Ja gribam patiesi iedzīvināt sudraba ekonomiku, uzlabot gados vecāku iedzīvotāju veselības stāvokli, lietderīgi izmantot viņu potenciālu un atkal iesaistīt darba tirgū, tad mūžizglītība un Trešās paaudzes universitātes (U3A) ir viens no veidiem, kā to iespējams paveikt. Šobrīd Latvijā tuvojas noslēgumam ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un valsts budžeta līdzekļiem finansētais projekts par U3A tīkla izveidi. Sīkāk par to lūdzām pastāstīt projekta vadošā partnera – biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” valdes priekšsēdētāju Agitu Pleiko.
Projekta īstenošana sākās pirms diviem gadiem – 2023.gada jūlijā un tā kopējais finansējums bija 429 381 eiro. Vai esat apmierināta ar rezultātiem?
Viennozīmīgi – jā, pat ļoti! Uzskatu, ka mums, NVO partneriem, kuru skaits projekta laikā ir ievērojami audzis, izdevies “uzlikt galdā” sabiedrības novecošanās problēmu tā, lai par to aizdomājas gan valsts sektorā strādājošie – lēmēj- un izpildvaras pārstāvji, gan sabiedrība kopumā. Un ne tikai tas – mums izdevies arī piedāvāt risinājumus Trešās paaudzes universitāšu jeb Latvijā vairāk atpazīstamo senioru skolu tīkla izveidošanā un ieviešanā. Izdevies aizsākt sadarbību gan ar Latvijas politiķiem un izpildvaras pārstāvjiem, gan starptautiskajiem partneriem. Tas ir pat vairāk nekā bijām apsolījuši projekta pieteikumā. Gribētu izmantot izdevību un publiski pateikt – cik ļoti es novērtēju katru aktīvo senioru, kas darbojies kādā no projekta pasākumiem, uzzinot pats un stāstot tālāk par to, kā darbojas Trešās paaudzes universitātes. Augsti vērtēju arī projekta partneru NVO vadītāju atbildīgumu un atsaucību, ieteikumus labākai projekta aktivitāšu realizēšanai. Un noteikti vēlos atzīmēt sešu projekta ekspertu no dažādām Latvijas vietām ieguldījumu – šo divu gadu laikā tās bieži vien bija ne tikai zināšanas un prakse, ar ko viņi dalījās, bet arī pleca sajūta, reizēm mierinājums, reizēm padoms, bet vienmēr darīšanas prieks!
U3A tīkls jau labu laiku sekmīgi darbojas mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā. Kāpēc Latvija U3A tīkla izveidošanas ziņā palika pēdējā? Vainojams atbilstoša normatīvā regulējuma trūkums vai ir kādi citi iemesli?
U3A (The University of the Third Age – angl.) vēsturiski nāk no Francijas – varbūt ceļš bija pārāk tāls līdz Latvijai? Tas jokam. Bet ja nopietni – U3A izplatījies arī citās Eiropas valstīs, redzam – ka arī globāli. Latvija – es teiktu, tas ir reāls tādas “strausa politikas” rezultāts. Mēs arī šodien redzam, ka ne visi Latvijas valstsvīri un sievas ir gatavi atzīt acīmredzamo – sabiedrība noveco. Tas ir tāpat kā savulaik neviens nopietni neklausījās demogrāfa Ilmāra Meža brīdinājumos, ka valstij jārīkojas šeit un tagad, lai palielinātu dzimstību. Rīcība nesekoja, un tagad mēs likumsakarīgi runājam un aktualizējam sabiedrības novecošanās problēmu, un tā tas būs vismaz 20 tuvākajos gados un varbūt pat ilgāk – ja dzimstība nepieaugs. Es teiktu – neatliekami ir spēt godīgi paskatīties sev acīs, atzīt problēmu un spēt rīkoties! Protams, tuvāko darbu sarakstā ir arī normatīvo aktu pārskatīšana un ieteikumu izstrādāšana izmaiņām tajos – lai mēs tur tieši un nepārprotami ieraudzītu atbalstu senioru skolām.
