Valsts līmenī un sabiedrības priekšstatos vecāka gadagājuma cilvēki joprojām bieži tiek vērtēti kā slogs budžetam, sociālajiem un veselības dienestiem. Tomēr tā ir sabiedrības daļa, kas var radīt gan būtisku ekonomisko, gan sociālo pievienoto vērtību.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska norāda, ka nepieciešams valsts līmenī pārskatīt iesīkstējušos uzskatus. “Mūsu valstī seniorus neuztver kā būtisku ekonomikas sastāvdaļu. Gadiem ilgi valdījis uzskats, ka seniori drīzāk ir sociālās jomas tērētāji, taču mums ir jāmaina domāšana un jāsaprot, ka seniori vairs nav pasīva patērētāju paaudze, bet gan reāli ekonomikas dalībnieki.”
Paaudžu maiņa prasa citādu attieksmi pret šo dzīves posmu. “Mums ir jāiemācās saprast, ka vārds “seniors” nenozīmē vecu cilvēku, kurš vairs nespēj par sevi parūpēties. Viņš vienkārši ir pārkāpis konkrētu gadu slieksni un tagad var pilnvērtīgi baudīt nopelnīto brīvību. Tiklīdz mēs parādīsim šīs iedzīvotāju grupas nozīmīgumu un celsim tās prestižu, sekos arī viss pārējais. Seniori nevēlas visu saņemt par velti vai gaidīt, lai viņiem kaut ko uzdāvina, un viņi nelūdzas. Viņi darbojas ļoti patstāvīgi un ir gatavi paši maksāt par savu vēlmju īstenošanu,” saka Inese Astaševska.
Sistēmisks atbalsts un kopienas iesaiste
Lai senioru aktivitāte nebalstītos tikai uz atsevišķu cilvēku entuziasmu vien, Kuldīgā ir izveidots pastāvīgs pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības mehānisms. “Domes darbā esam izveidojuši Senioru padomi kā komisiju, kas ir paredzēta pašvaldības nolikumā. Ar domes lēmumu tiek apstiprināts gan padomes nolikums, gan tās sastāvs, un mēs regulāri tiekamies. Domes izpilddirektora vietniece ir senioru tiešā kontaktpersona kā saimnieciskajos, tā organizatoriskajos jautājumos. Padomē ir nodrošināta pārstāvniecība gan no aktīvajām organizācijām, gan no dažādām novada teritorijām: no biedrības “Rumbiņa”, no Skrundas un Alsungas, lai pārstāvēta būtu ne tikai Kuldīga. Tur notiek nopietns darbs – sociālais dienests atskaitās par pansionātiem, tiek prasītas atskaites par publikācijām, tiek sagatavoti jautājumi un rīkotas atvērtās diskusijas,” Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja stāsta par novadā ieviesto modeli.
Viņa uzskata, ka šāda prakse būtu jāpārņem arī citviet. “Uzlikt pašvaldībām par pienākumu īstenot senioru iesaisti būtu pareizs solis. Mums tas nesagādātu nekādas problēmas vai galvassāpes, jo mēs šo darbu turpināsim neatkarīgi no ārējiem noteikumiem. Vienlaikus ir svarīgi nepazaudēt vēlmi to darīt pēc būtības, nevis tikai formāla ķeksīša dēļ, mierinot sevi, ka pienākums ir izpildīts un neviens neko nevar pārmest.”
Mācīties, darboties un lauzt stereotipus
Par vienu no pamanāmākajiem senioru kustības dzinējspēkiem novadā ir kļuvusi Kuldīgas senioru skola, kuras dalībnieki ne vien apgūst jaunas iemaņas, bet arī lauž iesīkstējušus stereotipus par vecumu. Tās vadītāja Ruta Orlova atklāj organizācijas pamatprincipus: “Senioru skola jau vairākus gadus ir vieta, kur seniori ne tikai mācās, bet arī satiekas, iegūst jaunas prasmes, īsteno savas idejas un aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē. Mūsu organizācijas moto – “Aktīvs, zinošs un līdzdalīgs seniors”. Lai šo daudzveidīgo darbību varētu īstenot kvalitatīvi un ilgtermiņā, izšķiroša nozīme ir sadarbībai ar pašvaldību un citām vietējām institūcijām. Tā nav tikai formāla vienošanās, bet gan praktisks atbalsts senioru izglītībai un līdzdalībai.”
