboliņa skaidro, ka satelīttālruņi būtu izmantojami kā rezerves saziņas līdzeklis krīzes situācijās. Jautājums par satelīttālruņu izmantošanu civilajā kritiskajā infrastruktūrā ir aktualizēts Ministru kabineta līmenī, un Aizsardzības ministrija turpina vērtēt drošu sakaru risinājumus.
Slimnīcu infrastruktūrai vētras laikā nodarīti aptuveni 60 000 euro zaudējumi. Aptiekām, tāpat kā citiem komersantiem, pašām jānodrošina gatavība, tostarp ģeneratori. Vētras laikā konstatētie jautājumi no Veselības ministrijas tika prezentēti Ministru kabineta Krīzes vadības sēdē un pašlaik tiek pārskatīti normatīvie akti par gatavības nodrošinājuma termiņu. Līga Āboliņa uzsver, ka līdzšinējā 24 stundu degvielas rezerve varētu nebūt pietiekama un būtu jāvērtē 72 stundu rezerves nepieciešamība, ņemot vērā arī degvielas uzpildes staciju pieejamību un degvielas uzglabāšanas prasības.
Slimnīcu vadītāji pēc vētras apsprieda situāciju un identificēja problēmas informācijas apritē SAIRIS sistēmā. Saeimas komisijas vadītājs aicina nodrošināt slimnīcu vadītājiem piekļuvi sistēmai ar pilnvarojumu, lai viņi varētu redzēt situāciju arī citās slimnīcās un savā reģionā. Aicina arī aktualizēt slimnīcu saziņas grupu, jo tajā nav visu slimnīcu vadītāju un informācija ne vienmēr sasniedz nepieciešamās personas. Uzsver, ka vētras laikā slimnīcu vadītājiem trūka informācijas par situāciju citās slimnīcās, tostarp par pacientu plūsmas izmaiņām, kas apgrūtināja savlaicīgu sagatavošanos.
Saeimas deputāte Līga Kozlovska norāda, ka viņas Balvu novadā vētras laikā trīs dienas nebija elektroapgādes un līdz ar to nebija pieejami arī sakari. Skaidro, ka arī pēc tam aptuveni nedēļu nebija iespējams sazināties ar pacientiem pa tālruni, tādēļ pacientiem palīdzību nācās saņemt, ierodoties praksē klātienē. Norāda, ka viņas ģimenes ārsta praksē Eiropas fondu finansējuma ietvaros iegādātais ģenerators pēc trīs dienu nepārtrauktas darbības sabojājās. Uzsver, ka būtiska problēma bija ne tikai sakaru un elektroapgādes, bet arī ūdens pieejamība, jo vairākās vietās cilvēkiem ūdens nebija pieejams un veikalos tas bija izpirkts. Viņas ieskatā krīzes situācijās jāvērtē arī ūdens, degvielas, sakaru un skaidras naudas pieejamība.
Saeimas deputāte Zane Skujiņa Rubene norāda, ka par vētru sabiedrība tika informēta jau vairākas dienas iepriekš, tādēļ krīzes situācijā nozīme ir arī iedzīvotāju atbildībai par savlaicīgu sagatavošanos. Uzsver nepieciešamību laikus nodrošināties ar ūdeni un citām nepieciešamajām lietām, norādot, ka situācijā, kad pēc vētras iedzīvotāji vienlaikus dodas uz veikaliem iegādāties pārtiku un citas nepieciešamās preces, jāņem vērā arī pašu iedzīvotāju atbildība par sagatavošanos. Saeimas komisija nolēma informāciju pieņemt zināšanai.