Kādu pieredzi mēs varētu pārņemt no Polijas, un kādu – no Portugāles, kur kopā ar projekta partneriem bijāt pieredzes apmaiņas braucienos?
Polija ir valsts, kurā dominē tā sauktais U3A franču modelis, kas tradicionāli saistīts ar augstskolu sistēmu valstī. Savukārt Portugālē vadošais ir angļu modelis – kur U3A darbu pārsvarā realizē NVO. Ko no tā visa varam mācīties Latvijā – ir vēl diezgan neskaidrs jautājums. Šobrīd redzam, ka arī augstskolas sāk izrādīt interesi, acīmredzot iedvesmojoties no Francijas pieredzes tālajā 1973.gadā, kad profesors un gerontologs Pjērs Vellas panāca, ka pakāpeniski arvien tukšākajos Tulūzas augstskolu solos tika iesēdināti seniori, kuri bija sapratuši mācīšanās visa mūža garumā vērtību. Un rosība ir arī nevalstisko organizāciju sektorā – vēl šodien projekta partnera “Baltā māja” no Līvāniem vadītāja Inguna Badune apliecināja, ka seniori Latgalē ir ieinteresējušies un arvien vairāk vēlas mācīties, “pievienot gadiem dzīvi” – kā mēs to definējām senioru fotokonkursā!
2010.gadā Rīgā tika nodibināta pirmā pieaugušo neformālās izglītības iestāde RASA, tomēr jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas praktiski visās senioru NVO bijuši grāmatu draugu pulciņi, mācītas tautas daiļamata prasmes, apgūtas valodas un dažādas citas lietas. Kādi ir kritēriji senioru skolu izveidei un darbībai?
Esam noteikuši – kam ir jābūt, lai varētu teikt, ka organizācija darbojas kā senioru skola. Ir vairākas pazīmes, ko esam nosaukuši par U3A formulu. Minēšu galvenos nosacījumus. Vienā U3A ir vismaz 20 cilvēku pensijas vai pirmspensijas (50+) vecumā un vismaz viens koordinators. U3A ir atvērta ikvienam vecumā no 55 gadiem, kas vēlas mācīties un katram dalībniekam jābūt reģistrētam skolas apmeklētāju reģistrā.
Mācības U3A notiek regulāri, ne retāk kā reizi nedēļā un ne mazākā laika posmā kā no oktobra līdz maijam ieskaitot. Gada sākumā mācību vajadzību noteikšanai tiek veikta aptauja, bet gada noslēgumā ir mācību satura izvērtējums. Nodarbības ir sadalītas blokos, kā, piemēram, veselīga novecošana, digitālās prasmes, svešvalodas, fiziskās aktivitātes, radošās darbnīcas, māksla un kultūra u.c. Mācības pamatā notiek klātienē un to apguves vietā ir nodrošināta vides piekļuve, kā arī ērta pieeja labierīcībām.
Projekta īstenošanā piedalās nevalstiskās organizācijas, kuras izveidojušas savas senioru skolas visā Latvijā. Vai šis senioru skolu tīkls varētu kļūt zināmā mērā par pamatu U3A tīkla izveidei?
Tas jau tā ir noticis – pamati ielikti, arī tas ir projekta laikā paveiktais! Bija plānots, ka esošajiem sākotnēji pieciem projekta partneriem – biedrībām “Vidusdaugavas NVO centrs” (vadošais partneris, projekta iesniedzējs), Kuldīgas Senioru skola, Ikšķiles Senioru skola, Latvijas Senioru kopienu apvienība un “Baltā māja” – pievienosies vēl piecas NVO. Bet projekta noslēguma mēnesī secinām, ka mums pievienojušies desmit jauni partneri! Un interese nebeidz beigties – esam jau uzrunāti no vairākām augstskolām un arī NVO puses.
Pagājušā gada nogalē Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē izskanēja, manuprāt, ļoti interesants ierosinājums. Proti, varbūt dažādas ministrijas varētu apvienot spēkus un iesniegt kopīgu EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta projekta pieteikumu U3A tīkla attīstībai Latvijā. Vai tas palicis tikai idejas līmenī vai arī sperti jau kādi konkrēti soļi šīs idejas iedzīvināšanā?
