Biedrības “Baltā māja” direktore Inguna Badune mēdz teikt, ka “Baltajai mājai” ir divi spārni. Viens – sociālie pakalpojumi, otrs – dažādi projekti un iespēja radoši izpausties. “Laipni lūgti! Ir grīda un griesti, ir krēsli un galdi, nāciet un darbojoties,” saka Inguna Badune. Tomēr šoreiz vairāk par biedrības sociālās darbības aspektiem, tostarp iespēju pilnībā bez maksas patapināt tehniskās palīgierīces.
“Balto māju” kopā ar “Latvijas Senioru kopienu apvienības” (LSKA) pārstāvjiem esmu apmeklējusi vairākkārt. Esam runājuši par sadarbību, priecājušies par Dienas aprūpes centra klientu darinājumiem, kuri starot izstaro pozitīvismu, aplūkojuši zīmējumus un darinājumus no dzijas, arī veduši par sava lieldrauga AS “DelfinGroup” ziedojumu iegādātos tehniskos palīglīdzekļus. Tomēr pirms runāt par “Baltās mājas” ikdienas aktivitātēm, nedaudz pakavēsimies pagātnē, jo Līvānu “Baltā māja” ir viena no vecākajām nevalstiskajām organizācijām Latvijā un šoruden tā svinēs 30 gadu jubileju. Tādēļ jautāju Ingunai, kā viss sākās?
Kā “Baltā māja” kļuva balta
“Mēs tiešām esam viena no senākajām biedrībām, kaut gan jaunākās biedrības ir daudz ņiprākas, un mēs par to priecājamies,” saka Inguna. Viņa stāsta, ka iniciatīva par šādas biedrības dibināšanu nākusi no vairākiem Nīderlandes fondiem, taču pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū drosmīgu cilvēku, kas gribētu kaut ko dibināt, darīt un uzsākt nemaz nebijis tik daudz. “Biedrības dibinātāja un pirmā vadītāja Irīna Kulitāne tāda bija un “Baltā māja” uzsāka sadarbību ar Nīderlandi. Pašvaldība mums piešķīra telpas un, ja šodien tās ir gaišas, baltas un skaistas, tad tolaik šī ēka bija gaužām drūma. Tās pirmajā stāvā pirms tam atradās šautuve, kura gan jau bija slēgta, bet otrajā stāvā nebija nekas. Arī no ārpuses šī ēka izskatījās pavisam citādāk. Nīderlandieši iedeva naudu remontam un no 1996. gada nākamos bezmaz vai trīs gadus pavadījām remontējoties. Tajos laikos mūsu telpās vēl bija apaļas skārda malkas krāsnis un visi, kas pie mums brauca, jo īpaši ārzemnieki, tādas krāsnis redzēja pirmo reizi un ļoti par tām brīnījās. Tagad, protams, mums ir pilsētas apkure,” atmiņās kavējas Inguna Badune.
Centrs, uz kuru var atnākt ikviens
Līvānu “Baltajai mājai” darbības virzieni ir vairāki. Tostarp sabiedrības integrācija un Trešās paaudzes universitāšu projekts. Tomēr šoreiz vairāk par biedrības darbības sociālajiem virzieniem, kurus līvānieši patiešām prot novērtēt. “Jau pašā sākumā mūsu virziens bija sabiedriskais centrs. Tādam tam bija jābūt arī nīderlandiešu ieskatā. Šajā uzstādījumā nekas nav mainījies. Tas ir centrs, kurā var atnākt ikviens. Ar savām idejām un vajadzībām. Protams, cilvēki laika gaitā mainās, taču nemainīgi mūsu uzmanības lokā ir cilvēki ar īpašām vajadzībām. Pa šiem gadiem attīstījies un darbojas dienas aprūpes centrs personām ar garīgās attīstības traucējumiem un personām ar invaliditāti ar funkcionāliem traucējumiem. Pirms pāris gadiem viņi nosvinēja savu divdesmit gadu pastāvēšanas jubileju un tie klienti, kuri šīs centra pirmsākumos atnāca pie mums kā pavisam jauni cilvēki, jau pārkāpuši četrdesmit gadu un vairāk slieksnim. Manuprāt, ir unikāli, ka tādā mazā pilsētiņā šāds dienas centrs ir. Tas tiek uzturēts tikai un vienīgi par Līvānu novada pašvaldības līdzekļiem, taču ir arī projekti, kuru ietvaros mēs arī tur darbojamies un papildinām viņu ikdienas aktivitātes.”
