Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 28 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti gan sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi, gan visu darba kārtības jautājumu prezentācijas.
Darba kārtība:
1) Ziņojums par starptautiskās konferences “Partnerības demokrātijai, attīstībai un mieram” rezultātiem
Informē Kristīne Zonberga Latvijas Pilsoniskās alianses direktore
2) Latvijas pārstāvju Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas grupā "Daudzveidība Eiropā" ziņojums par paveikto un aktuālo
Informē Baiba Miltoviča Latvijas patērētāju interešu aizstāvības asociācijas valdes locekle
3) Par aktualitātēm Latvijas 20 gadu dalības Eiropas Savienībā atzīmēšanai
Informē Reinis Brusbārdis Ārlietu ministrija
4) Ziņojums par situāciju Latvijā pēc EK runas par stāvokli Eiropā
Informē Zane Petre EK pārstāvniecība Latvijā
- Tiek sniegta informācija par starptautiskās konferences “Partnerības demokrātijai, attīstībai un mieram” rezultātiem, kura notika 12.septembrī, bet 11.septembrī norisinājās konferences iesildošās diskusijas - “Jaunās un topošās digitālās tehnoloģijas: riski un iespējas demokrātijai”, vienā no kurām klātesošie diskutēja par iespējamo līdzsvaru starp tiesisko regulējumu un tehnoloģisko progresu, kā arī demokrātijas saglabāšanu jauno un topošo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta digitālajā laikmetā. Diskusijās tika analizēta gan augstskolu un uzņēmumu sadarbības līdzšinējā pieredze un labā prakse, ilustrējot to ar uzskatāmiem piemēriem, gan ieskicētas turpmākās sadarbības aprises, veidojot turpmākās sadarbības rīkus un platformas.
Diskusijās tika minēti praktiski piemēri: digitālo un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanai publiskajā, NVO un privātajā sektorā. SEB Banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs norādīja uz pārmaiņām, ko ir radījusi digitālā revolūcija, tostarp – kā tā maina cilvēka lomu modernajā industriālajā vidē. Standartizējamo darbību robotizācija un plaša datu analītika ir tie procesi, kas digitālajā inovācijā piedāvā arvien jaunas iespējas. Plaša spektra datu analīzes teoriju un instrumentu apgūšana, un pats galvenais – stratēģiskā līmeņa lēmumu pieņemšana - paliek cilvēku ziņā, un to izpildījums būs arvien lielākā mērā atkarīgs no augstskolās apgūtajām kompetencēm, rodot pareizo līdzsvaru starp zināšanu plašumu un to fundamentalitāti. Ņemot vērā pandēmijas situāciju, ir redzama strauja un neatgriezeniska visaptverošu un mērogojamu digitālo risinājumu ieviešanas perspektīva, kas caurvij visus procesus. Digitalizācija rada iespējas indivīdiem un uzņēmumiem un savukārt šādu iespēju neizmantošana – draudus izkrist no aprites darba vai biznesa konkurences aspektā.
Starptautiska konference “Partnerības demokrātijai un mieram” ietvaros notika paneļdiskusijas:
1) Reģionālās drošības problēmu ietekme uz demokrātijas ilgtspēju;
2) No vietējā līmeņa uz globālo: vietējā un nacionālā līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomas stiprināšana daudzpusējās sadarbības institūcijās;
3) Sociālā noturība: instruments iekļaujošām, drošām un ilgtspējīgām vietējām kopienām.
