- septembra rītā biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” organizētā ekskursijā devāmies uz Kurzemi.
Mūsu ceļa mērķis – Talsi, Dundaga un Mazirbe.
Pēc brokastu kafijas Talsos sākām Kurzemes Deviņu pakalnu pilsētas apskati. Vecpilsēta un Talsu ezera promenāde mūs priecēja ar skaistiem skatiem un gleznu reprodukcijām mūsu maršrutā:
Talsi ar gleznainām ainavām vienmēr iedvesmojuši radošus cilvēkus. Latvijā pazīstami mākslinieki un Talsu vecmeistari cauri laikiem radījuši brīnišķīgas Talsu ainavas. Talsu novada tūrisma informācijas centrs izstrādājis piedāvājumu „Māksla uzzied Talsos” ar gleznu reprodukciju maršrutu, kas novietotas blakus uzgleznotajai ainavai dabā, un radošām aktivitātēm pilsētā.
Talsu ainavu maršrutu veido Frederika Fībiga, Ervina Volfeila, Konrāda Ubāna, Rūtas Opmanes, Skaidrītes Elksnītes, Ināra Helmūta, Lidijas Auzas, Vitas Mercas, Jāņa Andra Oša, Romja Bēma, Valda Buša, Andra Biezbārža, Ritmas Lagzdiņas, Žaņa Sūniņa, Kārļa Siliņa un Modra Sapuna gleznu, grafiku un zīmējumu reprodukcijas, kas izvietotas 34 dažādās vietās Talsu pilsētā. ( no Talsu tūrisma informācijas biroja interneta resursiem).
Talsos katrā vietā jutām dabas skaistumu un pilsētnieku vēlmi radīt mākslu, daiļot savu pilsētu.
Turpinājām ceļu uz Dundagas pusi.
Pirms Dundagas ir interesanta vieta – Valpene. Apskatījām Valpenes piramīdu. Valpenes piramīda jeb Valpenes akmens krāvums ir piemineklis un veltījums Krišjānim Baronam. Šis iespaidīgais laukakmeņu krāvums, kas pēc savas formas tiešām atgādina piramīdu, atrodas klajā vietā Dundagas pagasta Valpenē, līdzās Dainu tēva pamatskolai – Kubalu skolai.
Valpenes piramīdas autors ir tēlnieks Vilnis Titāns, līdzautors ir Imants Ziedonis. Desmit gadu garumā no 1985. gada līdz 1996. gadam tapis šis krāvums, jo katrs akmens bija jāatrod, jāatved un jānoliek vietā, lai veidotu piramīdu. Piramīdas augstums ir 9 metri, diametrs- 12 metri. Katrā akmenī iekalta etnogrāfiskā zīme, tautas dziesma un 33 vietvārdi un vairs neesošo māju vārdi. Katrā akmenī ir kaut kas tikai Latvijai raksturīgs.
Ieradāmies Dundagā un mūs sagaida Dundagas pils gide. Sākas stāsts par Dundagas pili:
Dundagas pils celtniecības laiks nav zināms, pirmoreiz rakstītos avotos 1310. gadā.
- gadā Dānijas karalis atpērk pili. Dundagas pils 1585. gadā kļuva par Polijas-Lietuvas karaļa "kroņa" lēni. Dundagas pili 1656. gadā ieņēma Zviedrijas karaspēks. Šajā laikā pils īpašnieks bija Oto Ernests Maidels, kura atraitne Anna Sibilla no 1670. līdz 1687. gadam pili lika pārveidot no cietokšņa par muižas kungu māju.
1905 gada revolūcijas laikā laikā pili nodedzināja, atjaunošana tika uzsākta 1909. gadā. Pils ieguva masīvas, smagnējas formas, tika arī modernizēta.
Pēc 1920. gada agrārās reformas Dundagas muižu atsavināja Ostenzakenu dzimtai un iznomāja Dundagas pagasta pašvaldībai. Vēlāk dažādos laika posmos Dundagas pilī izvietojās skola, pagasta pārvaldes iestādes, tautas nams un citas sabiedriskās iestādes.
Pils tiek aktīvi izmantota arī mūsdienās – kultūras nama zāle, izstāžu zāles, Laulību zāle, darbojas mākslas skola un dažādi daiļamatu pulciņi, atrodas pašvaldības iestādes, arī viesnīca.
Pilī apskatījām interesantās ekspozīcijas par - pils celtniecības vēsturi, baronu Ostenzakenu dzimtu. Skatījām Latvijā lielāko mākslas medaļu kolekciju. Varējām paši izkalt savu naudu. Klausījāmies gides stāstu par Zaļo jumpravu, kas vēl šobaltdien parādoties pils telpās.
Dundagas pilī skatāma interesanta izstāde, arī vēstules, par novadnieku Arvīdu Blūmentālu, sauktu arī par Krokodilu Hariju.