Ruta Orlova uzsver, ka seniori nav aprūpes objekts, bet gan milzīgs sabiedrības resurss. “Mums nevajag runāt par to, ko seniori vairs nevar, bet par to, ko viņi jau dara. Novecošanās nav tikai slogs, un seniori ir ļoti aktīvi līdzveidotāji un līdzdalības resurss, nevis aprūpes objekts. Mūsu skolā ikdienas darbs balstās uz senioru brīvprātīgo ieguldījumu. Cilvēki ar labu izglītību un milzīgu darba mūža pieredzi – pedagogi, mūziķi, treneri, valodnieki – brīvprātīgi vada vācu un angļu valodas kursus, mūzikas nodarbības, vingrošanu, ūdens aerobiku, protokolē sēdes, reģistrē dalībniekus un uztur mājaslapu. Tas ir darbs, par kuru citkārt būtu jāmaksā algotiem darbiniekiem, bet pie mums to dara paši seniori, paliekot redzami un sabiedrībai vajadzīgi.”
Kuldīgas senioru skolas vadītāja norāda arī uz konkrētu pašvaldības un vietējo iestāžu atbalstu ikdienas darbā: “Senioru skolai ir iespēja nodarbībām un pasākumiem bez maksas izmantot pašvaldības telpas, un organizācijai, kuras darbība balstās galvenokārt projektu finansējumā, tas ir ļoti būtisks atbalsts. Pašvaldība iespēju robežās palīdz arī ar transportu izbraukuma pasākumiem un mācību ekskursijām, kā arī nodrošina IT speciālistu atbalstu. Sadarbībā ar Kuldīgas Galveno bibliotēku seniori apgūst digitālās prasmes un mācās droši lietot tehnoloģijas, savukārt partnerība ar Kuldīgas tehnikumu ļauj izmantot specializētās telpas un laboratorijas praktisko un profesionālo prasmju pilnveidei.”
Ieguvums visai sabiedrībai
Vecākās paaudzes iesaiste sniedzas daudz tālāk par interešu izglītības nodarbībām, kļūstot par visas vietējās kopienas ieguvumu un pamatu sociālās vides stiprināšanai. “Senioru skolas darbībā sadarbība nozīmē daudz vairāk par telpu, tehnikas vai transporta nodrošināšanu. Tā ir savstarpēja uzticēšanās, atbalsts un kopīga izpratne, ka senioru dzīves kvalitāte un aktīva līdzdalība ir visas kopienas vērtība. Tikai kopīgiem spēkiem iespējams veidot vidi, kurā seniori jūtas vajadzīgi, var mācīties visa mūža garumā, īstenot savas ieceres un būt aktīvi novada dzīves dalībnieki. Sadarbojoties mēs ne tikai palīdzam senioriem šodien, bet arī veidojam stiprāku, iekļaujošāku un cilvēcīgāku kopienu nākotnē. Vienlaikus valstiskā līmenī ir jābūt kritērijiem, kas nosaka, kas ir senioru skola vai universitāte, lai ne katru deju kolektīvu pēkšņi varētu nosaukt par skolu un prasīt finansējumu. Ir vajadzīga stabila struktūra un mehānisms, kā tas viss strādā,” Ruta Orlova uzsver kopīgā darba ilgtermiņa nozīmi un nepieciešamību pēc skaidriem kritērijiem.
Inese Astaševska aicina valstiskā līmenī novērtēt to darbu, ko nevalstisko organizāciju vadītāji ik dienu iegulda sabiedrības labā. “Biedrību vadītāji principā strādā pilnas slodzes darbu. Viņi par to nesaņem atalgojumu, bet dara to pilnīgi brīvprātīgi. Būtu ļoti vērtīgi, ja valsts rastu iespēju kaut vai projektu konkursos atbalstīt šo organizāciju pamatdarbību un administrāciju. Valstiskā mērogā šī iedzīvotāju grupa joprojām ir nedaudz atstumta malā, taču, ja mēs patiešām redzam un vēlamies sajust ieguvumu no viņu potenciāla, šī līdzdalība ir vienkārši jāveicina un jāatbalsta.”
Publikācija sagatavota ar Labklājības ministrijas ESF+ projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” finansiālu atbalstu sabiedrības informēšanai par senioru skolām.