Konferencē Kristīne Zonberga Latvijas Pilsoniskās alianses direktore informēja klātesošos, ka pilsoniskās sabiedrības jēdziens ir ne tikai abstrakts termins vai ideāls, tas ir demokrātijas, sociālā taisnīguma un drošības principu virzītājspēks. Pilsoniskajai sabiedrībai jāturpina uzraudzīt un izdarīt spiedienu uz valdību un starptautiskajām organizācijām, lai tās pildītu savus solījumus un pienākumus aizsargāt demokrātiju. Pilsoniskajai sabiedrībai arī turpmāk jāiesaistās un tādejādi jārada pilsoņiem iespēja piedalīties demokrātiskajos procesos. Pilsoniskā sabiedrība ir pierādījusi, ka tas ir ne tikai valsts galvenais balsts, bet arī tautu draudzības un sadarbības tilts, veidojot partnerības ar mērķi stiprināt demokrātiju. Tomēr pilsoniskajai sabiedrībai ir vajadzīgs starptautiskās sabiedrības, jo īpaši demokrātisko valstu, atbalsts un solidaritāte. Ukraina ir valsts, kas saskārusies ar daudziem izaicinājumiem un draudiem savai neatkarībai, drošībai un demokrātijai. Tomēr, neraugoties uz šīm grūtībām, Ukraina ir izrādījusi arī ievērojamu noturību un apņēmību aizstāvēt savas vērtības. Un liela daļa šī kredīta tiek piešķirta Ukrainas pilsoniskajai sabiedrībai, kurai ir bijusi izšķiroša loma demokrātiskās pārejas un sociālās noturības atbalstīšanā. Iedvesmojošs piemērs valstu solidaritātei un draudzībai ir ievērojams pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieguldījums Ukrainā. NVO un pilsoņi, lielākoties no Austrumeiropas valstīm, kopš 2014. gada ir mobilizējušies, lai sniegtu humānu, finansiālu un morālu atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem. Viņi ir piegādājuši palīdzību un piegādes Ukrainas armijai un brīvprātīgajiem, viņi ir uzņēmuši un uzņēmuši tūkstošiem Ukrainas bēgļu, viņi ir organizējuši izpratnes veidošanas kampaņas un līdzekļu vākšanas pasākumus, viņi ir veicinājuši kultūras un izglītības apmaiņu un iestājušies par Ukrainas integrāciju Eiropā. Atbalstot pilsonisko sabiedrību Ukrainā, mēs ne tikai palīdzam Ukrainas demokrātijai, bet arī stiprinām paši savu demokrātiju, drošību un stabilitāti Eiropā un ārpus tās robežām.
Viens no konferences secinājumiem: ES notiek tiesiskuma efektivitātes samazināšanās un pilsoniskās sabiedrības telpas sarukšana; uzticības mazināšanās pārvaldes iestādēm un institūcijām; palielinās plaisa starp vienkāršo iedzīvotāju iesaistīšanos un iekļaušanos salīdzinājumā ar lielākām organizācijāmutm.
Otrs konferences secinājums: pilsoniskajai sabiedrībai nepieciešams uzraudzīt, lai iestādes pildītu savus solījumus un pildītu saistības aizsargāt demokrātiju; iesaistīt iedzīvotājus un dot viņiem iespēju piedalīties demokrātiskajos procesos un sniegt ieguldījumu kopējā labuma veidošanā; veidot sociālo kapitālu un tīklus efektīvai saziņai, koordinācijai un mobilizācijai;aktīvi cīnīties pret dezinformāciju, veidot sociālo noturību drošākai Eiropai
- Tiek sniegta informācija par to kā darbojas Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK), kas cita starpā sagatavo izpētes atzinumus, ko lūdz izstrādāt ES likumdevēji, kad vēlas uzzināt pilsoniskās sabiedrības viedokli. EESK kopumā izstrādā apmēram 200 atzinumus gadā. EESK TEN ir 3 tematiskās izpētes grupas - “Enerģētika”, “Transports” un “Vispārējas nozīmes pakalpojumi”. Krievijas iebrukums Ukrainā TEN nodaļas darbā ienesa tādus tematus kā ES un Ukrainas solidaritātes koridori, infrastruktūras sinhronizācija, TEN-T koridoru pārskatīšana.
Enerģētikas krīze ir atklājusi, ka sociāli taisnīga enerģētikas sistēmas pārkārtošana un pārstrukturēšana ir jautājumi, kuru risināšanu ilgāk atlikt vairs nevar. Enerģētiskās nabadzības novēršana, majokļu pieejamība un mazaizsargāto mājsaimniecību aizsardzība ir viena no TEN specializētās nodaļas darba plāna pastāvīgajām prioritātēm. Ukrainā notiekošais karš, un nepieredzētais enerģijas cenu kāpums ir saasinājis cenas ziņā pieejamu mājokļu krīzi, ar kuru ES dalībvalstis saskaras jau gadiem ilgi.
Piekļuve kvalitatīviem mājokļiem par pieņemamu cenu ir Eiropas iedzīvotāju pamatvajadzība. Tā ir svarīga, lai sasniegtu vairākus ekonomikas, vides un sociālāspolitikas mērķus un veicinātu vienlīdzīgas iespējas, sociālo iekļaušanu un mobilitāti. Mājokļu politika joprojām ir dalībvalstu kompetencē, tomēr, lai risinātu problēmas saistībā ar kvalitatīvu un cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkumu ES, ir vajadzīgs Eiropas rīcības plāns mājokļu jomā.
