Biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” (LSKA) pievienojas Latvijas Pensionāru Federācijas (LPF) aicinājumam Saeimai pieņemt skaidru politisku lēmumu attiecībā uz sociālo iemaksu viena procenta apmērā novirzīšanu veselības aprūpei. “Nenosakot skaidrus, caurskatāmus un publiski kontrolējamus principus šā finansējuma izmantošanai tieši senioru veselības aprūpei, valsts arvien vairāk saskarsies ar smagu hronisku slimību un invaliditātes gadījumiem šajā sabiedrības grupā,” uzsver LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.
LSKA atgādina, ka lēmums par viena procentpunkta no sociālo iemaksu likmes novirzīšanu iedzīvotāju veselības aprūpes vajadzībām tika pieņemts 2017.gada nodokļu reformas ietvaros un stājās spēkā ar 2018.gada 1.janvāri. Kopējā VSAOI likme 2018. gadā tika palielināta no 34,09% uz 35,09%, novirzot šo vienu procentpunktu tieši veselībai. Lai arī 2026. gada kopējais veselības nozares budžets ir 1,97 miljardi eiro, bet minētajam 1% plānoti aptuveni 173,1 miljons eiro gadā (budžeta prognoze paredz tam pieaugumu līdz 182,34 miljoniem eiro 2027.gadā un 191,18 miljoniem eiro 2028.gadā), senioru veselības aprūpē joprojām vērojamas nopietnas problēmas. Tostarp pakalpojumu pieejamība, hronisko slimību, jo īpaši, ja tās ir vairākas, ārstēšana, ilgtermiņa aprūpe, kā arī sadrumstalotā atbildība, kad valsts un pašvaldības ārstēšanu, rehabilitāciju, mājas aprūpi un sociālo atbalstu organizē un finansē atsevišķi.
Saskaņā ar OECD 2025.gada ziņojuma datiem, Latvijā iedzīvotāji no savas kabatas sedz ap 35% veselības izdevumu – vairāk nekā divreiz pārsniedzot Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni. 2024. gadā 10,7% Latvijas iedzīvotāju, kuriem bija vajadzīga medicīniskā palīdzība, to nesaņēma izmaksu, rindu vai attāluma dēļ, un tas ir aptuveni trīsreiz vairāk nekā vidēji ES; veselīgi nodzīvoto gadu skaits pēc 65 gadu vecuma Latvijā ir viens no zemākajiem ES – aptuveni četri gadi. Tādēļ LSKA pievienojas LPF paustajam, ka praksē seniori tiešu ieguvumu no šā finansējuma nav izjutuši.
“Cilvēks nav pingponga bumbiņa, kuru problēmu gadījumā var mētāt no veselības aprūpes atbildības zonas uz sociālo aprūpi un atkal atpakaļ tikai tādēļ vien, ka sistēmā joprojām vērojams nesaskaņots finansējums un trūkst naudas,” uzsver LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece. LSKA ieskatā nepieciešama skaidra starpresoru sadarbības mehānismu izstrāde un strikti izstrādāti “spēles noteikumi”. Ja tādu nav, tad situācija, kad katra iestāde sniedz tikai savu šauro pakalpojuma daļu, bet neviens nekoordinē un nefinansē visu pacienta ārstēšanas ceļu kopumā, daudzos gadījumos noved pie invaliditātes, hroniskām saslimšanām, pacientu atkārtotas atgriešanās slimnīcā.
Lilita Kalnāja norāda, ka LSKA pievienojas aicinājumam noteikt skaidrus, caurskatāmus un publiski kontrolējamus principus attiecīgā finansējuma izmantošanai tieši senioru veselības aprūpes vajadzībām, bet, ja šādu mērķētu risinājumu nodrošināt nav iespējams, tad pārtraukt turpmāku konkrēto sociālo iemaksu iekasēšanu 1% apmērā, jau sākot ar 2027.gada Valsts budžeta plānu.
Projektu LSKA aktivitāšu nodrošināšanai 2026.gadā
atbalsta Labklājības ministrija