Sākotnēji tiek iesniegtas idejas. Labklājības ministrija ziņo, ka viņi ir iesnieguši ideju par senioru skolu attīstību Latvijā, diemžēl tā nav tikusi atbalstīta. Neesmu dzirdējusi, ka ministrijas kaut ko šai sakarā darītu kopā – manuprāt, mūsu ministrijas sadarbojas visai nelabprāt, ja vien nav tieša spiediena to darīt. Tā ka šobrīd EEZ/Norvēģijas FI atbalsta no valsts puses šim nebūs – kā izskatās. Bet zināms, ka NVO sektoram būs gandrīz tikpat liels atbalsts, cik iepriekšējā periodā – tā ka rakstīsim projektus paši!
U3A projekts neapšaubāmi ir ļoti nozīmīgs senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai. Taču ko šāds gados vecāku cilvēku mūžizglītības tīkls dod sabiedrībai un valstij kopumā? Cilvēks 70 – 80 gadu vecumā diezin vai pārkvalificēsies, lai varētu sevi labāk piedāvāt darba tirgū…
Bet seniors jau nav tikai 70-80 gadīgs! Pārkvalifikācija – jā, tas varbūt būs vairāk gados jaunākiem senioriem, īpaši par jaunu mikrokompetenču apgūšanu Sudraba ekonomikas iedzīvināšanai sarunas mums vedās ar Ekonomikas ministriju. Gados vecāko senioru mācīšanās un būšana sabiedrībā dod citus ieguvumus mums visiem – šie seniori mazāk slimo, stipri mazinās riski neirodeģeneratīvajām slimībām, kā demence, Alcheimera slimība u.tml., daudz vēlāk vai nemaz nonāk sociālās aprūpes iestādēs, kuru uzturēšanai tiek tērēti diezgan ievērojami valsts līdzekļi, retāk iet pie ārstiem, jo izvēlas uzturēties savu vienaudžu sabiedrībā, ir vairāk apmierināti ar dzīvi, mazāk negatīvi noskaņoti. Turklāt seniori ir kompetentāki – pārzin sabiedriskās dzīves aktualitātes, ir informētāki, mazāk pakļaujas digitālās krāpniecības riskiem. Šie visi ir būtiski sabiedrības ieguvumi. Jā, notiek sabiedrības novecošanās, bet tā ir veselīga novecošanās!
Šis gads bijis ražīgs – noslēgts sadarbības līgums starp NVO – U3A projekta ieviesējām un Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju, Kultūras ministriju, Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Valsts kanceleju. Kādu atbalstu U3A ieviešanā jūs gaidāt no šīm valsts institūcijām?
Pirmkārt jau tas tika darīts, lai rosinātu ministrijas sadarboties. Jo novecošanās ir horizontāla aktualitāte – tā skar visas sabiedrības politikas. Varbūt NVO būs tie, kam izdosies panākt dažādu ministriju sadarbību?
Tomēr mēs rēķināmies, ka katrai ministrijai ir savs specifiskais darbības lauks. Skatoties citu valstu pieredzēs, redzam, ka rūpes par U3A ir vai nu sociālās labklājības ministriju pārziņā vai tā tiek tulkota kā izglītības kompetence. Ja vien nav, kā Polijā – kur ir atsevišķs senioru lietu ministrs (bez sekretariāta). Latvijā iniciatīvu uzņēmusies Labklājības ministrija, par ko tai liels paldies! Tomēr skaidrs, ka atbalsts būs nepieciešams arī no citām saistītajām ministrijām. Tāpēc Sadarbības Memoranda ietvarā izveidota darba grupa, kurā pārstāvēti visi to parakstījušie partneri, ir notikusi pirmā sēde – esmu ievēlēta par darba grupas vadītāju, kā arī esam pārrunājuši – kādi projekti valsts pusē jau šobrīd redzami kā senioru mūžizglītību atbalstoši. Ceru celt jautājumu par šo projektu kvalitatīvo izpildījumu un tiešām reālu pienesumu senioriem.
Latvijas Trešās paaudzes universitāšu asociācijas valdē esam pārrunājuši arī tos faktorus, kas būtu sadarbības ar katru no ministrijām pamatā, un tie atšķiras, ir katrai savi.
