Lietuvā ir pieņemts un izsludināts “Vecāka gadagājuma cilvēku politikas pamatlikums”, kura mērķis ir radīt apstākļus cienīgai, aktīvai un veselīgai novecošanai. “Latvijas Senioru kopienu apvienības” (LSKA) ieskatā līdzīgs likums nepieciešams arī Latvijai, tādēļ biedrība vēl pagājušajā gadā nāca klajā ar ieteikumiem šādam likumprojektam. “Senioriem nav laika gaidīt, kamēr pūcei aste ziedēs un visi neskaidrie seniorus skarošie jautājumi gan valsts, gan pašvaldību līmenī noregulēsies paši no sevis,” saka LSKA Senioru saeimas priekšsēdētāja Barba Girgensone.
LSKA izstrādātie priekšlikumi “Senioru likumam” tika nodoti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai vēl pagājušā gada 25.februāri un, visticamāk, nogūla likumdevēja atvilktnēs. Tikmēr Lietuva “Vecāka gadagājuma cilvēku politikas pamatlikumu jau ir pieņēmusi. Tā lielākā daļa stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, bet atsevišķas normas par valsts programmu un pašvaldību senioru padomēm – 2027. gada 1. jūlijā. “ Šis likums paredz, ka cilvēkam arī vecākā vecumā jābūt iespējai piedalīties profesionālajā, ekonomiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē, vienlaikus saņemot pieejamu un savām vajadzībām atbilstošu palīdzību un aprūpi. Arī LSKA izstrādātais “Senioru likuma” likumprojekts pēc būtības ir orientēts uz tādu pat fokusu – tas veicinātu senioru integrāciju darba tirgū, viņu aktīvāku iesaistīšanos savu tiesību un interešu aizstāvībā nodarbinātības jomā, kā arī mudinātu seniorus uzsākt vai turpināt komercdarbību. Kamēr Latvijas senioru tiesiskais regulējums, lai arī plašs, tomēr ir sadrumstalots, lietuvieši gājuši soli uz priekšu un jaunajā likumā definējuši divpadsmit senioru politikas jomas, sākot no izglītības, zinātnes un veselības aizsardzības līdz digitālai attīstībai un sabiedrības informēšanai,” saka Barba Girgensone un piebilst, ka īpaši nozīmīga ir prasība saglabāt alternatīvu digitālajiem pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka valsts nedrīkstētu visu ar valsts vai pašvaldību pakalpojumiem saistīto pārcelt tikai internetā. Likums arī paredz aizsardzību pret vardarbību, finanšu krāpšanu, diskrimināciju un senioriem nepieejamu publisko vidi.
Savukārt LASKA priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja norāda, ka “Vecāka gadagājuma cilvēku politikas pamatlikumā” pirmo reizi skaidri definēts, ka vecāka gadagājuma cilvēks ir persona, kas sasniegusi 60 gadu vecumam. “Šī ir svarīga atšķirība no Latvijas, jo mūsu normatīvajos aktos nav vienotas juridiskas “seniora” definīcijas un parasti tiek runāts par pensijas vecumu sasniegušām personām, vecuma pensijas saņēmējiem, cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem vai citām konkrētām grupām. LSKA jautājumu par senioru vecuma definīciju bija uzsvērusi arī biedrības struktūrvienības “Senioru saeima” izstrādātajā likumprojektā, taču kā redzam, savu iespēju būt pirmajiem šāda speciāla likuma izstrādē, kurš aptver visas senioru dzīves jomas, esam atdevuši kaimiņiem. Taču “Senioru likums” būtu ļoti būtisks instruments gados vecāku cilvēku labbūtības nodrošināšanai,” uzsver Lilita Kalnāja.
Barba Girgensone pauž, lai arī izveidojies sekmīgs sociālais dialogs ar Labklājības ministriju, tomēr joprojām ir virkne neizpildītu “mājasdarbu”, tostarp vienotas valsts politikas izstrāde senioru politikas nozarē un tās koordinēta īstenošana. “Lietuvā jaunais likums paredz izveidot Vecāka gadagājuma cilvēku lietu padomi pie Lietuvas valdības. Tajā vienlīdzīgi jāpārstāv valsts un pašvaldību institūcijas, akadēmiskā vide, senioru organizācijas un organizācijas, kuras strādā ar senioriem. Padomei būs jāvērtē senioru dzīves kvalitāte, jāsniedz priekšlikumi valdībai un ministrijām, jāuzrauga politikas īstenošana un jāierosina pētījumi. Nav dzirdēts, ka Latvijā tiktu plānots kas līdzīgs,” saka Barba Girgensone un atgādina, ka šeit vietā ir paruna par ratu taisīšanu ziemā un ragavu – vasarā. “Mēs visi agrāk vai vēlāk būsim senioru vecumā un tad būs par vēlu ar skaudību skatīties uz kaimiņiem lietuviešiem ar viņu “Vecāka gadagājuma cilvēku politikas pamatlikumu” un sūroties, ka mums šāda visaptveroša senioriem domāta likuma nav. Ja Lietuva senioru politiku ir pacēlusi atsevišķas valsts politikas un likuma līmenī, tad Latvijā seniors joprojām galvenokārt parādās dažādos nozaru likumos – kā pensionārs, pacients, sociālā dienesta klients vai strādājoša pensijas vecuma persona. Tādēļ LSKA aicina Labklājības ministriju iniciēt šāda likumprojekta izstrādi, jo gados vecu cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai šāds likums ir ļoti nepieciešams”.
Projektu LSKA aktivitāšu nodrošināšanai 2026.gadā
atbalsta Labklājības ministrija
Par materiāla “Lietuva pieņēmusi visaptverošu likumu attiecībā uz senioriem, laiks arī Latvijai par to padomāt” saturu atbild Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”.