Sēde notiek klātienē un attālināti dalībniekiem elektroniski ir izsūtīti sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi.
Darba kārtība:
- Par Nevalstisko organizāciju loma civilās aizsardzības sistēmā.
Informē Sandra Šimkus Krīzes vadības centra eksperte krīzes pārvaldības jautājumos, Egita Diure Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta konsultante, Santa Harjo-Ozoliņa Biedrība “Alūksnes lauku partnerība” valde.
- Latvijas nostāja par Eiropas Komisijas komunikāciju – Eiropas demokrātijas vairogs.
Informē Valsts Kancelejas direktors Raivis Kronbergs.
- Par Sabiedrības iesaistes un atvērtās pārvaldības darba grupas pozīciju “Par pilsoniskās sabiedrības iesaisti publiskā finansējuma plānošanā”.
Informē Andris Gobiņš Biedrības Eiropas kustība Latvijā Valdes prezidents.
- Sēdē tika sniegta informācija par to, ka NVO nav papildinājums valsts pārvaldei, bet tā ir sistēmas elements.
ES, NATO un Lietuvas pieredze rāda, ka NVO integrācija nav labā griba, bet valsts noturības priekšnoteikums. Nevalstiskās organizācijas – būtisks balsts krīžu pārvaldībā. Krīzes vadības centra eksperte krīzes pārvaldības jautājumos Sandra Šimkus norādīja uz to, ka mūsdienu drošības vide kļūst arvien sarežģītāka un neprognozējamāka. Viņa uzsvēra, ka ģeopolitiskā nestabilitāte, hibrīdapdraudējumi, kiberuzbrukumi, pandēmijas un klimata pārmaiņu radītās sekas vairs nav nākotnes scenāriji, bet gan pieredzēta realitāte. Tas nozīmē, ka valstij savlaicīgi un sistemātiski jāstiprina gatavība krīzēm.
Diskusijā īpaši tika izcelta NVO nozīme – to tuvums kopienām, spēja rīkoties ātri un elastīgi, kā arī sabiedrības uzticēšanās. Šīs organizācijas ne tikai sniedz praktisku atbalstu krīzēs, bet arī var palīdzēt stiprināt informatīvo vidi, skaidrojot situācijas un mazinot dezinformācijas ietekmi. Būtiski ir īstenot sistēmisku pieeju šo organizāciju un valsts pārvaldes sadarbībā. (sk.prezentāciju)
Par komunikācijas nozīmi krīzes situācijās plašāk stāstīja Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta konsultante Egita Diure, uzsverot, ka izšķiroša ir koordinēta rīcība un vienota, skaidra komunikācija. Liela nozīme ir arī nepārtrauktam informatīvās vides monitoringam, īpaši ārvalstu informācijas operāciju kontekstā.
Brīvprātīgo koordinēšana ir tilts starp iedzīvotājiem un institūcijām uz ko norādīja Biedrības “Alūksnes lauku partnerība” valdes priekšsēdētāja Santa Harjo-Ozoliņa. Viņa dalījās pieredzē par brīvprātīgo resursu koordinatoriem, kuri krīzes situācijās palīdz savienot pašvaldības, biedrības un iedzīvotājus, nodrošinot ātrāku un mērķtiecīgāku palīdzības sniegšanu. (sk.prezentāciju)
Diskusijā iezīmējās arī vairāki izaicinājumi – joprojām trūkst vienota regulējuma un skaidra darbības modeļa, nepieciešams regulāri atjaunot pieejamo resursu informāciju, kā arī stiprināt finansējumu un speciālistu kapacitāti, lai sistēma būtu ilgtspējīga.
Palīdzības līgumi ir atslēgas instruments. Lietuva ir izstrādājusi modeli – slēgt līgumus miera laikā, aktivēt līgumus krīzē — negaidīt, līdz krīze jau ir sākusies. Šobrīd jāatzīst, ka koordinācija ir apgrūtinājums bez struktūras. Brīvprātīgo resursu koordinātors katrā ministrijā – amatpersonu un NVO spēju reģistrs ir minimālā prasība efektīvai sadarbībai.
- Sēdē tika sniegta informācija par Latvijas pozīciju jautājumā par Eiropas demokrātijas vairogu skaidrojot Eiropas Komisijas iecerēto pasākumu nozīmi informatīvās vides aizsardzībā un demokrātijas stiprināšanā. Dalībvalstis apvienos pieredzi un zināšanas, lai veicinātu visas Eiropas sabiedrības noturību. Valsts kanceleja ir kļuvusi par nacionālo kontaktpunktu šajā iniciatīvā.
Īpaši tika akcentēta nepieciešamība nodrošināt finansējumu un sabiedrisko organizāciju aktīvu iesaisti. Kopējais vēstījums sēdē bija skaidrs – cieša sadarbība starp valsts pārvaldi un nevalstiskajām organizācijām, stipra komunikācija un aktīva sabiedrības līdzdalība ir pamats noturīgai un demokrātiskai valstij.
- Līdztekus drošības jautājumiem padomē tika diskutēts arī par sabiedrības jēgpilnāku iesaisti publiskā finansējuma plānošanā. Par Sabiedrības iesaistes un atvērtās pārvaldības darba grupas sagatavoto to informēja Andris Gobiņš, aicinot ieviest “atklātā budžeta gadu”, kas veicinātu sabiedrības līdzdalību valsts un ES budžeta plānošanā.
Atklātā budžeta gads — mērķtiecīga iniciatīva, kuras ietvaros tiek iesaistīta sabiedrība visos ar valsts un ES budžeta plānošanu saistītos jautājumos, kā arī apzināta un publiskota labā prakse pilsoniskās sabiedrības iesaistē publiskā finansējuma plānošanā.
Iniciatīvas ietvaros tiek veikti šādi soļi:
- Labās prakses apzināšana– valsts pārvaldes iestādes apkopo un iesniedz informāciju par informācijas pieejamību un esošajiem pilsoniskās sabiedrības iesaistes mehānismiem budžeta plānošanā, tostarp par to, kas darbojas labi un kur ir vieta uzlabojumiem.
- Pilotfāze– valsts pārvaldes iestādes sadarbībā ar savas nozares biedrībām tiek paplašināti, izmēģināti jauni vai uzlaboti iesaistes formāti, kuru rezultāti tiek dokumentēti un izvērtēti.
- Vadlīnijas– izstrādātas praktiskas vadlīnijas pilsoniskās sabiedrības iesaistei budžeta procesā, kas var kļūt par standartu visām ministrijām.
- Publiska atskaite — gada noslēgumā tiek publiskots kopsavilkums par paveikto, sasniegtajiem rezultātiem un turpmākajiem soļiem.
Finanšu ministrija savukārt rosināja apkopot labās prakses piemērus un stiprināt dialogu ar biedrībām un nodibinājumiem.
KVC_Memoranda sēdei (NVO iesaiste) VK_Demokrātijas vairogs Memoranda padome KVC 25.03.2026.