Latvijā arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas daudzi seniori turpina darba gaitas. Tomēr tas nenozīmē, ka pensionēšanās vecuma latiņu būtu jāturpina celt, uzskata biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA). “Ir svarīgi, lai cilvēkiem būtu pārliecība, ka vismaz tuvākajā nākotnē pensionēšanās vecums netiks paaugstināts, savukārt senioriem, kuri var un grib strādāt, tāda iespēja būtu arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas,” norāda LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.
Pensionēšanās vecuma pieaugums 2025.gada sākumā sasniedza 65 gadu slieksni un līdz ar to noslēdzās 2014.gadā uzsāktā pensionēšanās vecuma pakāpeniskā palielināšanās ik pa trim mēnešiem. LSKA ieskatā ir svarīgi, lai attiecībā uz pensionēšanās vecumu spēles noteikumi nemainās un strādājošie, kuriem pensijas vecums jau ir “rokas stiepiena” attālumā, var būt pārliecināti, ka nekas nemainīsies. “Lai arī vairākās Eiropas valstīs pensionēšanās vecums ir lielāks, tomēr Latvijā šis slieksnis joprojām ir augstāks kā Eiropas Savienībā vidēji, kur vīrieši pensijā dodas vidēji 64,7 gadu vecumā, bet sievietes, sasniedzot 63,8 gadus. LSKA uzskata, ka pensionēšanās vecuma tālāka nemainība ir svarīga pirmspensijas vecuma cilvēku stabilitātes un drošības sajūtai, tomēr ne mazāk būtiska ir pārliecība, ka katrs, kurš vēlēsies, varēs turpināt darba gaitas arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas,” pauž Lilita Kalnāja.
LSKA atzinīgi vērtē labklājības ministra Reiņa Uzulnieka pausto, ka 65 gadi ir optimāls vecums, kad aiziet pensijā, tāpat arī ministra solījumu pensionēšanās vecumu necelt.
“Ja seniors vēlas pensijā atpūsties, viņam ir gana daudz iespēju, kā savu ikdienu padarīt krāsaināku. NVO, tai skaitā arī LSKA, piedāvājums tam ir pietiekami plašs un daudzveidīgs. Tomēr arī iespēja turpināt darba gaitas senioriem ir ļoti svarīga, jo nav jau noslēpums, ka ar pensiju vien daudziem pensionāriem cilvēka cienīgai dzīvei nepietiek. Lielākā daļa senioru ir pietiekami sociāli aktīvi, lai vēlētos apmeklēt gan dažādus kultūras pasākumus, gan doties kaut vai nelielos ceļojumos, atrastos sabiedrībā un piepildītu citas savas ieceres. Darba gaitu turpināšana ir viens no instrumentiem, kas ļauj viņiem ne vien šīs vēlmes īstenot, bet dod arī pienesumu tautsaimniecībai,” saka LSKA priekšsēdētājas vietniece.
LSKA arī ļoti atzinīgi vērtē to, ka no šī gada pensionāriem neapliekamais minimums ir 1000 eiro, turklāt to ir iespējams dalīt, ja seniors strādā un vēlas, lai 500 eiro neapliekamais minimums attiektos uz pensiju, bet otri 500 eiro uz darba algu.
LSKA ieskatā Labklājības ministrija šogad ir daudz paveikusi senioru dzīves apstākļu uzlabošanai kā ceļot pensionāru ienākumiem piemērojamo neapliekamo minimumu, tā indeksējot pensijas un atlīdzības apmērus, ja tās nepārsniedz 1488 eiro. “Esam pateicīgi Labklājības ministrijai par paveikto, tomēr ļoti ceram, ka nākamgad izkustēsies arī bāzes pensiju “vezums” vismaz attiecībā uz tiem senioriem, kuri sasnieguši un pārsnieguši 85 gadu vecumu,” saka Lilita Kalnāja.
Projektu LSKA aktivitāšu nodrošināšanai 2025.gadā
atbalsta Labklājības ministrija,
Līguma Nr. LM2025/21-26/22
anketa_pensionēšanās vecums doc