Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 39 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi. Sēde ir īpaša ar to, ka klātienē memorandu paraksta daļa no jaunajām 40 dalīborganizācijām NVO.  Kopš 2005. gada 15. jūnija, kad sadarbības memorands tika parakstīts pirmo reizi, to parakstījušas jau 587 organizācijas.

Darba kārtība:

1. Jaunu biedrību un nodibinājumu pievienošanās Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandam.

Informē  Nodibinājuma "Fonds "PLECS"" direktors Georgs Rubenis

2. Saruna par aktualitātēm nevalstiskajā sektorā un pilsoniskā un sociālā dialoga attīstībā

Informē Nodibinājuma "Fonds "PLECS"" direktors Georgs Rubenis

3. Ministru prezidentes Evikas Siliņas uzruna.
4. Sēdē Georgs Rubenis sniedza informāciju par Valsts kancelejas ar biedrības "Latvijas Pilsoniskās alianse" atbalstu rīkoto domnīcu rezultātiem.

(Domnīcas dalībnieki: Ministru prezidentes birojs, Valsts kanceleja, FM, ĀM, VARAM, IeM, TM, LPA, LDDK, LTRK, LBAS, LPS, NVO/MK Sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvji, eksperti, pieaicinātie NVO pārstāvji).

Domnīcu dalībnieki ir vienojušies, ka ar pilsonisko dialogu ir saprasts pastāvīgs, strukturēts, uz mērķi virzīts process, kura laikā notiek pilsoniskās sabiedrības un publiskās pārvaldes dialogā balstīta koprade. Dialoga laikā iesaistītajām pusēm tiek nodrošināta reāla iespēja ietekmēt lēmumus, tiek ievēroti skaidri sadarbības principi un mehānismi, kā arī tiek stiprināts sabiedrības pārstāvniecības modelis, kas garantē līdzsvarotu interešu pārstāvniecību un caurspīdīgumu.

G.Rubenis informēja, ka Deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, 2023. gada 15. septembrī dotais uzdevums “Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai” ir ticis īstenots organizējot diskusijas ar iesaistītajām pusēm (pilsoniskās sabiedrības attīstības jomā strādājošajām biedrībām, to skaitā, diasporas organizācijām, un nodibinājumiem, sociālajiem un sadarbības partneriem, politiķiem) par pilsoniskā un sociālā dialoga turpmāko īstenošanas ietvaru un izstrādāts ietvara dokuments par sabiedrības līdzdalību, sociālo dialogu un pilsonisko dialogu.

Rezultātā līdz 2024.gada 31.decembrim ir

 1) Noorganizēta diskusija starp iesaistītajām pusēm, panākot vienošanos par turpmāko pilsoniskā un sociālā dialoga īstenošanu.

2) Sagatavoti grozījumi Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes nolikumā, nevaldības organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikumā un citos normatīvajos aktos pēc nepieciešamības, lai nostiprinātu un ieviestu praksē pilsonisko un sociālo dialogu.

2025. gadā ir iztrādāts

1) Pilsoniskā dialoga kartējums – būtība, spēlētāji, mehānismi un iezīmēti saskares punkti ar sociālo dialogu.

2) kopīgais redzējums un darba uzdevumi, izstrādāti uzdevumi tiesiskā ietvara un prakses pilnveidei turpmākam darbam darba grupai.  

3) Detalizēts laika plāns:

• Līdz 2025. gada 30.septembrim: darba grupaiīstenot uzskaitītos uzdevumus – sagatavot priekšlikumus pilsoniskā dialoga tiesiskajam ietvaram.
• Līdz 2025.gada 30.oktobrim:Valsts kancelejai sarīkot atkārtotas domnīcu diskusijas, lai apkopotu un saskaņotu priekšlikumus, veicinot to praktisku pielietojamību.
• Līdz 2025.gada 30.novembrim:darba grupai nodot izstrādāto tiesiskās bāzes priekšlikumus Memoranda padomei.
• Līdz 2025. gada 30.decembrim:Valsts kancelejai virzīt izstrādāto normatīvo regulējumu apstiprināšanai atbilstošajās lēmējinstitūcijās, lai nodrošinātu tā praktisku īstenošanu.