Tomēr es gribētu atgādināt Senioru festivāla ekspertu apaļā galda diskusijā runāto – šobrīd tēma “ir galdā”, bet visdažādākās idejas vēl tikai top, viss rodas un mainās, arī šo katras ministrijas īpašo lomu mēs vēl tikai meklējam. Ir skaidrība par to, ka novecošanās ir horizontāla problēma, bet par tās ietekmi un katras ministrijas lomu seku risināšanā – tas vēl ir procesā.
Šovasar nodibināta arī Latvijas Trešās paaudzes universitāšu asociācija. Kādi ir šīs asociācijas galvenie mērķi un uzdevumi?
Asociācijas galvenais mērķis ir sekmēt U3A tīkla attīstību Latvijā, nodrošinot platformu senioru dzīves kvalitātes un sociālās labklājības uzlabošanai, veicinot senioru mūžizglītību, pilsonisko līdzdalību un starppaaudžu sadarbību. Savukārt starp tās uzdevumiem īpaši jāizceļ U3A tīkla darbības paplašināšana visos Latvijas reģionos, tā nodrošinot senioriem vienlīdzīgu mūžizglītības pieejamību. Būtiski ir arī organizēt U3A mācību programmu akreditāciju un novērtēšanu, to kvalitātes standartu izstrādi un ieviešanu. Tā ir arī visaptverošas valsts senioru politikas veidošanas veicināšana, kā arī atbalsts Sudraba ekonomikas attīstībai, tā veicinot senioriem piemērotas nodarbinātības un sociālās uzņēmējdarbības iespējas. protams, jāveicina arī sabiedrības izpratni par veselīgu novecošanos un jāmazina vecuma diskrimināciju.
Vai Trešās paaudzes universitāšu tīkls Latvijā jau pārskatāmā nākotnē kļūs par realitāti? Kā šis tīkls darbosies un vai tam būs arī reāls valsts un pašvaldību atbalsts?
Hmmm, es domāju, mēs jau tajā realitātē esam iekšā! Jā, protams! Kā jau teicu – jāpārskata visi normatīvie akti un jāizstrādā priekšlikumi senioru skolu un to atbalsta iekļaušanai tajos.
Senioru festivālā LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis jau iezīmēja šo nākotnes perspektīvu: šobrīd tiek veiktas izmaiņas jau esoša projekta mērķa grupu definējumā, iekļaujot tur seniorus, bet 2026.gada sākumā Sabiedrības integrācijas fonds izsludinās grantu projektu konkursu senioru skolu atbalstam divu gadu periodā. Tas būs pilotprojekts, kura laikā valsts uzdevums būs saprast – kā šo atbalstu organizēt: kas strādā, kas nestrādā un ir jāmaina. Lai pēc tam varētu mērķēti iekļaut senioru skolu tīklam nepieciešamo atbalstu valsts budžetā. Mūsu Trešās paaudzes universitāšu asociācijā ir viedoklis, ka šo sarunu jāsāk jau laikus – pēc gada, 2027.gada sākumā – lai kopā ar NVO varētu sasniegt vislabāko sabiedrībai un senioriem, senioru skolām.
Jo kas tad ir senioru skolas? Izmaksu un organizēšanas ziņā efektīvs sociālās integrācijas un labklājības rīks veselīgas novecošanās veicināšanai – tāda ir īsā definīcija, un mēs tai sekosim!
Kas U3A tīkla izveidē jau paveikts, un kas vēl darāms? Kādas ir galvenās atziņas, ko guvāt no pirmā Latvijas senioru festivāla, kurš nesen norisinājās Kuldīgā?
Par paveikto – viss iepriekš minētais, plus nodibināta asociācija, līdz Latvijai atnesta starptautiskā pieredze, to dzirdējušas arī atbildīgās personas valsts pusē.
Projekta laikā tapušas vadlīnijas U3A izveidei un rokasgrāmata tās darbībai, uzsākta sabiedrības izglītošana – pēc festivāla lozunga “Mūžs kā zināšanu ceļš”.
Bet galvenais – interese virmo gaisā, un tas ir pats lielākais panākums!
