Biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” (LSKA) ir gandarīta, ka labklājības ministrs Reinis Uzulnieks starp prioritāriem uzdevumiem noteicis arī “bāzes pensijas” ieviešanu. LSKA aicina ātrāk pieņemt par to valdības konceptuālu lēmumu, kā arī veikt nepieciešamos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”.
LSKA uzskata, ka pēc iespējas ātrāka “bāzes pensiju” ieviešana ne vien ļautu palielināt vecuma pensijas par aptuveni 0,51 eiro par katru stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim un par 2,34 eiro par katru stāža gadu no 1996. gada 1. janvāra, bet netiešā veidā arī ietekmētu demogrāfiju.
“Protams, “bāzes pensiju” ieviešana dzimstību tieši nepalielinās, bet tas būs signāls, ka valsts Labklājības ministrijas personā patiesi rūpējas par gados vecu cilvēku nabadzības mazināšanu, tādējādi veicinot arī ģimeņu finanšu drošību un uzticēšanos valstij. Zemākās vecuma pensijas šobrīd ir cilvēkiem 80 un 85+ vecuma grupā, tādēļ, ja bāzes pensiju tūlītēja ieviešana visiem pensionāriem šobrīd nav iespējama, aicinām primāri padomāt par šiem cilvēkiem,” uzsver LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.
“Seniori ļoti labi saprot, ka valsts budžets nav no gumijas un rast tanī līdzekļus bāzes pensiju piemaksām nebūs viegls uzdevums. PMLP dati uz 2026. gada 1. janvāri rāda, ka kopumā Latvijā ir ap 115 tūkstošiem par 80 gadiem vecāku cilvēku un apmēram 59 tūkstoš no viņiem ir sasnieguši vai pārsnieguši 85 gadu slieksni. “Bāzes pensijām šiem cilvēkiem pēc aptuveniem aprēķiniem būtu nepieciešami 35 miljoni eiro gadā. Salīdzinājumam var minēt, ka tā sauktais “zelta pālis” Daugavā izmaksāja vien par nepilniem desmit miljoniem mazāk – aptuveni 26 miljonus eiro, turklāt pats tilts vēl nemaz nav sākts būvēt,” uzsver LSKA priekšsēdētājas vietniece.
LSKA arī uzskata, ka, nosakot “bāzes pensijas” piešķiršanas kārtību, nekādā gadījumā nedrīkst nonivelēt darba stāža laika un cilvēka veikto sociālo iemaksu nozīmīgumu. Tādēļ vismaz 20 gadu darba stāžs ir tas minimums, sākot no kura var pretendēt uz vecuma pensijas un attiecīgi arī uz “bāzes pensijas” saņemšanu.
LSKA ieskatā ļoti būtiski ir arī labklājības ministra minētie prioritārie darbības virzieni ģimeņu atbalsta sistēmas stiprināšanai kā arī Goda ģimenes statusa pārskatīšanai. “Mēs varam nepagurdami runāt par jaunu digitālu risinājumu, tostarp mākslīgā intelekta ieviešanu ikdienas dzīvē, klimata pārmaiņu mazināšanu vai inovācijām un produktivitātes celšanu, tomēr, ja Latvijā dzims arvien mazāk bērni, ja jaunās ģimenes brauks prom uz citām zemēm, tad kam īsti mēs šo nākotnes valsti veidosim? Cilvēki grib justies kā finansiālā, tā fiziskā drošībā jau šodien, nevis klausīties solījumos par kaut kad “rīt pēc pusdienas laika” gaidāmajiem uzlabojumiem. Tādēļ LSKA atbalsta Reiņa Uzulnieka konstruktīvo pieeju šo problēmjautājumu risinājumiem un vēl viņam veiksmi,” saka Lilita Kalnāja.
Projektu LSKA aktivitāšu nodrošināšanai 2026.gadā
atbalsta Labklājības ministrija