Inguna Badune stāsta, ka “Baltās mājas” apmeklētāju loks ir ļoti plašs. “Citu gadu vairāk nāk māmiņas ar bērniem un aktīvās sievietes. Bija laiks, kad nāca bezdarbnieki. Šeit darbojušās arī vairākas atbalsta grupas. Kā es saku: laipni lūgti ir grīda, griesti un krēsli, darbojieties! Telpas mums ir vairākas, lielākajā telpā notiek gan informatīvi pasākumi, gan dziedāšana, dejošana, vingrošana, tajā ir vieta arī radošumam. Der viss, ko vien var izdarīt vienā lielā telpā, ja tikai mazliet piedomā. Bet, protams, galvenais ir cilvēki,” stāsta “Baltās mājas” direktore.
Sociālo pakalpojumu spēcīgais “spārns”
“Mana versija ir, ka biedrībai “Baltā māja” ir divi spārni. Viens ir sociālie pakalpojumi, otrs – dažādi projekti, grupiņas un tā tālāk. Tas spārns, kur ir tie projekti, personīgi man šķiet interesantāks. Bet sociālo pakalpojumu spārns toties ir liela atbildība un ikdienas darbs,” tā Inguna Badune. Līdztekus dienas aprūpes centram biedrība visā novadā nodrošina arī pakalpojumu “aprūpe mājās”. “To nodrošina 12 aprūpētāji un katru mēnesi mums ir 45 – 47 klienti. Tam visam ir pašvaldības finansējums. Šāds pakalpojums ir obligāts katrā pašvaldībā.”
Mums ir vairākas jaunas un ļoti pašaizliedzīgas darbinieces, kurām ļoti gribu novēlēt nepārdegt, neuzņemties pārlieku lielu darbu nastu un pažēlot sevi. Tā jau ir tā lielā māksla darīt tik, cik jādara, un neatdot sevi visu.” Tomēr smagajā aprūpētāja darbā ir vieta arī svētkiem. Piemēram, februārī kādai kundzei, kura joprojām dzīvo viena pati savā mājā, nosvinēta 100 gadu jubileja. “Aprūpētāja nāk, palīdz krāsni kurināt, un viņa netaisās no savas mājas projām. Interesanta sakritība, ka tanī pašā mēnesī un nedēļā Līvānos vēl viena kundze atzīmēja 100 gadu jubileju. Tā gan nebija mūsu kliente.”
“Baltās mājas” direktore arī teic, ka biedrība ir ļoti pateicīga pašvaldībai, ka tā savulaik, vēl 2007.-2008.gadā akceptējusi šo projektu, pēc kā biedrība sarīkoja speciālus apmācības kursus aprūpētājiem. “Jo kā bija agrākajos laikos? Aprūpētāji bija kaimiņi un radinieki. Pat mūsu pilsētā bija diezgan grūti salauzt to sistēmu,” pauž Inguna Badune.
“Klientiem tiek piedāvāta veļas mazgāšana, žāvēšana un arī gludināšana. Šos pakalpojumus var izmantot visi cilvēki, kuriem tas ir nepieciešams un tie ir maksas pakalpojumi,” teikts biedrības mājas lapā. Līdzīgi ir ar iespēju izmantot dušu – arī šīs pakalpojums pieejams visiem, kas vien to vēlas, un ir maksas pakalpojums. “Minētiem pakalpojumiem ir daļējs pašvaldības finansējums un daļa naudas, lai nosegtu algu vienam darbiniekam, mums jāpiepelna pašiem klāt. Pašvaldība maksā par ūdeni, apkuri un karsto ūdeni, kas nemaz nav maza summa. Sadarbība ar Līvānu novada pašvaldību mums patiešām ir ļoti laba.”
Bezmaksas patapinājums
“Baltā māja” ziedojumu veidā saņem kruķis, ratiņkrēslus, tualetes poda paaugstinājumus, tā saucamos “staiguļus” un vēl citas lietas, kuras tālāk bez maksas uz attiecīgu periodu nodod lietošanā līvāniešiem, kuriem tas vajadzīgas. Inguna Badune stāsta, ka šīs idejas sākums meklējums samērā tālā pagātnē, kad no kāda ar amerikāņiem saistīta projekta biedrībai atsūtīti daži ratiņkrēsli, kuri izdalīti individuāliem lietotājiem. “Sapratām, ka tas varbūt nemaz nav tik labs ceļš, ka vajag tos palīglīdzekļus turēt pie mums un iedot tiem, kam tie attiecīgajā brīdī vajadzīgi. Tā sākām šos palīglīdzekļus iegūt no vairākiem projektiem un tie visi stāv nolikti atsevišķā telpā.”