 

 

Domnīcas secinājumi.

1. Pilsoniskais dialogs - ar tiesisko ietvaru regulēts pastāvīgs, strukturēts un mērķtiecīgs process, kurā kopīgi izstrādā horizontālo jautājumu vadlīnijas, normatīvos aktus, politikas plānus un citus stratēģiskos dokumentus, balstīties uz skaidriem sadarbības principiem, līdzsvarotu interešu pārstāvniecību un caurspīdīgumu.
2. Tiesību aktos nostiprināts pilsoniskais dialogs būtiski uzlabos un atvieglos publiskās pārvaldes un NVO sadarbību.
3. Pilnveidota pilsoniskā dialoga un līdzdalības kultūra, izveidojot ilgtspējīgus un strukturētus līdzdalības mehānismus, mazina birokrātiskos šķēršļus un veicina efektīvu iesaisti.
4. Jēgpilna un konstruktīva sabiedrības līdzdalības veicināšana lēmumu pieņemšanas procesā, īpaši aktuālajās norisēs: Latvija 2050, valsts attīstības redzējums, daudzgadu budžets un ES, EEZ finansējums, t.sk. finansējums un investīcijas sabiedrības iesaistē demokrātijas procesos, birokrātijas mazināšana, investīcijas aizsardzībā un drošībā.
5. Sabiedrības noturība – saliedētība, nācijas vienotība, komunikācija, izpratne par valdības lēmumiem, reģionālais aspekts, sabiedrības iesaiste drošības jautājumos.
6. Ministru prezidentes Evikas Siliņas uzruna.

Tiek sniegta informācija par atbalstu turpmākai sadarbībai ar NVO birokrātijas mazināšanas kontekstā, valsts aizsardzības īstenošanai civilās aizsardzības un starptautiskā militārā atbalsta uzturēšanai, demogrāfijas situācijas risināšanai, ministriju darba racionalizēšani starpinstucionālās sadarbības un kvallitatīvu normatīvo aktu izstrādāšanas kontekstā.

Tiek izteikts atbalsts NVO īstenotajam sadarbības formātam domnīcu veidā, norādot uz ieguvumiem un nepieciešamību uzturēt komunikāciju visos līmeņos, tostarp iesaistoties politiskajās oraganizācijās.

Aicinājums NVO iesaistīties jautājumu un iniciatīvu sākotnējā izvirzīšanā sadarbojoties ikdienas darbā, jo tikai fokusējoties uz normatīvo aktu jaunradi, vēlamais rezultāts netiks sasniegts ātri un efektīvi. Nepieciešams veidot kvalitatīvu ekovidi un vajadzību savlaicīgu aktualizēšanu caur projektiem.

 

 

LPA vadītāja Kristīne Zomberga sniedz informāciju par fiksētajiem problemātiskajiem blokiem NVO un MK sadarbībā.

1. Konsultāciju organizēšana un īstenošana dažādos formātos. Publisās pārvaldes un sociālā dialoga parsātvju konsultāciju kvalitāte un efektivitāte.
2. Dažādu reformu gatavošanas un īstenošanas komunikācija NVO sektorā akcentējot sabiedriskā labuma aspektu reformas ieguvumu kontekstā un diferencējot biznesa intereses un sabiedrības intereses.
3. Krīžu organizētas vadības un atbalsta mehānismu pārskatāmības problemātika, kas veidojas, ja netiek nodrošināta NVO iesaiste un sadarbība.
4. Publiskā finansējuma piešķīruma caurspīdīguma trūkums, ja netiek uzklausīts vai prasīts pilsoniskās sabiedrības viedoklis.

 

Ministru prezidente aicina NVO vienoties vai minēto problēmu risināšana būtu iespējama caur NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes formātu, neiesaistot papildus organizācijas, kas nav šajā memorandā.