Demogrāfijas jautājumi vistiešākajā veidā ir saistīti ar nākotnes senioru dzīves kvalitāti. Ja demogrāfiskā bedre turpinās padziļināties, nav izslēgts, ka ievērojami var pieaugt arī pensionēšanās vecums. Tas dod pamatu bažām, ka jau salīdzinoši tuvā nākotnē pietiekami daudz senioru pensijas vecumu nepaspēs izbaudīt, brīdina biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) un norāda, ka demogrāfijas jautājumu risināšanai jābūt vienai no galvenajām valsts prioritātēm.
Latvijā joprojām ir negatīvs dabiskais pieaugums, mazāk kļūst cilvēku darbspējas vecumā un paredzams, ka viņu skaits arvien samazināsies. Tas nozīmē, ka vai nu būs jāveicina darbinieku pieplūdums no trešās pasaules valstīm, visiem iespējamiem līdzekļiem jāsekmē remigrācija, jāiesaista seniorus darba tirgū arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas, bet ilgtermiņā vienīgais iedarbīgais līdzeklis ir dzimstības pieaugums un ģimenisko vērtību turēšana godā.
Attiecībā uz senioru nodarbinātību jāuzsver, ka daudzi labprāt iesaistās darba tirgū arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, tomēr ir vērā ņemama atšķirība vai seniors to dara brīvprātīgi, vai arī tādēļ, ka ir pacelts pensionēšanās vecums. “Pagaidām uz nepieciešamību celt pensionēšanās vecumu norādījuši atsevišķi pētnieki, tomēr nevaram izslēgt, ka darbaspēka trūkuma apstākļos un cerībā ieekonomēt sociālā budžeta līdzekļus, šādu ideju var atbalstīt arī likumdevējs,” norāda LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.
LSKA ieskatā pensijas vecuma paaugstināšana nav pieļaujama un biedrība pilnībā atbalsta labklājības ministra Reiņa Uzulnieka savulaik pausto, ka optimāli ir pensionēties 65 gadu vecumā.
“Latvija ir pēdējā vietā veselīgi nodzīvotajos gados. Pēc iedzīvotāju dzīves ilguma esam trešajā vietā no beigām starp Eiropas Savienības valstīm. Ja, saskaņā ar “Eurostat” datiem, 2024.gadā ES vidēji tie ir 81,7 gadi, tad Latvijā – 76,7 gadi. Šādā situācijā pensijas vecuma celšana būtu ļoti netaisnīga. Vienīgais veids kā saglabāt paaudžu solidaritātes sistēmu, kad strādājošo sociālās iemaksas tiek novirzītas pensiju izmaksai, ir valsts politikas līmenī rūpēties par to, lai gados jaunie cilvēki nedotos prom uz citām valstīm un ģimenes arvien vairāk izšķirtos laist pasaulē bērnus. Tādēļ LSKA pilnībā atbalsta Labklājības ministrijas ieceri demogrāfijas veicināšanai virzīt plašu atbalsta programmu. “Demogrāfijas jautājumiem jābūt valsts prioritāšu saraksta pašā augšgalā, jo, ja nebūs jaunās paaudzes, nebūs arī cilvēku, kas šeit dzīvos un cels nākotnes Latviju. Šim nolūkam nepieciešamie papildu 150 miljoni eiro nav maza, bet tanī pat laikā nav arī liela summa, ja runājam par nācijas nākotni,” uzsver LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece.
Projektu LSKA aktivitāšu nodrošināšanai 2026.gadā
atbalsta Labklājības ministrija,
Par materiāla “LSKA: Demogrāfijas jautājumiem jābūt valsts prioritāšu saraksta augšgalā” saturu atbild Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”.