Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 39 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi. Sēde ir īpaša ar to, ka klātienē memorandu paraksta daļa no jaunajām 40 dalīborganizācijām NVO.  Kopš 2005. gada 15. jūnija, kad sadarbības memorands tika parakstīts pirmo reizi, to parakstījušas jau 587 organizācijas.

Darba kārtība:

1. Informācija par Latvijas Sociālās ekonomikas plānu 2025.–2029. gadam.

Informē  Labklājības ministrijas pārstāvis Imants Lipskis 

2. Biedrību un nodibinājumu monitorings

Informē Biedrības Pilsoniskā alianse vadītāja Kristīne Zonberga 

3. Valsts budžeta programmas NVO fonds prioritātes 2026. gadam

Informē SIF Dace Spaliņa    

4. Sabiedrības integrācijas fonda aktualitātes

Informē SIF Inese Kalvāne

1. Sēdē Imants Lipskis sniedza informāciju par sociālās ekonomikas dalībniekiem Latvijas kontekstā un Labklājības ministrijas koordinējošo lomu sociālajā ekonomikā.

Kopumā Eiropā ir ≈2,8 miljoni sociālās ekonomikas dalībnieku, kas:

• rada un saglabā kvalitatīvas darbvietas
• veicina mazāk aizsargāto sabiedrības grupu sociālo un darba tirgus iekļaušanu, dodot vienlīdzīgas iespējas
• sekmē ekonomikas un rūpniecības ilgtspējīgu attīstību
• veicina pilsoņu aktīvu līdzdalību sabiedrībā.

ES ieteikums par sociālās ekonomikas pamatnosacījumu izstrādi, kas pieņemti 27.11.2023. Tur minētas risināmās problēmas:

• piekļuve darba tirgum
• sociālā iekļaušana
• sociālā inovācija un ilgtspējīga ekonomiskā attīstība
• piekļuve publiskajam un privātajam finansējumam
• piekļuve tirgiem un publiskajam iepirkumam
• valsts atbalsts
• nodokļu sistēma
• sociālās ietekmes mērīšana un pārvaldība
• Eiropas Savienības atbalsts sociālās ekonomikas īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā.

Sociālā ekonomika ir ekonomisko subjektu, tai skaitā biedrību un nodibinājumu (gan biedru labuma, gan sabiedriskā labuma), sociālo uzņēmumu, kooperatīvo sabiedrību un krājaizdevu sabiedrību kopums, kur dalībnieki atbilst šādām pazīmēm:

• tie ir privātas struktūras, kas ir neatkarīgas no publiskā sektora iestādēm;
• tie nodrošina preces un pakalpojumus saviem biedriem vai sabiedrībai;
• tie darbojas saskaņā ar principu – cilvēki, kā arī sociālie vai vides aizsardzības mērķi ir prioritāri salīdzinājumā ar peļņu;
• lielāko daļu savas peļņas (ienākumu pārsnieguma pār izdevumiem) tie atkārtoti iegulda, lai turpinātu īstenot savus sociālos un veiktu darbības dalībnieku/lietotāju interesēs vai visas sabiedrības interesēs;
• tie īsteno demokrātisku vai līdzdalības pārvaldības formu.

Sociālā inovācija ir aktivitāte, kura ir sociāla gan attiecībā uz tās mērķi,  gan tās līdzekļiem, un jo īpaši aktivitāte, kura ir saistīta ar tādu jaunu ideju izstrādi un īstenošanu attiecībā uz precēm, pakalpojumiem, paņēmieniem un modeļiem, kas vienlaikus apmierina gan sociālās vajadzības, gan rada jaunas sociālās attiecības vai sadarbības izpausmes starp publiskām, pilsoniskās sabiedrības vai privātām organizācijām, tādējādi sniedzot labumu sabiedrībai un veicinot tās spēju rīkoties.

Sociālās ietekmes mērīšana ir instruments, kas palīdz sociālās ekonomikas organizācijām izvērtēt savu efektivitāti un sniegt pierādījumus par to radīto ietekmi uz sabiedrību. Rdītā ietekme – pamats datos balstītai pieejai, lai izstrādātu mērķētākus un efektīvākus sociālās ekonomikas atbalsta mehānismus.

Tika nosaukti trīs plāna institucionālās rīcības virzieni.

1. Sociālās ekonomikas ietvars, atbildības sadalījums, uzraudzība.
2. Piekļuve darba tirgum un sociālā iekļaušana mērķa grupām
3. Sociālo ekonomiku veicinošo sistēmu attīstība

Šo virzienu kontekstā Labklājības ministrija plano veicināt piekļuvi finansējumam tādejādi, ka tiek atbalstīti sociāli atbildīgi publiskie iepirkumi, tiek veidota sociālo ekonomiku atbalstoša nodokļu sistēma, notiek tiesiskā regulējuma pilnveide sociālās ekonomikas atbalstam, tiek veicinātas sociālās inovācijas, notiek sociālās uzņēmējdarbības un sociālās ekonomikas ekosistēmas nostiprināšana un attīstība.

Tika uzsvērts, ka lai neradītu pārpratumus, ir svarīgi vienoties, par kādiem jautājumiem nebūs Sociālās ekonomikas plāns:

• Netiks radīts jauns juridiskais statuss sociālās ekonomikas dalībniekiem, jo tie turpinās darboties esošajā statusā atbilstoši esošajiem tiesību aktiem
• Netiks veidots jauns reģistrs sociālās ekonomikas dalībniekiem, jo tie jau ir reģistrēti atbilstoši savam juridiskajam statusam
• Plāns nav paredzēts sociālās ekonomikas dalībnieku papildu finansēšanai; atbalsta organizācijas un finansēšanas avoti paliek nemainīgi.

 

2. Sēdē Biedrību un nodibinājumu monitoringu 2024 komentē biedrības Pilsoniskā alianse vadītāja Kristīne Zonberga (datus skatīt pievienotajā prezentācijā).

 

3. Sēdē par Valsts budžeta programmas NVO fonds prioritātēm 2026. gadam  informē SIF sekretariāta pārstāve Dace Spaliņa.

Galvenie secinājumi no informācijas:

1. NVO fonda 2026. gada konkursā projektiem pieejamais finansējums ir 491 366 EUR.
2. Konkurss paredzēts tikai mikroprojektu līmenī
3. Vienam projektam pieejams finansējums 2 000 EUR – 13 000 EUR
4. Mikroprojektus paredzēts iesniegt divos darbības virzienos: «NVO darbības stiprināšana» un «Atbalsts NVO pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm»
5. Konkursa prioritāte ir veicināt sabiedrības noturību, drošumspēju un kritisko domāšanu, stiprinot kopienu pašorganizēšanās spējas.
6. Sēdē par SIF aktualitātēm informē SIF sekretariāta vadītāja Inese Kalvāne. (informāciju skatīt pievienotajā prezentācijā).

 

Par memoranda padomes darba grupu veidošanu un prognozējamo darbību informē Kristīne Zonberga. Sīkāka informācija tiks sniegta nākošajā sēdē 28.maijā.