Limbažu novada Mobilās Senioru skolas marta tikšanās norisinājās Viļķenē.
Trīs pašvaldības apmaksāti autobusi turp aizvizināja aktīvos skolēnus no Limbažiem, Salacgrīvas, Ainažiem, Korģenes, Staiceles, Alojas, Ungurpils, Skultes… Ieradās gandrīz pusotrs simts senioru, kuri atkal vēlējās uzzināt kaut ko jaunu, satikties un izjust prieku par kopā būšanu. *)
Kad visi bija sasēduši pie skaisti noformētiem, balti klātiem galdiņiem Viļķenes kultūras nama lielajā zālē, savus audzēkņus uzrunāja šīs īpašās skolas vadītāja un koordinatore Maija Andersone, novada Izglītības pārvaldes speciāliste interešu un mūžizglītības jautājumos. Vispirms viņa pajautāja senioriem, vai viņi – kā lielākoties ierasts skolās – gaida mācību gada noslēgumu. Atskanēja skaļš un vienbalsīgs: – Nēēē! Mēs nemaz nepriecājamies, ka tas tuvojas. M. Andersone palūdza rokas pacelt tiem, kuri uz Senioru skolu ieradušies pirmoreiz. Pacēlās kādas pārdesmit rokas. Un apmēram tikpat daudzi atsaucās, apliecinot, ka bijuši visās tikšanās reizēs, sākot no septembra pasākuma Limbažos un pēc tam Salacgrīvā, Alojā, Ozolmuižā, Pociemā. M. Andersone jau informēja, ka 14. aprīlī pasākums būs Skultes pagasta Mandegās, bet šis mācību gads noslēgsies 26. maijā Staicelē.
Par mācību dienu Viļķenē Senioru skolas koordinatore piebilda, ka tā mūsdienīgi noritēs, strādājot grupās, un aicināja visus, kuriem sagadījies sasēsties pie viena galdiņa, savā starpā iepazīties. Var sacīt, ka pirmā bija vēstures un ģeogrāfijas stunda, ko vadīja Viļķenes pakalpojumu sniegšanas centra vadītāja Gita Kārnupe, pastāstot par pagastu, kas daudziem zināms kā Baumaņu Kārļa dzimtā vieta. Viņa aicināja arī iepazīt kultūras nama 2. stāva telpā iekārtoto bibliotēkas novadpētniecības krājumu.
Nākamā nodarbība, ko vadīja SEB bankas eksperts Kristaps Kerno, bija par digitālo drošību, kā būt modriem un neiekrist krāpnieku lamatās, kuri zvana, raksta īsziņas, elektroniskās vēstules… Vienmēr jāielāgo ieteikums – ja kāds aicina kaut kur sūtīt jelkādus savus datus, vispirms sev jāpasaka – stop!. Pirms rīkoties, jāpārbauda, kas ir prasītājs. – Krāpnieki vienmēr cenšas steidzināt, radīt stresu, – uzsvēra eksperts. Un vēl viens ieteikums, ko derētu ielāgot, – viltnieki pasākuši izmantot variantu ar otru zvanu. Tātad jums piezvana krāpnieki, cenšas izvilināt, piemēram, bankas konta datus, taču jūs neuzķeraties. Tad pēc neilga laika atskan zvans no cita numura – it kā no kādas tiesībsargājošas iestādes, kura tikko fiksējusi neliešu mēģinājumu jūs apmuļķot un tagad tūlīt noziedzniekus izdosies pieķert. Jūs nopriecājaties, ka viņus atmaskos, esat gatavi palīdzēt cīņā par taisnību un… iedodat savus datus, lai it kā izmeklētāji varētu visu noskaidrot. Un tieši šajā otrajā cēlienā krītat par upuri krāpniekiem. Vēl viens atgādinājums – ja neesat piedalījies nevienā loterijā, laimests kā brīnums pie jums nevar uzrasties. Pasākuma apmeklētājiem netrūka arī jautājumu ekspertam. Vairākkārt izskanēja viņu ieteikums – gādāt, lai cilvēkiem ir vieglāk sazvanīt bankas. Iespējamas krāpniecības gadījumā visi tiek mudināti zvanīt uz savu banku, bet tur numurs aizņemts un aizņemts. Varbūt vajag vienotu uzticības telefonu?
