Šajā diskusijā Labklājības ministrijas (turpmāk – ministrija) pārstāve Sanita Vasiļjeva prezentēja ministrijas priekšlikumus par potenciālajiem ieguldījumu virzieniem 2028.-2034. gada ES fondu plānošanas periodā, ņemot vērā 2025. un 2026. gadā notikušās diskusijas un Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu starpposma ietekmes izvērtējumu.
Sanita Vasiļjeva skaidroja, ka plānošanas process notiek paralēli vairākiem citiem valsts attīstības un fondu plānošanas procesiem, uzsverot demogrāfiskos, ģeopolitiskos, tehnoloģiskos, klimata un reģionālos izaicinājumus, kā arī fiskālos ierobežojumus. Tika iezīmēti seši ieguldījumu virzieni, par kuriem dalībnieki varēja sniegt viedokļus un izteikt komentārus:
- materiālā nodrošinātība,
- sociālie pakalpojumi,
- darba tirgus,
- bērni un ģimenes,
- vardarbības novēršana,
- pārvaldība.
Sanita Vasiļjeva uzsvēra, ka galvenais pasākums materiālās nodrošinātības virzienā [ES fondu ietvaros] ir turpināt pārtikas paku un pirmās nepieciešamības preču izsniegšanu trūcīgajiem. Tika minēts, ka notiek diskusijas par programmas ieviešanas metodi – esošās pieejas saglabāšana vai kuponu metodes ieviešana.
Sociālo pakalpojumu virzienā tika izcelts pieaugošais pieprasījums pēc aprūpes pakalpojumiem, reģionālās atšķirības, nepieciešamība stiprināt sociālo darbinieku un pakalpojumu sniedzēju kapacitāti, kā arī atbalstu neformālajiem aprūpētājiem un digitālo risinājumu attīstībai.
Darba tirgus virzienā akcentēta iekļaujoša darba tirgus un drošu, kvalitatīvu darbavietu nozīme, īpaši pievēršoties ilgstošā bezdarba, nelaimes gadījumu darba vietās un sociālās ekonomikas ekosistēmas attīstības jautājumiem, kā arī digitālo prasmju un elastīgu nodarbinātības risinājumu veicināšanai.
Bērnu un ģimeņu virzienā tika norādīts uz nepieciešamību stiprināt ģimenes, attīstīt preventīvos un krīžu pārvarēšanas pakalpojumus, uzlabot ārpusģimenes aprūpes kvalitāti, veicināt bērnu tiesību un aizstāvības stiprināšanu, kā arī veicināt ģimenei draudzīgu vidi un sabiedrību.
Vardarbības novēršanas virzienā tika uzsvērta prevencijas un atbalsta pasākumu nozīme, īpaši seksuālās vardarbības pret bērniem un jauniešiem gadījumos, kā arī nepieciešamība attīstīt pakalpojumu sistēmu vardarbībā cietušajiem un vardarbību veikušajiem.
Pārvaldības virzienā akcents tika likts uz vides un informācijas piekļūstamības, datu analītikas, nediskriminējošas vides un vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanas nozīmi, īpaši akcentējot publisko ēku piekļūstamību un datu savietojamību.
Diskusijas dalībnieki sniedza viedokļus par vēlamajiem politikas rezultātiem, īpaši uzsverot cilvēku ar invaliditāti, bērnu, ģimeņu, senioru, sociālo pakalpojumu un infrastruktūras jautājumus, kā arī aicināja uz individuālu pieeju un starpnozaru integrāciju. Diskusijas dalībnieki norādīja uz nepieciešamību:
- virzīt ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām kā horizontālu prioritāti visās jomās, ņemot vērā personu ar invaliditāti specifiskās vajadzības;
- turpināt attīstīt sabiedrībā balstītus pakalpojumus, nodrošinot neatkarīgas dzīves iespējas;
- agrīni atpazīt un atbalstīt cilvēkus ar kognitīviem traucējumiem, mazinot birokrātiju un nodrošinot viegli pieejamu informāciju un pakalpojumus;
- attīstīt individuālu pieeju pakalpojumu sniegšanā;
- pievērst uzmanību vardarbības novēršanai pret aprūpētājiem;
- turpināt integrēt sociālos pakalpojumus ar veselības aprūpes pakalpojumiem, īpaši paliatīvo un hospisa aprūpi, kā arī risināt aprūpētāju izglītības un atalgojuma jautājumus, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti;
- nodrošināt izglītošanu par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem cilvēkiem ar kognitīvās attīstības traucējumiem un apmācīt darbiniekus šajā jomā, lai mazinātu vardarbības riskus un uzlabotu pakalpojumu kvalitāti;
- turpināt attīstīt brīvprātīgo darbu, ieviešot brīvprātīgā darba koordinatorus organizācijās;
- attīstīt primārās prevencijas pasākumus jaunajām ģimenēm, lai mazinātu bērnu izņemšanu no ģimenēm, kā arī turpināt attīstīt NVO iesaisti bērnu interešu aizstāvībā;
- attīstīt holistisku skatījumu uz bērnu labbūtību, izmantot bērnu labbūtības barometru un iekļaujot bērnu subjektīvo viedokli politikas rezultātu mērīšanā;
- nodrošināt atbilstošus pakalpojumus ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem ar invaliditāti un uzvedības traucējumiem, kā arī pielāgot infrastruktūru vides pieejamības prasībām.
Diskusijas dalībnieki interaktīvā balsojumā par Labklājības ministrijas priekšlikumiem konceptuāli atbalstīja piedāvātos sešus ieguldījuma virzienus.
Latvijas Senioru kopienu apvienība atbalsta Labklājības ministrijas izvirzītos sešus ieguldījumu virzienus, īpaši akcentējot Sociālo pakalpojumu virzienu, jo tik tiešām ievērojami pēdējā gada laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc aprūpes pakalpojumiem senioriem, tādejādi ir aktuāla nepieciešamība stiprināt sociālo darbinieku un pakalpojumu sniedzēju kapacitāti, kā arī atbalstu neformālajiem aprūpētājiem. Ar vien vairāk iezīmējas reģionālā nevienlīdzība sociālo pakalpojumu pieejamībā.
Latvijas Senioru kopienu apvienība ar sadarbības partneru atbalstu turpinās iesaistīties dažādās aktivitētēs, lai ar vai bez ES fondu ietvara sniegtu materiālu palīdzību senioriem, kas atrodas Latvijas sociālās aprūpes centros. Kā arī turpinās darbu ar senioru izglītošanu Trešās paaudzes universitātes ietverā uzturot Rīgas Senioru skolu tādējādi sekmējot senioru izglītošanu arī digitālo prasmju apguves jom