Arvīds Blūmentāls (dzimis 1925.gadāDundagā, miris 2006.gadā Austrālijā) bija latviešu izcelsmes dēkainis, Austrālijas krokodilu mednieks un stāstnieks.
Iesaukts Latviešu leģionā, pēc kara no Vācijas pārceļas uz Austrāliju
- gadā. 1956. gadā lietus mežos sācis nodarboties ar medībām. Stāstījis, ka savas dzīves laikā esot nomedījis apmēram 10 tūkstošus vai pat 40 tūkstošus krokodilu. Kad 1968. gadā Austrālijas valdība aizliedza krokodilu medības, Blūmentāls devās uz opālu raktuvēm valsts vidienē. Kādā raktuvju alā viņš iekārtoja ar opāliem izrotātu mājokli, ko dēvējis par "Krokodila ligzdu" .
Blūmentāla vaska figūra esot atrodama Tiso kundzes Vaska figūru nuzejā Londonā, Par viņu uzņemtas apmēram 20 dokumentālas filmas.
Dundagā skatījām piemiņas zīmi Krokodilu. 1995. gadā tēlnieks Oļegs Skarainis Arvīdam Blūmentālam un citiem Kurzemes stiprajiem vīriem Dundagā uzstādīja piemiņas zīmi — divas tonnas smagu krokodilu. Ivars Seleckis uzņēma dokumentālo filmu „Gājiens ar krokodilu” par akmens krokodila izkalšanu un uzstādīšanu.
Turpinājām ceļu un nonācām Mazirbē.
Mazirbe ir sens Kurzemes ciems jūras krastā. Pirmo reizi rakstu avotos tas minēts jau 13. gadu simtenī. Ciemā tiek godāta mūsu senā etnosa lībiešu kultūrvēsture un norisinās lībiešu šodienas aktivitātes.
Mūsu biedrības dibinātājorganizācija „Mazirbes draugu kopa” Mazirbes luterāņu baznīcā izveidojusi izstādi lībiešu kultūras darbinieka Kārļa Staltes 150 gadu jubilejai „SŪR IRĒNIKĀ (DIŽAIS MAZIRBNIEKS)
KŌRLI STALTE (KĀRLIS STALTE) (1870-2020).
Par izstādi tās autore, lībiešu valodas skolotāja un savas senās tautas gara mantas glabātāja, popularizētāja Zoja Sīle raksta:
„XIX. gs. sākumā Irbes draudzē par ķesteri uzņēmās kalpot Andrejs no Mazirbes Reinu sētas, tā aizsākdams Staltu dzimtas ķesteru paaudzes. Kārlis Stalte ir Andreja mazmazdēls. K.Stalte kļuva par Mazirbes ķesteri un ērģelnieku 1905. gadā un nokalpoja baznīcai līdz 1922. gadam, vienlaikus veikdams pienākumus arī baznīcas valdē.
Kā K.Stalte raksta atmiņās, ļaudis viņu dēvējuši kestār izānd - ķestera kungs. Izstādē aplūkojami K.Staltes literāro darbu izdevumu paraugi hronoloģiskā secībā. Goda vietu tajos ieņem JAUNĀS DERĪBAS tulkojums, kā arī GARĪGO DZIESMU krājums. Tā kā K.Stalte bija ieguvis klasisku izglītību Rīgas Guberņas ģimnāzijā un zinājis vairākas valodas, viņš tulkojot izmantojis Bībeles tekstu grieķu valodā, kā arī tulkojumus igauņu, somu un latviešu valodā. 1931. gadā K.Stalte par sevi pieticīgi raksta: ”Jūrmalas valodā esmu šo to rakstījis.’’ Kārlis Stalte miris Vācijā 1947. gada 12. janvārī.”
Klausījāmies stāstu par Mazirbes baznīcu un ciema vēsturi.
Mazirbes ciema „Stūrīšos” un „Brankos” mūs sagaidīja lībiete Gunta Gintere. Skatījām senlietu kolekciju un pusdienā baudījām pavāra Igora Gintera īstu lībiešu mielastu. Bija ļoti interesanti un gardi. Paldies!
Tikām uzņemti biedrības „Mazirbes draugu kopas” mītnē Mazirbes Jūrskolā. Sekoja stāsti par ciema senatni, jūrskolu un biedrības aktivitātēm. Cienājāmies ar sklandu raušiem un piparmētru tēju.
Pēc pastaigas pa jūras malu devāmies atceļā uz Rīgu.
Paldies biedrību „Rīgas aktīvo senioru apvienība” un „Svētās Ģimenes mājas” dāmām par dalību mūsu ekskursijā
Foto mirkļus varat skatīt mūsu mājas lapas www.lskapvieniba.lv Galerijā
ar uzrakstu ”Talsi, Valpene, Dundaga un Mazirbe – senioru ceļojums”
Ekskursiju finansiāli atbalsta
Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programmas „NVO fonds” projekta „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” īstenošanas līgums Nr. 2021.LV/NVOF/MIC/059/41
SIA „ DelfinGroup”