Enerģētiskā nabadzība atspoguļo dzimumu nevienlīdzību, un tā sievietes skar smagāk nekā vīriešus; ES var efektīvi cīnīties pret šo problēmu tikai tad, ja visās politikas jomās tiks piemērota dzimumulīdztiesības pieeja. Šis bija galvenais secinājums debatēs par tematu “Sievietes enerģētiskās nabadzības apstākļos”.
Ir panākta EESK noteikumu izstrāde, kas dod iespēju Latvijas MK un NVO sadarbības memoranda padomei formālizēt attiecības ar EESK noslēdzot sadarbības līgumu.Galvenie ieguvumi: 1)informācijas aprite pilsoniskā dialoga «tīklā», 2) iespēja piedalīties ikgadējā EESK un nacionālā līmeņa pilsoniskā dialoga institūciju sadarbības un pieredzes apmaiņas pasākumos.
- Tiek sniegta informācija par EK konstatētajiem pārkāpumiem Eiropas tiesību aktu piemērošanas jomā. Komisija aicina BULGĀRIJU un LATVIJU savos tiesību aktos pareizi iekļaut ES noteikumus par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā. Eiropas Komisija nolēmusi nosūtīt Bulgārijai (INFR(2021)2098) un Latvijai (INFR(2021)2100) argumentētu atzinumu par to, ka tās nav pareizi transponējušas Direktīvu par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā (Direktīvu 2012/13/ES). Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka personas, kuras tur aizdomās vai apsūdz kriminālprocesā vai par kurām izdots Eiropas apcietināšanas orderis, pietiekami informē par viņu tiesībām. 2021. gada septembrī Komisija Bulgārijai un Latvijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules. Tā uzskata, ka abu dalībvalstu paziņotie transponēšanas pasākumi neatbilst direktīvas prasībām, proti, tiesībām piekļūt lietas materiāliem, kas ir būtiski, lai efektīvi apstrīdētu apcietināšanas vai aizturēšanas likumību. Turklāt Komisija norāda, ka Bulgārijā direktīvas piemērošanas joma un tiesības uz informāciju par tiesībām un noteikumi par paziņošanu par tiesībām aizturēšanas sakarā joprojām nav pareizi transponēti. Tagad Bulgārijai un Latvijai doti divi mēneši, kuros veikt palikušo Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai nepieciešamos pasākumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var celt prasību pret Bulgāriju un Latviju Eiropas Savienības Tiesā.
- Papildus dienaskārtības jautājumos izskatītajam, LSKA sēdē guva apstiprinājumu problēmas, kas tika aktualizēta pēc 13.septembrī Tiesībsarga rīkotā simpozija “Personas autonomija un garīgās veselības aprūpe: juridiskā perspektīva”, par psihiskās veselības aprūpes kvalitātes kritēriju ieviešanu un to analīzi izpētei. LSKA ieskatā tas palīdzētu izprast situāciju valstī, izveidot atbilstošu rīcības plānu. Simpozijā galvenā uzmanība tika pievērsta garīgās veselības juridiskajai perspektīvai. Simpozija mērķis bija diskutēt un izvērtēt iespējas pilnveidot valstu garīgās veselības normatīvo regulējumu un piemērošanas praksi. LSKA ir secinājusi, ka lielāko daļu palīdzības cilvēkam, kuru skārusi demence (ar vai bez diagnozes) kā psihiska saslimšana, veido tieši piemērotas aprūpes identificēšana un nodrošināšana, kā arī atbalsta sniegšana slimniekam un tā ģimenei.
EK ir norādījusi uz aktuālās Eirobarometra aptaujas par garīgo veselību atklājumu: deviņi no desmit respondentiem (89 %) uzskata, ka garīgās veselības veicināšana ir tikpat svarīga kā fiziskās veselības veicināšana, mazāk nekā puse respondentu piekrīt apgalvojumam, ka cilvēki ar garīgās veselības problēmām saņem tikpat labu aprūpi kā cilvēki ar fiziskās veselības problēmām, gandrīz puse respondentu (46 %) pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir saskārušies ar kādu emocionālu vai psihosociālu problēmu, piemēram, izjutuši trauksmi vai depresiju. No aptaujas izriet, ka vairāk nekā puse no šiem respondentiem (54 %) ar garīgās veselības problēmām nav saņēmuši profesionālu palīdzību. Šie rezultāti liecina, ka darbs garīgās veselības jomā ES līmenī noteikti ir jāturpina, kam piekrīt arī LSKA.
Projektu „Sadarbībā atbalstam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”
Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49
2) Labklājības ministrija, līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu Nr. LM2023/24-1-05/10.