Inguna Badune ar labu vārdu min arī LSKA, no kuras, pateicoties AS “DelfinGroup” atbalstam, palīglīdzekļi saņemti ne reizi vien. “Protams, šie palīglīdzekļi visu laiku “iet uz riņķi”. Piemēram, ziemā, kad ļaudis bieži lauž rokas un kājas, ļoti vajadzīgi ir kruķi. Pēc visādām operācijām cilvēkiem nepieciešami tualetes podu paaugstinājumi vai arī podu krēsli istabām. Protams, arī ratiņi un staigulīši. Mēs visiem sakām, ka viņi var tos lietot trīs mēnešus un pēc tam tie jādod atpakaļ. Bet sanāk jau arī tā, ka šie palīglīdzekļi cilvēkiem vajadzīgi ilgāku laiku. Ar ģimenes ārsta norīkojumu valsts apmaksātu palīglīdzekli iespējams iegūt savā īpašumā, taču ļoti daudzi to nedara, viņi labāk to paņem uz laiku. Piemēram, ja jābrauc uz slimnīcu vai attiecīgais palīglīdzeklis cilvēkam nepieciešams vien atlabšanas periodam. Pēdējā laikā nav gadījies, ka kāds no viņiem pazustu bez pēdām, lai gan agrākos laikos arī tā ir bijis. Mums šis nekad nav bijis maksas pakalpojums un man tas liekas tikai dabiski. Tāpēc esam ļoti pateicīgi LSKA par atbalstu šo palīglīdzekļu iegādē.”
Biedrība “Baltā māja” min vēl kādu piemēru, kuru varētu pārņemt biedrības, kuru darbības lauciņš ir sociālā joma. Runa ir par labdarību. “Mums ir tāda vietiņa trepēs, kurp līvānieši nes drēbes vai traukus un citi, kuriem tas nepieciešams, tos var paņemt. Jo īpaši tas attiecas uz jaunajām māmiņām, bērniem un arī senioriem. Citreiz cilvēki tur noliek arī rotaļlietas vai grāmatas, turīgāki atnes un mazāk turīgie paņem. Tas ir pilnīgi normāli.”
Kā līvānieši Latvijas senioriem svētkus sagādāja
“Tieši “Baltā māja” izcīnīja to, ka pirms 12 gadiem Starptautiskā veco ļaužu diena (Senioru diena 1.oktobrī – aut.) iekļuva Latvijas atzīmējamo dienu kalendārā,” šāds ieraksts, atzīmējot “Baltās mājas” 25. gadskārtu, rodams Līvānu novada mājas lapā. “Mēs uzreiz nolēmām, ka mēs, sanākuši “Baltajā mājā”, nerunāsim par savām slimībām, jo katram tās ir savas un vissvarīgākās. Otrs lēmums bija, ka nekādā gadījumā nedrīkst lielīties ar saviem bērniem un mazbērniem, jo viņi arī katram ir vislabākie. Toreiz vēl nebijām tik veci, jo pensijā gāja stipri agrāk, līdz ar to akcents tika likts uz mācībām, uz to, lai “Baltajā mājā” mēs varētu tikties ar interesantiem cilvēkiem, lai mēs kaut ko gūtu, lai mēs augtu, nebūtu tikai večiņas, kas sēd mājās. Jāsaka, ka visu šo gadu laikā tas ir arī izdevies,” teikts ierakstā.
Par to, cik “Baltās mājas” seniori ir aktīvi, pārliecinājusies arī LSKA. Katrā mūsu tikšanās reizē skan dziesmas, Līgo svētku priekšvakarā dziedātāji tērpušies tautas tērpos un vienmēr, kad esam Līvānos, mums ar lepnumu tiek rādīti Dienas aprūpes centra klientu darinājumi.
“Mums kādu gadu vairāk ir radošo darbu klubiņš. Es saku, izdomājiet tak, meitenes, nosaukumu, bet tā vēl nav. Viņas tiekas divreiz mēnesī un tad arī viena rāda viena otrai visādus paņēmienus un darbus. Mēs arī projektos ļoti daudz izvēlamies radošās nodarbības, jo cilvēkiem tas patīk. Cilvēki vispār ir ļoti radoši. Mums paveicies arī ar mūsu darbiniekiem, kas meklē visādas idejas.”
Ar Ingunu Baduni sarunājās Ilona Bērziņa
1 foto “Baltā māja” direktore Inguna Badune “Latgales senioru balvā 2025” saņem balvu nominācijā “Ieguldījums izglītības jomā”.
2 foto Ceļotāju kluba tikšanās 27.11.2025.
3 foto Kas ir laime? Atbildi meklējam visi kopā.
4 foto LSKA ziedotie tehniskie palīglīdzekļi
5 foto Tikai pozitīvas emocijas!