Galvenās atziņas pēc festivāla
“Liels ieguvums U3A kustības attīstībai bija lielā festivāla publicitāte. Arī tas, ka vairākas ministrijas “sēdēja pie viena galda” gan paneļdiskusijā, gan apaļā galda diskusijā. Ieguvums bija arī plašā senioru organizāciju pārstāvniecība. Ir liela ieinteresētība. Latgales senioru NVO ļoti cer uz kādu reālu iespēju piedalīties apmācībās. Iespējams, jāsāk ar ZOOM, arī jāveido informācijas lapas izplatīšanai.” (Projekta eksperte Inguna Badune, “Baltā māja”)
***
“Festivālā satikās visas iesaistītās puses – gan esošās, jaunās U3A/senioru skolas, gan pašvaldību pārstāvji, gan Saeimas pārstāvji, gan ministrijas, gan paši seniori. Un vēlreiz tika apliecināts, ka senioru skolas ir aktualitāte. Publiski vēlreiz tika pausts valsts finansiālais atbalsts, iezīmējot jau mazliet konkrētākus ietvarus (SIF klātbūtne).
Man šķiet spēcīgi, ka bija klāt dažādu valstu pārstāvji un ar savu klātbūtni un ziņojumu pauda, ka senioru skolu ideja attīstījusies citviet Eiropā. Svarīga bija Vairas Vīķes – Freibergas klātbūtne – gan kā simbols mācīšanās mūža garumā, gan viņas uzruna kā apliecinājums idejas atbalstam.
Saskatu, ka šo varēja brīnišķīgi izmantot kā tīklošanās pasākumu – brīvi pieiet un pārrunāt aktualitātes ar citu valstu pārstāvjiem, dibināt kontaktus, jautāt, runāt.
Arī apaļā galda diskusijā izkristalizējās vismaz dažas lietas, ko gribētu no normatīvajiem aktiem – tomēr definēt izglītības likumā senioru skolas ar īpašu statusu. Un iekļaut arī normatīvajos aktos pašvaldību atbildību atbalstīt senioru skolas ar telpām, komunālajiem maksājumiem un jebkuru citu brīvo resursu.” (Sanita Bertmane, “Ikšķiles Senioru skola”, vadītāja).
***
“Senioru festivāls Kuldīgā ir vēsturisks brīdis senioru politikas veidošanā Latvijā. Ir patiess gandarījums par to, ka uzmanība šim jautājumam ir aktualizēta ne tikai no senioru puses, bet arī valdība un augstskolas redz potenciālu sadarbībā.” (Skaidrīte Gasperoviča, “Krāslavas senioru skola”)
***
“Patiess prieks, ka valsts mūs ir sadzirdējusi un ir gatava mūs kā seniorus atbalstīt tālākā darbībā. Lai mums visiem spēks un veselība turpmākos darbos!” (Guntis Graudiņš – Pētersons, Ķeipenes Senioru skola)
“LSKA ir viena no Latvijas Trešās paaudzes universitāšu asociācijas dibinātājām un mūsu ieskatā mūžizglītība ir viens no tiem pīlāriem, uz kuriem balstās piepildīta dzīve arī vecumdienās. Mēs turpināsim attīstīt “Senioru skolu Rīgā” un sadarbībā līdzdarboties ar visām pārējām senioru skolām.” (Projekta eksperte Lilita Kalnāja, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece)
***
Mana atziņa:
Bet dzīve turpinās un tas ir tik ļoti labi! Par jauniem projektiem, par jaunām idejām, jaunām sadarbībām-tai skaitā-ar valsts sektoru!
Intervēja Ilona Bērziņa
U3A idejas patroneses bijušās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas vēstījums Latvijas senioru festivālā: “Cilvēkam pēdējie mūža gadi ir tikpat svarīgi kā pirmie, jo pēdējie mūža gadi ir tie, kuros ir pašam iespēja noteikt un izvēlēties, ko viņš dara. Kāpēc dara? Cik daudz dara? Un, jo vairāk viņam ir iespējas un brīvības izvēlēties, jo labāka dzīves kvalitāte viņam paliks līdz pat mūža beigām.”