Gluži citās – brīnišķīgās noskaņās – aizritēja dienas radošā sadaļa kopā ar Viļķenes amatierteātra režisori Indru Rubi. – Mana pārliecība – kultūra jāaktivizē tuvāk cilvēkiem, tieši pagastos, – uzsvēra režisore, kura jau 30. sezonu strādā ar tiem viļķeniešiem, kuri grib spēlēt teātri. Šajā laika posmā tapuši vairāk nekā 35 iestudējumi. Janvārī kultūras namā norisinājās jauks sarīkojums Gatavs uznācienam, ar kuru vietējais amatierteātris nosvinēja 80. jubileju. Taču vispār teātra spēlēšanas tradīcijas Viļķenes pusē ir vēl daudz senākas. Jau 1902. gada Mājas Viesī lasāma vēsts, ka šejienieši iestudējuši izrādi. Senioru skolas apmeklētāji varēja noskatīties gan videofilmu par Viļķenes amatierteātri un jubilejas pasākumu, gan ierakstu, sagatavotu pandēmijas laikā, kad aktieri nevarēja tikties, tomēr nofilmēja, kā dažādās pagasta vietās tiek runāta Jāņa Saktiņa dzeja. Emocionāla un patriotiska. Šobrīd kolektīvā top jauns iestudējums – Ineses Tālmanes smeldzīgā luga Vecus kokus nepārstāda. Novada senioriem jau tika daži fragmenti no topošās izrādes. Intriga radīta, tagad jāgaida pirmizrāde. Taču tā nebija, ka ciemiņi varēja tikai priecāties par Viļķenes aktieru labo dikciju, skaidro valodu un atraisītību, arī pašiem I. Rubes vadībā vajadzēja veikt dažādus vingrinājumus. Liela daļa apņēmīgi sprieda, ka noteikti mājās tos vēl atkārtos un atkārtos.
Azartiski visi iesaistījās arī Viļķenes bibliotēkas galvenās bibliotekāres Mārītes Purmales sagatavotajā uzdevumā – katrs galdiņš saņēma lapu ar citātu no kāda latviešu autora darba, vajadzēja zālē atrast otru grupu, kurai ir cits fragments no šī paša romāna, stāsta vai dzejoļa (izmantoti bija Mērnieku laiki, Dullais Dauka, Sūnu ciema zēni, Atraitnes dēls, Nāves ēnā...). Tātad nācās ne tikai atmiņā atsvaidzināt faktus par literatūru, bet arī sadarboties ar pārējiem. Viktorīnas noslēgumā, kad grupu pārstāvji zāles priekšā arī citiem nolasīja atminētos citātus, neviļus sanāca tāda kā literārā kompozīcija. Interesanti, ka uzdevuma veikšanā seniori nemēģināja izmantot internetu un mākslīgo intelektu, bet gan pašu prātu un savas zināšanas.
Pasākums Viļķenē noslēdzās ar sirsnīgu sadziedāšanos kopā ar Māri Grīnbergu. Pavisam trāpīgi skanēja dziesma Viss nāk un aiziet tālumā. Un sākas viss no gala… Atvadoties līdz nākamajai tikšanās reizei, M. Andersone pateicās visiem dalībniekiem un mājniekiem – Viļķenes kultūras nama vadītājai Ditai Rullei un viņas komandai par gādīgo uzņemšanu (ikviens jutās gaidīts) un arī gardajām pusdienām!
Pēc pasākuma no dažiem senioriem dzirdēju ļoti trāpīgu atsauksmi – ir bezgala patīkami būt kopā ar tik daudziem smaidīgiem cilvēkiem, kuri nesūkstās par problēmām, nekritizē valdību (to varbūt dara citos saietos), bet priecājas un novērtē labo.
Laila PAEGLE
Laikraksts Auseklis